Latvijā top 34 katastrofu pārvaldības centri.
Latvijā top 34 katastrofu pārvaldības centri.
Ekerānuzņēmums no soctīkla “X” profila/Iekšlietu ministrija.

Kur Latvijā būvē 34 katastrofu pārvaldības centrus? Ieskaties kartē! 14

Otrdien, 16. aprīlī Ministru kabinets pieņēma zināšanai Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu “Par finanšu un ekono­misko aprēķinu rezultātiem un plānotajiem pasākumiem, lai nodrošinātu katastrofu pārvaldības centru būvniecību”, kurā Iekšlietu ministrija (IeM) informēja par 34 katastrofu pārvaldības centru būvniecības gaitu visā Latvijas teritorijā, tā informē IeM savā interenta mājas lapā.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. “Manā īpašumā atrodas 100 svešas automašīnas! Paldies Dievam, ka zeme nav apsēta ar labību,” kurzemniece pauž sašutumu par rallija apmeklētāju visatļautību
“Diemžēl bažas ir apstiprinājušās” – deputāts norāda uz paredzamu rezultātu 97 miljonu vērtā iepirkumā par Vanšu tilta projekta izstrādi 90
Viedoklis
Armands Puče: Skatuves māksla patiešām varētu būt mūsu vienīgais ceļš… Jo arī Edgars labi tēlo
Lasīt citas ziņas

Valsts civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības sistēmas funkcionēšanas būtisks priekšnosacījums ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) depo ēku un katastrofu pārvaldības centru būvniecība atbilstoši noteiktajām prioritātēm.

“Augstas gatavības projektu finansējuma ietvaros būvētie objekti Iecavā un Priekulē šobrīd ir nodoti ekspluatācijā, kā arī ir uzsākta šo objektu ekspluatācija no lietotāju puses. Objektos Dagdā un Ilūkstē turpinās būvdarbi, lai nodotu tos ekspluatācijā un pasūtītājam līdz 2024.gada jūnija beigām. Savukārt objektos Kandavā, Aizputē, Saulkrastos un Rūjienā izbeigts līgums ar būvnieku saistību neizpildes dēļ, kā arī tiek organizēts iepirkums būvniecības pabeigšanai, ko paredzēts nodrošināt šogad,” ziņojumā informēja IeM.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jau ziņots, ka 13. februārī Ministru kabinets pieņēma zināšanai Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu par VUGD ugunsdzēsības depo būvniecību un tās pabeigšanu Aizputē, Dagdā, Iecavā, Ilūkstē, Kandavā, Priekulē, Rūjienā un Saulkrastos, kā arī atbalstīja informatīvajā ziņojumā ietvertos priekšlikumiem par turpmāko rīcību, nepieciešamo finansējumu un tā iespējamajiem avotiem. Valdība arī atbalstīja priekšlikumu ugunsdzēsības depo būvniecības gala termiņa pagarināšanu līdz 2024. gada 31. decembrim, lai nodrošinātu visu astoņu VUGD depo ēku izbūves pabeigšanu.

Tiem katastrofu pārvaldības centriem, kurus plānots būvēt Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma ietvaros, ir noslēgušies iepirkumi un noslēgti projektēšanas un būvniecības līgumi par KPC būvniecību Liepājā, Salacgrīvā, Viļānos, Alsungā, Daugavpilī, Madonā, Līvānos, Alūksnē, Talsos un Tukumā (Tukumā objekta izbūve tiks nodrošināta par valsts budžeta līdzekļiem). Visos minētajos objektos ir noslēgušies vai projektēšanas darbi ir noslēguma fāzē. Tāpat Daugavpilī ir uzsākti būvdarbi. Visu norādīto objektu būvniecību plānots pabeigt līdz 2026. gada I ceturksnim. Turklāt vienlaikus ir paredzēta 24 ēku nojaukšana ar kopējo plānoto platību 12 668,9 m2.

Savukārt katastrofu pārvaldības centru būvniecībā drošības stiprināšanas pasākumu ietvaros ir veikta objektu grupēšana četrās grupās: 1.grupa ietver katastrofu pārvaldības centrus Rīgā (Bolderājā), Jūrmalā (Dzintaros), Kuldīgā; 2.grupa – Aizkrauklē, Ludzā, Siguldā, Preiļos; 3.grupa – Balvos, Dobelē, Kauguros, Krāslavā, Limbažos, Rēzeknē, Saldū; bet 4.grupa – katastrofu pārvaldības centru administratīvos centrus Jēkabpilī un Jelgavā.

Likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” sagatavošanas procesā drošības stiprināšanas pasākumiem jeb katastrofu pārvaldības centru būvniecībai 2023. – 2025. gadam atbalstīta finansējuma piešķiršana 103 151 786 eiro apmērā.

Iekšlietu ministrija un tās padotības iestādes pastāvīgi un mērķtiecīgi strādā pie strukturālo reformu un labās prakses ieviešanas iekšlietu nozarē. Tālredzīgas investīcijas iekšlietu nozares infrastruktūrā ir viens no stūrakmeņiem vispārējai nozares attīstībai, kas ļauj ilgtermiņā ekonomēt finanšu līdzekļus. Papildus tam sakārtota infrastruktūra pozitīvi ietekmē jauno profesionāļu piesaistē iekšlietu dienestiem un ļauj ieviest jaunākās inovācijas un digitālās tehnoloģijas iekšlietu resora darbā.

Latvijā top 34 katastrofu pārvaldības centri.
Ekerānuzņēmums no soctīkla “X” profila/Iekšlietu ministrija.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.