Kompanjons aukstiem ziemas vakariem 0
Citi to gaida ar atplestām rokām un smaidu sejā, citi dusmās un skumjās vēlas, kaut tā nekad nepienāktu. Neapstādināmi tuvojas ziema, kas daudziem asociējas ne tikai ar aukstu laiku un netīrām ielām, bet arī ar lieliem elektrības rēķiniem. Bieži aukstākā ziemas dienā tā vien prasās pēc kāda papildu sildelementa, kas vakarā pie iemīļotās TV pārraides sasildīs krietni vairāk nekā segu kalns. Šādās reizēs jāsāk skatīties sildītāju virzienā. Kuru sildierīci rudens un ziemas tumšajos mēnešos izvēlēties?
Lieli un mazi, dārgi un lēti
Lai uzzinātu, ko spēj un kādi plusi ir katrai sildierīcei, padomu jautāju “Latvenergo” energoefektitvitātes centra speciālistei Birutai Ģinei. Vienkāršākā un lētākā ierīce ir konvekcijas sildītājs, kas gaisu silda ar ventilatoru (termoventilators). Lētākā gan tikai iegādes brīdī, jo cilvēki bieži vien neskatās, ka lētākās ierīces patērē vairāk elektrības. Šajā gadījumā lētākie termoventilatori ik stundu patērē pat 2 kw/h elektrības. Dārgākai ierīcei jau var būt iespēja regulēt temperatūru un darbības ilgumu, piemēram – 5 minūtes darbojas, 15 minūtes – ne. Šādi var ieekonomēt noteiktu elektrības daudzumu, taču jebkurā gadījumā termoventilatori patērē nedaudz vairāk nekā citas ierīces, jo jādarbina ventilators. Savukārt konvekcijas sildītājs bez ventilatora patērēs mazāk elektrības darbības laikā, taču gaisu uzsildīs ilgāk. Tādējādi nekādā vērā ņemama ekonomija nesanāks.
Ātri savu galveno uzdevumu – sildīšanu – veic arī infrasarkano staru sildītāji, kas silda noteiktu zonu. Tie var būt novietoti vai iebūvēti gan sienā, gan stūros, gan griestos. Šīs ierīces patērē 1kw/h, taču ir jūtami dārgākas par termoventilatoriem, konvekcijas sildītājiem un eļļas radiatoriem.
Eļļas radiatorus bieži neizvēlas stereotipu dēļ. B. Ģine stāsta, ka jau kopš padomju laikiem uzskata, ka šīs ierīces ir dūšīgas elektrības ēdājas, taču tās patērē tikpat cik pārējās ierīces. Speciāliste iesaka izvēlēties ierīci ar iespējami vairākām t. s. “ribām” – vismaz deviņām, jo tādējādi ir lielāks siltumizstarošanās virsmas laukums. Izmaksu ziņā starpība starp divu, četru vai vienpadsmit “ribu” aparātu ir neliela.
Jauna veida ierīces ir inerces sildītāji, kas ir diezgan dārgi, taču efektīvi. Tajos iebūvētie sensori, piemēram, ierīci izslēdz, ja atveras logs vai samazina temperatūru, ja telpā ilgstoši nenotiek kustība. Eiropā šādi sildītāji ir populāri, īpaši Francijā, kur ir zemākas elektrības cenas.
Visbeidzot elektriskie kamīni lielākoties ir komforta un interjera elements, kas mazāk domāts reālai telpas apsildei. Turklāt tie ir stipri dārgāki nekā citi sildītāji.
Kas jāņem vērā?
B. Ģine pastāstīja, ka sākumā jāsaprot, kā siltumu saglabāt, un tikai tad jādomā par papildu siltumierīcēm. “Bieži pie mums nāk un jautā – kāpēc ar vienu sildītāju vienā ģimenē jāmaksā vairāk, otrā mazāk? Siltumu var zaudēt nesošo konstrukciju, ārsienu, logu, logu blīvējumu, durvju blīvējumu, griestu, grīdu, bēniņu, kaimiņu dēļ. Ja kaimiņos temperatūra ir zemāka par 16 grādiem, tad gribot negribot nāksies apsildīt arī viņus,” stāsta B. Ģine.
