Foto: SHUTTERSTOCK

“Sākotnēji nebija plānots aprobežoties tikai ar Kamčatku un Aļasku.” Krievijas ārvalstu guberņu projekti 32

Māris Zariņš, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”

Gan mūsdienu Krievijā, gan daudzviet tās ietekmes zonā izplatīts ir viedoklis par to, ka Krievija varbūt arī ir bramanīga lielvalsts, taču tā nekad un nekam neesot uzbrukusi pirmā, visas savas leģendārās vēsturiskās uzvaras gūstot tikai nolūkā aizstāvēt dzimto zemi.

LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Ne visi supervaroņi valkā apmetņus”: vīrietis zem Dienvidu tilta aptur satiksmi, lai palīdzētu 33
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ošlejs: Latvija ir starp trim valstīm pasaulē, kur prasa būt vakcinētam, lai strādātu. Esam ne tajā labākajā kompānijā…
6 stundas
KS
Kristīne Stepiņa
Ziņas
Katrs iedzīvotājs saņems uzreiz samazinātu rēķinu jau automātiski – viss, kas jāzina par valsts atbalstu energokrīzē 87
1 diena
Lasīt citas ziņas

Patiesībā tas tā vienlaikus gan ir, gan arī nav. Lai arī no tā praktiski nekas neizdevās, tomēr krievu caru nodomos savulaik vismaz ietilpa kaut kas līdzīgs tam, kā rīkojušies briti, amerikāņi un citi imperiālistiskie iekarotāji.

Tālais mērķis – pirātu Madagaskara

Foto: AKG-IMAGES/SCANPIX

CITI ŠOBRĪD LASA

Uzvarējis Ziemeļu karā, imperators Pēteris I nekādā ziņā negribēja aprobežoties tikai ar to vien. Savā ziņā Eiropā jau bija par šauru, viņš savu valsti vēlējās redzēt kā galveno starpnieku jūras tirdzniecības darījumos visas pasaules mērogā: Krievijas flotei vajadzēja iziet okeānu plašumos, nodrošinot Eiropas saikni ar Ķīnu, Ameriku un Indiju. Un kādā brīdī liktenis viņam piesvieda izdevīgu gadījumu.

18. gadsimta sākumā Madagaskaru uzskatīja par vienu visbīstamākajām vietām pasaulē – to pārvaldīja pirāti leģendārā ļaundara Kaspara Vilhelma Morgana vadībā. Pirāti tur laupīja bez izņēmuma visu valstu kuģus, kuriem bija vien kaut kāda interese par Indiju, jo jūras ceļš uz turieni neizbēgami veda caur šo salu.

Notikumi attīstījās tiktāl, ka Holande, Francija un Britānija, turpinot apstrīdēt viena otras tiesības uz kolonijām, kādā brīdī tomēr izlēma apvienoties nolūkā izsvēpēt pirātu midzeni lielajā salā.

Morgans par to laikus uzzināja un steidzās nodrošināties ar atbalstu tajās Eiropas valstīs, kuru kuģus iepriekš vēl nebija laupījis.

Tāda bija faktiski tikai Zviedrija, uz kuru tad arī devās Madagaskaras sūtņi, apsolot karalim Kārlim XII visu pirātu pāriešanu zviedru pavalstniecībā, papildus vēl 30 lieliski aprīkotus kuģus un daļu no savām salaupītajām bagātībām par kopējo summu aptuveni viena miljona sterliņu mārciņu vērtībā, kas tajā laikā bija teju vai prātam neaptverama bagātība pat salīdzinoši lielas valsts kasē (un kas, protams, kaut ko liecina arī par pirātu bagātību).

Taču to neizdevās paturēt absolūtā slepenībā, un informācija par iespējamo Madagaskaras un Zviedrijas projektu nonāca Pētera I ausīs. Viceadmirālis Daniels Jakobs Vilsters, dānis pēc izcelsmes, savā karjerā bija pamanījies pabūt gan Amerikā, gan Indijā, gan tostarp arī krietni pakarot zviedru karaspēka ierindā.

Tiesa, pie pēdējiem viņš lāgā neiedzīvojās, tāpēc pārgāja dienestā pie krieviem. Vēl vairāk – Vilsteram izdevās sev līdzi uz Krieviju aizvilināt arī zviedru komandoru Gustavu Ulrihu, kurš bija nosūtīts uz Madagaskaru, taču eskadras dumpja dēļ tā arī nenokļuva līdz salai. Tādā veidā Pētera I rokās nonāca krietna daļa dokumentu, no kuriem kļuva skaidrs, ka pirāti gatavojušies lūgt aizstāvību arī Krievijai.

