Ķērpji – īpatnējie koku stumbru rotājumi 0
Autors – Ojārs Demiters, meža biotopu eksperts AS “Latvijas valsts meži”
“Kas tie par pleķiem uz koku stumbriem?” tā man reiz jautāja kādi bērni, ejot pārgājienā pa meža taku. Gadās, ka cilvēki, jau pieauguši, nekad nav pievērsuši uzmanību un, izrādās, nemaz nezina, ka tie pleķi uz koku stumbriem var būt nevis parasti mizas pleķi, bet konkrēti augoši organismi – ķērpji – katrs ar savu vārdu.
Ķērpji ir unikāli organismi, kuru lielākajā daļā laponī (ķērpju veģetatīvajā veidojumā) notiek sēnes un aļģes mijiedarbība. Sēne no aļģes iegūst organiskās vielas, savukārt, aļģe no sēnes – ūdeni un minerālvielas. Tās viena otru apgādā ar nepieciešamo, līdz ar to ķērpji spēj augt arī uz tādām virsmām, kas pašas nedod nekādas minerālvielas, pat uz tādiem mākslīgiem materiāliem kā plastmasa un stikls.
Ķērpjus var klasificēt, sagrupēt dažādi. Viens no veidiem, kā ķērpjus sagrupēt, ir pēc to morfoloģijas jeb lapoņa ārējā izskata. Plašāk pazīstamās grupas pēc šī iedalījuma ir ķērpji ar krevveida laponi; ķērpji ar lapveida laponi; ķērpji ar zvīņveida laponi; ķērpji ar krūmveida laponi.
Ķērpji ar krevveida laponi
Šis laponis cieši piekļaujas substrātam vai ir pat ieaudzis tajā, tāpēc izskatās kā citas krāsas pleķis vai nemaz nav saskatāms. Vieglāk saskatāmi ir augļķermeņi – orgāni, kuros attīstās sporas. Tie var būt dažādi – kā tumši vai gaiši punktiņi, kā mazi vulkāniņi vai nagliņas.
Uz koku mizas bieži sastopami tādi ķērpji kā lekanoras (Lecanora), lecidellas (Lecidella), rakstu ķērpis Graphis scripta.
Īpaši aizsargājamai sugai – kaķpēdiņu artonija Arthonia leucopellea – augļķermenīši saauguši kopā, reizēm atgādinot kaķu pēdiņas
Īpaši aizsargājamai sugai – zvīņainā telotrēma Thelotrema lepadinum – augļķermenīši atgādina mazus vulkānus (tiešām mazus! To izmērs ir 1 – 4 mm)
Ķērpji ar lapveida laponi
Šos ķērpjus var saskatīt no lielāka attāluma nekā iepriekšējos, jo tiem laponis var būt pat dažus desmitus centimetru liels. Tas izskatās kā lapas vai plātnes, bieži krokainas. Vairāku ģinšu sugas piestiprinās substrātam ar īpašiem izaugumiem – rizīnām – kas atgādina saknes.
Īpaši aizsargājamā suga – parastais plaušķērpis Lobaria pulmonaria – parasti sastopams vecos, neietekmētos biotopos
Ķērpji ar zvīņveida laponi
Šiem ķērpjiem laponi parasti veido mazas, plakanas, koncentrētas zvīņas, kas nereti pārklājas. Zvīņas ir piestiprināts pie substrāta, bet to malas ir nedaudz atstāvošas. Reizēm šī veida ķērpjus ir grūti atšķirt no ķērpjiem ar lapveida laponi, tomēr to laponis parasti ir mazāks un tiem nav izteiktas apakšējās mizas.
Ķērpji ar krūmveida laponi
Šie ķērpji, kā jau liecina nosaukums – izskatās kā mazi krūmiņi. Atkarībā no substrāta, tie var augt uz augšu, uz sāniem vai uz leju. Šī veida ķērpjiem bieži raksturīga vairošanās ar nolūzušiem lapoņa gabaliņiem. Nolūzis lapoņa gabaliņš, nokļuvis jaunā piemērotā vietā, piestiprinās pie substrāta un turpina augt.
Usnejas (Usnea) kokus izrotā ar skaistām “frizūrām”
