Eiropas karavīri slepenā nometnē Arktikā gatavojas karam: spriedzes līmenis ļoti ātri var mainīties 20
Nometnē “Viking” Norvēģijā Eiropas militārpersonas gatavojas iespējamam konfliktam ar Krieviju. Mācības imitē misijas, kuras karaspēks veiktu NATO kolektīvās aizsardzības 5. panta aktivizēšanas gadījumā.
Kā raksta izdevums Politico, šī britu militārpersonām paredzētā treniņnometne tika atklāta 2023. gadā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, un paredzams, ka šopavasar karavīru skaits tajā sasniegs 1500, bet nākamgad – 2000.
Šobrīd Eiropai nākas pievērst uzmanību arī citam puslodēm – tur, kur ASV prezidents Donalds Tramps kurina krīzi, izvirzot pretenzijas Grenlandei. Šajā kontekstā Norvēģijas ārlietu ministrs Espens Barts Eide norādīja, ka viņi vairs nevar koncentrēties tikai uz Ukrainu un “mazāk uz citām lietām” – Tramps neatstāj citu izvēli.
Lielbritānijas ārlietu ministre Iveta Kūpere paziņoja, ka Arktikas drošība ir savstarpēji saistīta.
“Paskatieties uz Arktikas karti un jūras ceļu izvietojumu. Arktikas drošību nevar uzskatīt par atsevišķu problēmu, jo visa Arktikas drošības būtība ietekmē mūsu transatlantisko drošību kopumā. Ir skaidrs, ka nevar vienkārši paļauties tikai uz Eiropas aizsardzību,” viņa sacīja.
Savukārt Norvēģijas ārlietu ministrs norādīja, ka risks viņa valsts Arktikas daļai ir tiešāks: “Uz austrumiem no mūsu austrumu robežas atrodas Kolas pussala un Murmanska. Šajā reģionā ir koncentrēts lielākais kodolieroču daudzums pasaulē – Krievijas atbildes trieciena potenciāls. Viņiem ir nepieciešama piekļuve atklātajam okeānam, un kara apstākļos mēs nevēlamies, lai viņiem šāda piekļuve būtu,” viņš uzsvēra.
Pēc viņa teiktā, ja izceltos krīze, šis reģions nekavējoties kļūtu par uzmanības centru Krievijas kodolpotenciāla un zemūdens bāzu nozīmīguma dēļ: “Spriedzes līmenis ļoti ātri var pāriet no zema uz augstu. Tāpēc mums ir jāplāno strauja spēku palielināšana, kā arī pastāvīga militārā klātbūtne šajā reģionā.”
Kā iepriekš ziņots, Tramps ASV kontroles pārņemšanu pār Grenlandi pamato ar nacionālās drošības interesēm. Pēc viņa pārliecības, Ķīna vai Krievija varētu mēģināt sagrābt salu, taču ASV to nepieļaus.
Lai mazinātu Trampa bažas un stiprinātu drošības pasākumus, Dānija kopā ar NATO sabiedrotajiem pieņēmusi lēmumu nosūtīt uz salu papildu karaspēku un izvietot to tur pastāvīgi.