Pēteris I nepaguva realizēt dzīvē savu plānu pakļaut Madagaskaru, jo brīdī, kad viss bija sagatavots ekspedīcijai, viņš nomira.
Foto: SHUTTERSTOCK

Un Pēteris I acumirklī iedarbināja šo projektu. 1724. gada sākumā kuģus braukšanai uz Madagaskaru jau pilnā sparā gatavoja, turklāt Pēteris I nemitīgi steidzināja notikumus un izteica neapmierinātību par kavēšanos.

Bet sagatavošanās patiešām krietni ieilgusi: realitātē piecas fregates pilnībā gatavas izbraukšanai uz Madagaskaru bija tikai 1725. gada janvārī. Proti, tieši uz to brīdi, kad Pēteris I nomira, kas tad arī bija galvenais iemesls tam, kāpēc šo projektu par Madagaskaras guberņas pievienošanu Krievijai apturēja un tā arī vairs nekad neatjaunoja.

Gribētos vēl arī Brazīliju

Pētera I pēctece imperatore Anna sekmēja tā dēvētās Lielās Ziemeļu ekspedīcijas sarīkošanu, ko vadīja leģendārais jūrasbraucējs Vituss Bērings. Taču šīs ekspedīcijas patiesais galamērķis bija “Amazones guberņas” dibināšana Dienvidamerikā.
Foto: VIDAPRESS

Daudziem puslīdz labiem vēstures svarīgāko notikumu pārzinātājiem labi zināms par to, kā Pētera I pēctece imperatore Anna sekmēja tā dēvētās Lielās Ziemeļu ekspedīcijas sarīkošanu, ko vadīja leģendārais jūrasbraucējs Vituss Bērings.

Taču, iespējams, mazāk zināms ir fakts, ka jau sākotnēji plānos nebija aprobežoties tikai ar Kamčatku un Aļasku.

Slepenā imperatores rīkojumā ekspedīcijas vadītājam esot pausts: “Izpētīt zemes starp Kamčatkas un Amerikas krastiem no labi zināmā Čukotkas deguna līdz spāņu Meksikas provinces valdījumiem un tālāk.”

Ar to bija domāts savulaik impērijas kancelejā iesniegtais Dienvidamerikas kolonizēšanas projekts, kas īstenošanas gadījumā solīja daudz kā interesanta, proti, “zemes Magelānijā, Uragvojā, Paranā, Vidusbrazīlijā, Amazones auglīgajās zemēs, kur ir veselīgs gaiss, kā arī daudz cukura, kokas, indigo, ādu, vilnas, vara, dzelzs, svina, alvas, salpetra un bagātīgas sudraba un zelta raktuves un zelta smiltis zemē”.

Kāds nezināms palikušais projekta autors paudis: “Tur nav ievērības cienīgu cietokšņu un ir pārtikas pārbagātība, un lielākā daļa vietējo iedzīvotāju ir ar noslieci nonākt spēcīga Eiropas valdnieka ietekmē, tāpēc neglābjami padosies, tiklīdz tāda eiropiešu armija tur ieradīsies…”

Vituss Bērings.
Foto: SHUTTERSTOCK

Šim nolūkam bija nozīmēti 12 000 karavīru, 60 transporta, 30 upju un 10 militāro kuģu. “Un kā tikai šamais karaspēks trijos vai četros mēnešos turpan ieradīsies, tā visas tās zemes, jo īpaši tās bagātīgākās, divu vai triju gadu laikā varēs iekarot.”

Projekta sadaļa “Peļņa” solīja vismaz 40 miljonu guldeņu ienākumu. Bija arī paredzēts “turēt tur divus vai trīs patriarhus un vietvalžus, lai garīgais labums un turienes tautu savaldīšana tad īstenotos”.

Sagatavošanās bijusi ļoti nopietna, un, iespējams, Bērings būtu kļuvis par vienu no iepriekš minētajiem “vietvalžiem”, savukārt Krievija būtu izpletusies ne tikai Sibīrijas virzienā, bet apaugusi vēl arī ar kādu “Amazones guberņu”.

Par šā projekta īstenošanas reālo iespējamību liecina arī tas, cik liela panika izraisījās citās agresīvajās valstīs. Apdraudēti jutušies teju vai visi, kuri jau, kā mēdz teikt, bija palaiduši savas laupītkārās rokas Dienvidamerikā – spāņi, angļi un daudzi citi.

Kādā brīdī par savu pienākumu iejaukties uzskatīja pats Anglijas karalis Džordžs II, iesniedzot Krievijas vicekancleram Andrejam Ostermanam “neoficiālu brīdinājumu draudzīgā un labvēlīgā toņkārtā, iztiekot bez liekiem draudiem”.

