
Spriedze debesīs pieaug: Krievijas sūtnis brīdina par taktikas “vispirms šaut, jautāt vēlāk” postošajām sekām 0
Krievijas sūtnis Francijā Aleksejs Meškovs ir izteicis draudīgu brīdinājumu NATO, atklājot, kas notiks, ja Krievijas lidaparāti tiks notriekti kādā no NATO teritorijām.
Draudi izskan brīdī, kad spriedze starp Maskavu un kaimiņiem Eiropā saasinās – droni ielidojuši Polijā, trīs Krievijas iznīcinātāji – Igaunijas gaisa telpā, droni – Kopenhāgenas lidostā, un tas vēl nav viss.
Kā ziņo Daily Mail, Krievijas vēstnieks Francijā paziņoja, ka Krievijas lidaparātu notriekšana nozīmētu kara sākumu. Viņš RTL intervijā sacīja, ka arī daudzas NATO lidmašīnas apzināti vai neapzināti pārkāpj Krievijas gaisa telpu, un tas notiekot bieži, taču tās notriektas netiek.
Meškovs atkārtoti noliedza, ka Krievijai būtu kāda saistība ar nesenajiem dronu ielidojumiem Austrumeiropā un piebilda: “Krievija ar to nenodarbojas, mēs ar citiem nespēlējamies, tas nav mūsu stils.” Tā vietā viņš uzsvēra, ka Rietumi daudzreiz ir apmuļķojuši Maskavu
Polija šomēnes Ukrainas uzbrukumu laikā jau notrieca vismaz trīs Krievijas dronus, un tas bija pirmais gadījums kopš pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā, kad Krievijas droni tika notriekti virs NATO teritorijas.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks brīdināja, ka “situācija mūs ir novedusi vistuvāk atklātam konfliktam kopš Otrā pasaules kara”.
Eiropas amatpersonas Vladimira Putina gājienu ar droniem Polijā nodēvēja par apzinātu provokāciju, un NATO bija spiesta pacelt iznīcinātājus, lai tos notriektu. Pēc dažām dienām arī Rumānija ziņoja par Krievijas dronu savā gaisa telpā.
Polijas valdība tagad plāno atcelt līdzšinējos ierobežojumus un ieviest jaunu “vispirms šaut, jautāt vēlāk” politiku, lai armijai dotu lielāku elastību, reaģējot uz draudiem. Aizsardzības ministrija jauno likumprojektu iesniedza jūnijā, taču tā izskatīšana tagad tiek paātrināta.
Kā vēstījām, Tramps ANO uzsvēra, ka NATO valstis varētu notriekt Krievijas lidaparātus, kas pārkāpj viņu gaisa telpu. Šī incidenta un NATO reakcijas dēļ pieaug bažas, ka karš varētu pāraugt plašākā konfliktā, īpaši, kad Krievija pastiprina uzbrukumus un miera centieni izgāžas.
Tusks šonedēļ arī paziņoja, ka Polija nevilcināsies notriekt objektus, kas pārkāpj tās gaisa telpu, preses konferencē sakot: “Mēs pieņemsim lēmumu notriekt lidojošus objektus, kad tie pārkāps mūsu teritoriju un lidos virs Polijas – par to nav nekādu diskusiju.” Taču viņš piebilda, ka gadījumos, kas nav pilnībā skaidri, jābūt piesardzīgiem, lai neizraisītu akūtu konflikta fāzi.
Tusks uzsvēra, ka viņam jābūt pārliecinātam, ka Polija nebūs viena, ja konflikts sāks eskalēties: “Man arī jābūt pilnīgi drošam, ka visi sabiedrotie šo situāciju uztvers tieši tāpat kā mēs.”