Krievija pusotru gadu izvērsa dronu kampaņu pret NATO: zināms, kura valsts cietusi visvairāk 0
Krievija 18 mēnešu garumā īstenoja dronu kampaņu pret vairāk nekā 10 NATO valstīm, būtībā nesaskaroties ar nekādu prettriecienu.
Tā palaida bezpilota lidaparātus no savas “ēnu flotes” tankeriem, kravas kuģiem, kas kuģo tuvu krastam, un citiem, mazākiem kuģiem, secināts pēc ceturtdien publicētās analīzes datiem, ziņo lietuviešu medijs Lrytas.lt.
Analīzē tika noskaidrots, ka visvairāk cietusi Vācija – tur fiksēti 58 incidenti. Seši no tiem bijuši virs ASV gaisa spēku bāzes Ramšteinā un pie Vācijas bruņoto spēku objektiem Manhingā un Noiburgā pie Donavas.
Krievija, iespējams, gatavo provokāciju
Tikmēr, kā vēsta ziņu aģentūra LETA, Amerikas Savienotās Valstis brīdinājušas Poliju, ka Krievija apsver iespēju veikt bruņotu provokāciju pret Poliju, lai pārbaudītu NATO apņēmību, vēsta poļu tīmekļa ziņu vietne “Onet” un laikraksts “The Telegraph”.
Mediji norāda, ka runa ir par tuvākajiem pāris mēnešiem, un ziņo, ka no Polijas prezidentam pietuvinātiem avotiem noplūdusi informācija, ka Vašingtona esot brīdinājusi Varšavu par šādas provokācijas iespējamību, Krievijai vēloties pārbaudīt NATO un piespiest Rietumu partnerus apturēt palīdzību Ukrainai.
Saskaņā ar “Onet” avotiem, iespējamo provokāciju scenāriji varētu ietvert dronu uzbrukumus kritiskās infrastruktūras objektiem, piemēram, elektrostacijām, vai masveida gaisa uzbrukuma imitāciju, lai piespiestu Poliju aktivizēt pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Radikālākais scenārijs varētu būt hibrīds uzbrukums pierobežas zonā, un nav izslēgts, ka tajā varētu piedalīties arī Baltkrievijas militārpersonas. Krievija varētu to pasniegt kā situāciju, kurā karavīri “apmaldījušies” GPS signāla traucējumu dēļ, vai arī izdomāt “glābšanas misiju”, pamatojoties uz to, ka tās helikopters it kā nonācis avārijas situācijā un karavīri steigušies palīgā.
Maskava, iespējams, rēķinās, ka Polija šādā situācijā atturēsies no izlēmīgas atbildes, daļēji ASV spiediena dēļ. Situācija, kad krievi pēc provokācijas atgriezīsies mājās bez jebkādām sekām, Kremlī var tikt uztverta kā uzvara, norāda mediji. Tomēr iespējams arī, ka Krievija var izvirzīt nosacījumu, ka iziešana no Polijas teritorijas ir atkarīga no atbalsta pārtraukšanas Ukrainai.
Polijas prezidentam Karolam Navrockim tuvs avots atklāja, ka ASV “sistemātiski informē Poliju par jebkuriem jauniem Krievijas plāniem veikt konvencionālu uzbrukumu NATO austrumu flangā, kas var attiekties arī tieši uz Poliju”. Vēl viens avots – kādas NATO dalībvalsts vēstnieks – apstiprināja, ka Krievijas provokācija pret kādu no Baltijas valstīm vai Poliju rada nopietnu risku. To pašu teica arī avots Polijas Aizsardzības ministrijā.
Ceturtais avots, kas strādā vienā no Baltijas valstu drošības struktūrām, apstiprināja laikrakstam “The Telegraph”, ka šādi plāni it kā patiešām tiek apspriesti Maskavā. Tiek apsvērta arī iespēja inscenēt provokāciju tā, lai tā “faktiski būtu veikta no Ukrainas puses”.
Gadījumā, ja notiktu provokācija ar sauszemes operāciju, potenciāla iebrukuma iespējamība pastāv gan no Baltkrievijas teritorijas, gan no Krievijas Kēnigsbergas eksklāva.