Taču realitātē tas bija visnotaļ tiešs drauds. Tieši tik precīzs un iedarbīgs, lai piesardzīgā imperatore Anna piekāptos un atceltu projektu.

Indijas projekts

Krievijas imperatora Pāvela I sapnis bija kopā ar frančiem iekarot Indiju, lai likvidētu britu kundzību.
Foto: AKG-IMAGES/SCANPIX

Vēriena ziņā ne mazāk ambiciozam projektam sadūšojās arī imperators Pāvels I, kurš 1800. gadā bija noslēdzis savienību ar Napoleonu Bonapartu. Bet sabiedrotajam bija plāns iespert zemāk par ceļgalu angļiem tieši Indijā. Un tam bija virkne nopietnu priekšnosacījumu.

Viens no tā laika indiešu valdniekiem Tipu Sultans, kurš pārvaldīja ietekmīgo Maisuras karaļvalsti, tik lielā mērā orientējās uz Franciju, ka pat pieteicās republikāniskajā jakobīņu klubā kā “pilsonis Tipu”. Tiesa, 1799. gadā angļi ieņēma Maisuru un nogalināja tās valdnieku, taču arī pēc tā viņu ietekmi vēl varēja ne tikai satricināt, bet arī likvidēt.

Attiecīgais plāns paredzēja kopīgu franču un krievu korpusu operāciju nolūkā iebrukt Indijā, lai tur likvidētu angļu uzkundzēšanos.

Napoleona nodomu nopietnības pakāpi apliecināja fakts, ka viņam bija izdevies vienoties ar Osmaņu impēriju: sultāns piekrita atļaut franču flotei un desantam iziet cauri Bosforam un Dardaneļiem. Savukārt Krievijas imperatora Pāvela I nopietnību apliecināja cits fakts: šā pasākuma interesēs viņš atbrīvoja Petropavlovskas cietoksnī ieslodzīto kazaku ģenerālmajoru Matveju Platovu, kur tas izcieta sodu saistībā ar apsūdzību par sazvērestības rīkošanu pret imperatoru.

Pāvels I bija gatavs riskēt ar personīgās drošības perspektīvām un nosūtīja Platovu palīgos Donas kazaku karaspēka atamanam Vasilijam Orlovam, kurš tobrīd jau bija sasniedzis itin cienījamu vecumu.

Matvejam Platovam ar savu kazaku karaspēku tā arī neizdevās iekarot Indiju.
Foto: SHUTTERSTOCK

1801. gada 20. februārī Orlovs ziņojis, ka viss karagājienam nepieciešamais sagatavots. 28. februārī no Pēterburgas pienāca imperatora apstiprinājums, pēc kā Platovs galveno krievu karaspēka vienību virsvadībā uzsāka gājienu uz Indiju.

Bet 23. martā netālu no mūsdienu Krievijas un Kazahstānas robežas viņu sasniedza ziņnesis ar vēsti par imperatora Pāvela I bojāeju un pavēli griezties atpakaļ.

Var piebilst, ka Pāvelu I nogalināja, un tas bija izdarīts jau 12. martā, aptuveni divas nedēļas pēc pavēles došanas par karagājienu uz Indiju.

SAISTĪTIE RAKSTI

Napoleons visu atlikušo dzīvi bija pārliecināts, ka sazvērestību pret Pāvelu I sarīkojuši angļi, kuri tādējādi centās apturēt viņiem potenciāli graujošo franču un krievu kopīgo karagājienu uz Indiju.

