Ķīna ir nodevusi Krieviju: šis Putina grandiozais sapnis strauji izgaist 0
Krievijas prezidenta Vladimira Putina ieceres attīstīt Ziemeļu jūras ceļu arvien vairāk apdraud starptautiskās sankcijas, bet cerības uz Ķīnas palīdzību izrādījušās nepamatotas.
Kā vēsta Krievijas izdevums “Vedomosti”, atsaucoties uz Centrālā Jūras flotes pētniecības institūta prezentāciju, Ķīna faktiski ierobežojusi tehnoloģiju piegādes Krievijai Arktikas kuģu būvei, tādējādi izvairoties no iespējamiem sankciju riskiem.
Pekina informējusi Maskavu, ka Ķīnā ražotās kuģu dzinēju un vadības sistēmas lielas ietilpības ledus klases kuģiem var tikt piegādātas tikai gadījumā, ja tiks mīkstinātas pret Krieviju noteiktās sankcijas.
Vienlaikus Krievijai pašai nav nepieciešamo tehnoloģiju šādu kuģu būvei. Krievijas uzņēmumiem trūkst gan atbilstošu ražošanas jaudu, gan nepieciešamo iekārtu – Rietumu tehnoloģijas sankciju dēļ nav pieejamas, bet arī Ķīnas piegādes kļuvušas ierobežotākas, par to vēstīts arī portālā Dialog.ua.
Lai īstenotu savus plānus, Krievijai līdz desmitgades beigām būtu nepieciešams uzbūvēt vismaz 10 naftas tankkuģus ar aptuveni 120 000 tonnu kravnesību, piecus sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) pārvadātājus ar 174 000 kubikmetru ietilpību, trīs universālos sauskravas kuģus, divus gāzes kondensāta tankkuģus un trīs kuģus sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes pārvadāšanai.
Visiem šiem kuģiem jāatbilst augstākajai Arc7 ledus klasei, kas ļauj tiem darboties Arktikas ūdeņos visu gadu.
Tomēr Krievijas kuģu būvētavas pašlaik praktiski neražo lielas ietilpības Arc7 klases kuģus. Problēma nav tikai ražošanas iespējās – valstī trūkst arī nepieciešamo tehnoloģiju un aprīkojuma.
Putins jau 2018. gadā izvirzīja mērķi būtiski palielināt kravu pārvadājumus pa Ziemeļu jūras ceļu. Saskaņā ar toreiz apstiprinātajiem plāniem kravu apjomam līdz 2024. gadam bija jāsasniedz 80 miljoni tonnu, bet līdz 2030. gadam – 200 miljoni tonnu.
Tomēr realitāte izrādījusies citāda – 2024. gadā pa šo maršrutu pārvadāja 37,9 miljonus tonnu kravu, bet pērn apjoms pat samazinājās līdz 37,02 miljoniem tonnu.
Krievijas iecere padarīt Ziemeļu jūras ceļu par nozīmīgu starptautisku transporta artēriju šobrīd saskaras ar vienlaicīgiem šķēršļiem – tehnoloģiju trūkumu, sankcijām un ierobežotām iespējām pašai nodrošināt nepieciešamo kuģu būvi.
