Ekonomika
Darbs un nauda

Ko gaidīt no ES atveseļošanās plāna0


Eiropas Savenības mobilizētie līdzekļi krīzes pārvarēšnai – 3,4 triljoni eiro – ir līdzvērtīgi trīsarpus ES septiņgadu budžetiem.
Eiropas Savenības mobilizētie līdzekļi krīzes pārvarēšnai – 3,4 triljoni eiro – ir līdzvērtīgi trīsarpus ES septiņgadu budžetiem.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Jau tuvākajā laikā Eiropas Komisija sola nākt klajā ar savu priekšlikumu ES daudzgadu finanšu plānam 2021. līdz 2027. gadam, kurš ietvers arī pasākumus ekonomikas atveseļošanai no Covid-19 pandēmijas. Kādus atveseļošanas pasākumus gaidīt uzņēmējiem?

 

Izšķirošie pasākumi

ES institūciju reakcija uz Covid-19 pandēmiju konkrētu pasākumu veidā ir ierobežotāka nekā ASV vai atsevišķu Eiropas valstu atbalsts. Atšķirībā no pēdējiem ES budžeta rīcībā ir tikai 1% no kopprodukta.

Tāpēc Eiropas Komisijas politiskie paziņojumi – “mēs esam veikuši izšķirošus pasākumus” (V. Dombrovskis intervijā “Bloomberg”) – jāvērtē ne tik daudz pēc solīto summu lieluma, kā pēc atkāpšanās no ES pamatprincipiem. EK atcēlusi ierobežojumus dalībvalstu budžeta deficītam un parādiem, lasi, Māstrihtas kritērijiem, kas ir iecirsti eirozonas pamatlikumā.

Mobilizētie līdzekļi – 3,4 triljoni eiro krīzes pārvarēšanai (sk. infografiku) – ir gūti, saskaitot visu 28 dalībvalstu palīdzību un banku piedāvātos aizdevumus. Šāda summa jau tagad sasniedz trīsarpus ES septiņgadu budžeta apmērus.

Sociālekonomisko seku novēršanā Eiropas Komisija gan tērē savus budžeta līdzekļus, gan, pieļaujot līdz šim neiedomājamu elastību, ļauj dalībvalstīm sniegt valsts atbalstu uzņēmumiem, kas faktiski ir līdz šim piekoptās vienlīdzīgās konkurences noteikumu pārkāpumi.

Katru dienu Eiropas Komisija atļauj valstīm ieskaitīt miljonus aviokompāniju pamatkapitālā, garantēt aizdevumus uzņēmumu apgrozāmajiem līdzekļiem, sniegt tiešas dotācijas, atmaksājamus avansus, subsidētus aizdevumus kapitālā, ļauj kompensēt zaudējumus par nenotikušiem kultūras pasākumiem un maksāt pabal­stus darbiniekiem. Šie pasākumi vien – tiešā valstu palīdzība – līdz 23. aprīlim bija sasniegusi 1,8 triljonus eiro.

 

Pirmajos gados investēs vairāk

Bet arī pašas ES sniegtā palīdzība būs vēsturē lielākā. Taču jāatšķir, par kādu naudu un ar kādiem nosacījumiem Eiropas Savienība, pirmkārt, palīdz krīzē, otrkārt, palīdz iziet no krīzes, nosakot ierobežojošo pasākumu kopīgu atcelšanu (“exit strategy”), un, treškārt, plāno atveseļot ekonomiku (“recovery strategy”).

Pirms pandēmijas ES valstu līderi nevarēja vienoties, vai iemaksām ES budžetā jāpaliek 1% apmērā no IKP vai pēc breksita jāpalielina līdz 1,2%. Pēdējā videosamitā 23. aprīlī EK jau uzdots sagatavot priekšlikumu pat par 2% iemaksu no IKP!

Otra būtiskā pārmaiņa: vēl nesen EK kā lielu atbalstu paziņoja par 100 miljardu palīdzību uzņēmumiem aizdevuma veidā (sk. “LB” 7. aprīļa numurā par SURE instrumentu), bet tagad dalībvalstis lielāku palīdzību pieprasa grantu veidā.

Pirmajos pēckrīzes gados sagaidāmi vislielākie ieguldījumi no ES fondiem. Tā ir laba ziņa “Rail Baltica” projektam, bet mūsu vēsturiskā pieredze ar kavēšanos finanšu perioda sākumā neļauj sapriecāties pirms laika par pārējo fondu izmantošanu.

 

Elastāns bankām

Šo tekstilindustrijas terminu lietoju tāpēc, ka sintētiskās izejvielas ļauj izstiept trīskārt, bet pēc izstiepšanas tik un tā būs jāieņem sākotnējā forma.

Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija ar banku nozares likumdošanas paketi atviegloja banku aizdevumu izsniegšanu mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

Šajā paketē noteikts ES grāmatvedības un prudenciālās uzraudzības regulējums, kā arī iekļauti mērķtiecīgi, ātrā risinājuma grozījumi ES kapitāla prasību regulā. Labvēlīgāks režīms noteikts sniegtajām publiskajām garantijām, uz vēlāku laiku atliekot sviras rādītāja rezerves. Visi šie pasākumi var atbrīvot aizdevumiem 450 miljardus eiro.

Bankas tiek aicinātas atturēties no dividenžu izmaksāšanas akcionāriem un neizmaksāt prēmijas, kā arī vairāk piedāvāt bezkontakta un digitālos maksājumus.

 

Ekonomikas atveseļošana

“Kopš pēdējās krīzes ES izdevās radīt 13 miljonus darba vietu, taču dažu nedēļu laikā daudzas no tām ir zaudētas. Mums steidzami jāatjauno izaugsme,” intervijā “Bloomberg” 24. aprīlī norādīja Valdis Dombrovskis, EK priekšsēdētājas izpildvietnieks.

“Patlaban ir svarīgi saglabāt Eiropas ekonomikas kapacitāti, atbalstot uzņēmumus un saglabājot darba vietas. Jo vairāk saglabā ES produktivitātes kapacitāti, jo ātrāk varēsim atkopties pēc krīzes,” uzsvēra Dombrovskis. Kas sagaidāms no EK atveseļošanās plāna?

Līdz šim iezīmējušies vairāki virzieni. EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena nosaukusi četras jomas: vislielākais finansiālais atbalsts ieguldījumiem un reformām dalībvalstīs un kohēzijai; vairāk investīciju Eiropas Zaļajā kursā, digitalizācijā un lielāka stratēģiskā autonomija; mazāk kopīgo krīzes reaģēšanas instrumentu elastības uzlabošanai; atbalstu mūsu partneriem un kaimiņvalstīm.

“Pirmajos gados ieguldījumam vajadzētu būt primāram, un, protams, ir jāatrod pareizais līdzsvars starp dotācijām un aizdevumiem,” noteica Leiena.

Līdz šim izskanējusī politiskā retorika “nepieredzēti ieguldījumi”, “ilgtspējīgākai, digitālākai un iekļaujošākai ekonomikai” nozīmē, ka Eiropas atveseļošanas plāns paredzēs investīcijas zaļajās tehnoloģijās, straujāku digitalizāciju – bezskaidras naudas norēķinus un inovatīvus digitālos finanšu pakalpojumus, arī Eiropas mēroga kriptovalūtu.

Investoriem un uzņēmumiem jāspēj brīvi darboties pāri valstu robežām visā savienības teritorijā. Lai attīstītu kapitāla vienoto tirgu, maziem un vidējiem uzņēmumiem paredzēts dažādot finansējuma avotus.

Darbakārtībā vēlreiz atgriezīsies vienlīdzīgi konkurences nosacījumi starp ES valstīm, ko tagad ar dažādiem valsts atbalstiem pati ES būs sakropļojusi. Par to jau tagad uztraucas Eiroparlamenta deputāti – “palīdzība nedrīkst radīt nevienlīdzību” (Ivars Ijabs), “lai lielās valstis neaizņem mūsu tirgus daļu” (Inese Vaidere), “nepieļaut, ka bagātākās valstis pārņem vienoto tirgu” (Roberts Zīle).

Saistītie raksti

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

IR
Ilmārs Randers
Ekonomika
900 km par 300 miljoniem: beidzot publisko karti ar ceļu posmiem, ko plāno saremontēt. Kurš un kā pieņēma gala lēmumu?
2 stundas
AO
Andris Ozoliņš
Dabā
“Vilks kļūtu zaļš aiz skaudības.” Krišjānis Lielupes krastā uzbūvējis salmu māju tikai no vietējiem materiāliem 1
8 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
VIDEO. Jēkabpilī notikusi smaga divu traktoru sadursme
2 stundas
LA
LA.LV
Veselam
VIDEO. Rozentāle: Gripas vakcīna netieši var pasargāt no Covid-19 1
2 stundas
LK
Linda Kusiņa-Šulce
Kultūra
“Esmu pieņēmusi lēmumu daļu savu darbu iznīcināt!” Pazīstamā tēlniece Olga Šilova skaidro, kāpēc tā rīkosies
Intervija 3 stundas