Viņš teicis: “Viņi netrāpīja man Parīzē, taču trāpīja man Pēterburgā!” Un, kā uzskata vairākums pētnieku, viņam esot bijusi absolūta taisnība.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Ne visi supervaroņi valkā apmetņus”: vīrietis zem Dienvidu tilta aptur satiksmi, lai palīdzētu 33
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ošlejs: Latvija ir starp trim valstīm pasaulē, kur prasa būt vakcinētam, lai strādātu. Esam ne tajā labākajā kompānijā…
6 stundas
KS
Kristīne Stepiņa
Ziņas
Katrs iedzīvotājs saņems uzreiz samazinātu rēķinu jau automātiski – viss, kas jāzina par valsts atbalstu energokrīzē 87
1 diena
AL
Anda Līce
Ziņas
Anda Līce: Piedzīvojam aizvien jaunas prāta aptumsuma izpausmes 48
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Uz Liepājas šosejas avarējis satiksmes autobuss; ir cietušie 28
22 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
“Pastāv risks, ka daudzi skolēni “izkritīs” no mācībām un nepabeigs skolu!” Plāno četrkāršot centralizētā eksāmena nokārtošanai nepieciešamo vērtējumu
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Uz autoceļa “Via Baltica” Lietuvā pie Polijas robežas snigšanas un avāriju dēļ paralizēta satiksme 55 kilometru garā posmā 1
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Latvijā aizvien augstāka mirstība ar diagnosticētu Covid-19 nekā vidēji Eiropā
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ošlejs: Latvija ir starp trim valstīm pasaulē, kur prasa būt vakcinētam, lai strādātu. Esam ne tajā labākajā kompānijā…
6 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Ar vienu vien sapņošanu tālu netiksi… Horoskopi 22.janvārim
18:25
LE
LETA
Ziņas
Uz autoceļa “Via Baltica” Lietuvā pie Polijas robežas snigšanas un avāriju dēļ paralizēta satiksme 55 kilometru garā posmā 1
17:10
LE
LETA
Ziņas
Iedzīvotāji iebilst pret “Rimi” tirdzniecības centra būvniecību Ikšķiles vēsturiskajā centrā
17:06
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Ne visi supervaroņi valkā apmetņus”: vīrietis zem Dienvidu tilta aptur satiksmi, lai palīdzētu 33
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Strauji pieaug Covid-19 izplatība Rīgas pirmsskolās
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijā piektdienas rītā no ceļa nobraukuši trīs satiksmes autobusi
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Iedzīvotāji iebilst pret “Rimi” tirdzniecības centra būvniecību Ikšķiles vēsturiskajā centrā
1 stunda
AC
Arta Ciša
Praktiski
Ziemas miegs? Tikai ne centīgam dārzniekam!
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Morāli kropļi.” Ķirsis skarbi par protestu Gunāra Astras pieminekļa atklāšanas pasākumā 257
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Es tā īsti nevienu no viņām neatceros…”: rokmūziķis Ainars Virga atklāti par vienas nakts romāniem slavas “ziedu laikos” 1
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kauguros spēcīgais vējš norāvis dzīvojamās mājas jumtu
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Uz automašīnām uzkrituši koki, vējš atrāvis jumtu skārda gabalus. Vējš lielākos postījumus nodarījis Kurzemē 4
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mazināsies vēja ātrums un nokrišņu daudzums. Laika prognoze sestdienai
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Cipule skaidro, kāpēc pašlaik nevajadzētu ieviest ļoti stingrus ierobežojumus
10 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Ak vai, cik zemu kritis buldozers, ka tam jāvelkas uz veikalu bez sertifikāta un jātirda apsargs, lai ielaiž šopingā. Egila Līcīša feļetons
6 stundas
Izcili gardas kotletītes rīvmaizē: bez gaļas!
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Man likās, ka viņš ir apsēsts ar dēmoniem”: pēc dažu dienu padzīvošanas kopā ar aktieri Imantu Stradu saka Amuna Davis
6 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
Cilvēki domā par ilgtspēju, savu veselību, mieru! Trešdaļa pilsētnieku gatavi pārcelties uz dzīvi laukos 33
11 stundas
AL
Anda Līce
Ziņas
Anda Līce: Piedzīvojam aizvien jaunas prāta aptumsuma izpausmes 48
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Pārsteigums. Putins ir krietni sliktāks, nekā mēs iztēlojāmies.” Navaļnija komanda publicē “Putina pils” fotogrāfijas 58
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Štokenbergs: Vientuļi ļaudis bez bērniem ir pesimistiskāki par saviem nākotnes ienākumiem 34
12 stundas
KS
Kristīne Stepiņa
Ziņas
Katrs iedzīvotājs saņems uzreiz samazinātu rēķinu jau automātiski – viss, kas jāzina par valsts atbalstu energokrīzē 87
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Uz Liepājas šosejas avarējis satiksmes autobuss; ir cietušie 28
22 stundas
Ļoti, ļoti garšīgi! “Slinkā” kūka”Napoleons”
1 diena
LE
LETA
Ziņas
“Daudzbērnu ģimenes tiešām sliktākā stāvoklī nekā pensionāri?” Soctīklotāji neizpratnē par valsts pabalstiem rēķinu nomaksāšanai 254
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Es negāju pa kreisi, es meklēju mierinājumu!”: dziedātājas Elīnas Gluzunovas bijušais dzīvesbiedrs Artjoms atzīst, ka kopdzīves laikā viņu krāpis 37
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Maģiskās eņģeļu stundas no no 22. līdz 28. janvārim: kādas vēlmes piepildīsies?
6 stundas