“Kremerata Baltica” jubilejas koncertos uzstāsies arī tenors Mihails Čuļpajevs.
“Kremerata Baltica” jubilejas koncertos uzstāsies arī tenors Mihails Čuļpajevs.
Publicitātes foto

“Kremerata Baltica” spožā jubilejas vainagojumā 2

Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti un dzērieni, kas veicina grumbu veidošanos un paātrina novecošanos
Krievu murgs Turcijā: turki Krievijas pilsoņus izsēdina no lidmašīnām un neļauj lidot uz citām valstīm
TV24
Ojārs Rubenis: “Tikai debilu cilvēku apziņā var būt tāda sajūta, ka mēs varam braukt pa tādiem ceļiem un tādām Rīgas ielām…”
Lasīt citas ziņas

Orķestra 25. jubilejas sezona un spožā vijolnieka Gidona Krēmera 75. jubilejas gads. Tik spilgts ir būtisko notikumu krājums, kas šogad ir kamerorķestra “Kremerata Baltica” pūrā. Un tagad vēl – no piektdienas, 9., līdz svētdienai, 11. septembrim, – Dzintaru koncertzālē notiks “Kremerata Baltica” festivāls “Zemes dziesmas” ar trim koncertiem. Izskanēs skaņdarbi no programmām “All around fugue” un “Cits Ziemas ceļš”, kurā pieci komponisti rakstīja savus veltījumus “Kremerata Baltica” 25. gadadienai, būs Krista Auznieka un Ilonas Breģes pirmatskaņojumi, kā arī Gustava Mālera “Dziesma par zemi”. Līdzās Gidonam Krēmeram, pianistam Georgijam Osokinam, flautistei Anetei Točai, igauņu fagotistam Pēterim Sarrapū un “Kremerata Baltica” solistiem koncertos uzstāsies arī tenors Mihails Čuļpajevs.

9. septembrī atklāšanas koncertā “Gidons Krēmers un mūsu laikmeta dižgari” skanēs izsmalcinātā stilizācijas meistara Pētera Plakida svētku mūzikas skaņdarbs “Musica Jubilata” ar vijolnieka Džeralda Bid­vas solo, ukraiņu dzīvā klasiķa Valentīna Silvestrova “The Messenger”, kurā komponists apcerējis mocartiskus impulsus un pāreju no šīs pasaules uz aizsaulēm, kā arī Dmitrija Šostakoviča Kamersimfonija jeb Astotā stīgu kvarteta pārlikums kamerorķestrim, ko veicis Ābrams Stasēvičs. Šostakovičs Astoto kvartetu sākotnēji iecerējis kā savu rekviēmu, bet partitūrā viņš ierakstījis veltījumu “fašisma un kara upuriem”. Ievērojamā krievu komponista Aleksandra Raskatova kamermūzika nereti atgādina caurspīdīgu, stiklainu kolāžu un neparastu gaismēnu spēli. 90. gados viņš emigrēja uz Vāciju un kopš 2007. gada dzīvo Parīzē. Programmā iekļauts viņa skaņdarbs stīgu sekstetam “There”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Koncerta otrajā daļā – skaņdarbi no Gidona Krēmera iniciētā cikla par godu “Kremerata Baltica” 25. jubilejai “Cits Ziemas ceļš”, kurā orķestrim tuvi komponisti reflektē par kādu no Franča Šūberta cikla “Ziemas ceļš” dziesmām.

Kā atgādina orķestra pārstāve Indra Vilipsone, 1997. gadā leģendārais Austrijas Lokenhausas Kamermūzikas festivāls bija pirmais liecinieks mazai revolūcijai: labi pazīstamais, izcilais vijolnieks Gidons Krēmers pasauli iepazīstināja ar pavisam jaunu orķestri – kamerorķestri “Kremerata Baltica”, kurā apvienojās mūziķi no Baltijas valstīm – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

Mākslinieki un “Tagadismi”. Mākslas stacijā “Dubulti” atklāta jauno mākslinieku izstāde “Tagadismi un runas par formu”. Visi tās jaundarbi tapuši, burtiskā nozīmē iekļaujoties cita mākslinieka darbā. Projektā iesaistītajiem māk­sliniekiem – Kristiānam Iesalniekam, Andrim Ratniekam, Lienei Linterei, Kintijai Avenai, Veronikai Simoņenkovai, Sārai Marijai Nudiņai, Elīnai Salnājai un Artūram Bogdanovam – ir uzdevums atrast sava darba materiālu Tomasa Hiršhorna iniciētā projekta “Art=Shelter” jeb “Mākslas=patvērums” realizētajā vidē un konceptuālajā struktūrā.

Arta Butes māksla Rēzeknē. Latgales vēstniecības “Gors” mākslas galerijā līdz 3. oktobrim apskatāma Arta Butes darbu izstāde “ARTisCOOL!”. Tās autors jau vairāk nekā trīsdesmit gadu ir viens no izstāžu apmeklētāju un mākslas kolekcionāru pieprasītākajiem latviešu māk­sliniekiem, kura glezniecību raksturo nemaldīga līdzsvara izjūta, izkārtojot kompozīcijas elementus, un precizitāte detaļās.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.