Kovids palīdzējis vai tikai sakritība? Kāpēc pandēmijā daudz vairāk ēdam zivju konservus 12
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Apstrādātā zivju produkcija aizvien vairāk tika pieprasīta pandēmijas laikā, to skaitā zivju konservi, kam ir garāks derīguma termiņš. Lai arī sagatavoto un konservēto zivju daudzums samazinājās, pieauga to vērtība – pavisam 2020. gadā realizēta produkcija par 166,4 miljoniem eiro – par 14 miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš.
“Mums ir liels apmierinājums, ka, neraugoties uz dažādām kritiskām situācijām valstī un pasaulē Covid-19 pandēmijas dēļ, 2020. gadā nozares rādītāji bijuši pozitīvi. Nav redzama lejupslīde vai kritiskas situācijas kādā no sektoriem,” Latvijas Lauku konsultāciju centra rīkotajā zivsaimnieku konferencē vērtēja Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš. Tas vieš pārliecību, ka nozare spēj pielāgoties dažādām kritiskām situācijām un tirgus izmaiņām.
Konservus eksportē vairāk un dārgāk
Līdzšinējā laikā nozarei bija pieejami 183,5 miljoni eiro, ko uzņēmēji aktīvi izmantojuši pievienotās vērtības radīšanai un pašlaik, pēc Riekstiņa teiktā, sekmīgi tuvojamies plānošanas perioda noslēgumam. Zvejniecībā ieguldīti 55,9 miljoni eiro, turpretī zivju apstrādē un tirdzniecībā tieši pandēmija sekmēja vajadzību pēc ieguldījumiem – pavisam investēti 50,4 miljoni eiro.
Pavisam 39 projektos veikti ieguldījumi iekārtās, to skaitā kūpināšanas krāšņu, pakošanas un šķirošanas un citu līniju iegādē, bet 11 projektos veikta būvniecība.
Arī 2020. gadā zivsaimniecībā bija pozitīva ārējās tirdzniecības bilance – 47,4 miljoni eiro. Pavisam zivju produkcija eksportēta 231 miljona eiro apmērā. Sagatavoto un konservēto zivju eksporta tirgos realizēts par 15,9% vairāk. Uz ES valstīm pieaugums bija 15,4%, savukārt uz trešajām valstīm – 16,5%. Kopumā zivju konservi eksportēti uz 61 valsti, parādījušies arī jauni tirgi – Ēģipte un Kolumbija.
Ietekmē mencu aizliegums
Kādus projektus realizējuši zvejnieki? Uzbūvētas trīs ēkas zvejas produktu uzglabāšanai, noliktava zvejas aprīkojuma glabāšanai, zvejas produktu saldētava, pārbūvētas divas zvejas kuģu piestātnes un veikti citi uzlabojumi. Tāpat uzbūvēta zivju proteīna un eļļas rūpnīca un uzstādītas jaunas iekārtas zivju proteīna un eļļas ražošanai.
Tika atbalstīta arī zvejas darbību pārtraukšana, kas saistīta ar mencu zvejas liegumu. Riekstiņa ieskatā viena no lielākajām problēmām zvejniecībā bija mencu zvejas aizliegums, kas būtiski samazināja zvejnieku ieņēmumus, jo menca ir vērtīgākā zivs, salīdzinot ar citām.
Par roņu nodarītajiem zaudējumiem pērn kompensācijas izmaksātas 107 zvejniekiem. Salīdzinot ar 2019. gadu, pieaudzis akvakultūrā saražotais apjoms – pavisam saražotas 727 t zivju, un tendences rāda, ka realizācijas ieņēmumi auguši straujāk nekā iepriekš.
Galvenā audzējamā suga aizvien ir karpa, bet tās īpatsvars samazinās, vairāk parādās citas zivju sugas – foreles, stores, palijas. Visvairāk – 34 projektos atbalstītas dīķsaimniecības paaugstinātu vides pasākumu īstenošanai, izmantojot audzēšanu ar ekstensīvām metodēm, – 8,9 miljonu eiro vērtībā. Zvejas produktu apstrādē Covid-19 seku mazināšanai 0,8 miljonu eiro atbalstu saņēmuši četri pretendenti, bet akvakultūrā – trīs projekti par 66 tūkstošiem eiro.
Atbalstīs arī piekrasti
Jaunajā ES finansēšanas periodā nozarei būs pieejami 192,7 miljoni eiro. Normunds Riekstiņš uzsver, ka jaunā kārtība ļauj pašai ES dalībvalstij izvēlēties, kur ieguldīt nepieciešamo finansējumu un tas ļaušot izdarīt mērķtiecīgāku izvēli.
Jauns pasākums būs atbalsts zvejniekiem piekrastes zvejā. ZM Eiropas Savienības un valsts atbalsta departamenta Zivsaimniecības atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Edīte Kubliņa pavēstīja, ka atbalsta saņemšanai zvejniekam būs nepieciešams attīstības plāns ar budžeta projektu īstenošanai līdz 30 tūkstošiem eiro.
Ko uzskata par piekrastes zvejnieku? Viņam jābūt speciālai atļaujai jeb licencei komercdarbībai zvejniecībā piekrastes ūdeņos, jābūt pašvaldības nomas līgumam par zvejas tiesībām vismaz uz septiņiem gadiem. Piekrastes zvejniekam vismaz 90% nozvejas jāveic piekrastē un kopējais apgrozījums nedrīkst pārsniegt 200 tūkstošus eiro.
Atbalstu varēs saņemt arī atzīta akvakultūras ražotāju organizācija. Lai gan pašlaik nevienas atzītas organizācijas vēl nav, nozarē saņemti signāli, ka tāda varētu tikt izveidota, lai veicinātu kooperāciju.
Projektu iesniegšana provizoriski plānota ne ātrāk par nākamā gada otro vai trešo ceturksni. Riekstiņš gan sacīja, ka projektiem jābūt gataviem nākamā gada pavasarī. Latvijas Zvejnieku federācijas (LZF) valdes priekšsēdētājs Ēvalds Urtāns interesējās par Baltijas jūras piekrastes zvejas nākotni, kas 2022. gadam ir ļoti apdraudēta – mencu, Baltijas lašu zveja praktiski beigsies, reņģu limits niecīgs – 60 t, akmeņplekstu zveja arī beigusies. LZF saņēmusi ziņu no Briseles, ka 2022. gadā plānots aizliegt zušu zveju. Kādi būtu atbalsta pasākumi piekrastes zvejniekiem, jautāja Urtāns.
Normunds Riekstiņš atzina, ka dažādi ierobežojumi pastāv, taču ne zuši, ne laši nav pamatzvejniecības objekts. Piemēram, menca bija ļoti būtisks nozvejas objekts dienvidu piekrastes zvejniekiem, pēc tās zvejas aizlieguma pozitīvu devumu tagad dod apaļā jūrasgrunduļa zveja. Pēdējos gados tas kļuvis par otru visvairāk nozvejoto zivju sugu visā mūsu piekrastē. Var teikt, arī nākamajos gados zvejniekiem būs jāsastopas ar vairākiem izaicinājumiem.