Otrkārt, jāsaprot kādu temperatūru cilvēks vēlas. Lielākoties cilvēkiem patīk uzturēties 20 – 22 grādu siltumā, bet ir cilvēki, kuri grib 24 – 25 grādus, taču ir arī tādi, kurus apmierina 18 grādi. Izmaksu ziņā viņi ir ieguvēji, jo par katru samazināto grādu ietaupa 5%.
Treškārt, jāsaprot, vai cilvēks ir gatavs maksāt vairāk un izmantot jau iebūvētas regulēšanas iespējas, vai darīt to pats, par ierīci samaksājot mazāk. Piemēram, pirms gulētiešanas vajadzētu samazināt temperatūru par četriem grādiem, turklāt to vajadzētu izdarīt jau stundu pirms gulēšanas. Tas pats jādara arī pirms mājas atstāšanas uz ilgāku laiku. Jāņem gan vērā, ka temperatūrai nevajadzētu nokristies zem 16 grādiem. Šādā veidā var ieekonomēt vismaz 30% dārgās elektroenerģijas. Tāpat speciāliste atgādina, ka nedrīkst aizmirst izvēdināt telpas. Sildītājus šajā mirklī gan vajadzētu izslēgt, uzreiz pēc logu aizvēršanas tos neieslēdzot. Jāļauj gaisam apmainīties, lai samazinās CO2 daudzums tajā.
Izvēloties sildierīci, jāņem vērā vienkāršs aprēķins – 1 m2 apsildei nepieciešami 100 vati. Tālāk jāņem vērā griestu augstums, telpas izmēri. Sildītājus var izmantot arī ārpus mājas vai pilnībā neapsildītās telpās, kurās ikdienā cilvēki neuzturas. Termoventilators noteiktu telpas daļu sasildīs ātrāk nekā konvekcijas sildītājs bez ventilatora, taču beigās elektrības patēriņš tāpat būs līdzīgs. Ja netraucē ventilatora skaņa, tad ātrai uzsildei termoventilators nav slikta izvēle. Arī infrasarkanais sildītājs ātram rezultātam būs ļoti laba izvēle. Piemēram, vannasistabas, grila namiņa apsildei, kamēr iesilst ogles un sāk cepties gaļa. Vai arī vakarā, dzerot tēju un skatoties zvaigznēs.
Ja ir augsti griesti (3 – 3,5 metri), izdevīgāk būtu izmantot infrasarkanos sildītājus, kurus var novietot, piemēram, pie griestiem, un tie sildīs vien to vietu, kur atrodas cilvēks. Tādā gadījumā B. Ģine iesaka apsvērt arī silto grīdu ierīkošanu. Savukārt, ja griesti ir zemi, tad labāk izvēlēties konvekcijas tipa sildītājus vai eļļas radiatoru, jo tie silda gaisu, kas aptver visu telpu. Kā zināms, siltais gaiss ceļas augšup, tāpēc augstiem griestiem šīs ierīces nebūs labākās.
B. Ģine 18 m2 istabai iesaka lietot vismaz 1,5 kw/h sildītāju. “Lielākā kļūda ir nopirkt ēdelīgu sildītāju, ieslēgt uz maksimumu un visu dienu darbināt. Pēcāk jāraud par to, cik daudz elektrības iztērēts,” stāsta speciāliste. “Citiem patīk eļļas radiatori, jo tie ir uz riteņiem. Var aizstumt pie TV, uz virtuvi, guļamistabu. Citiem patīk stacionāri nostiprinātas ierīces vai ventilatori,” stāsta speciāliste. Jāizdara vien mājasdarbs un jāizvēlas sev tīkamākā ierīce no neskaitāmu ražotāju, veidu un izmaksu piedāvājuma.
