Kur ziemā dodas visi odi – daudzi diez vai to zina 0
Daudziem ziema ir mīļa, jo salā nav mušu, ērču vai citu kaitinošu kukaiņu. Bet vai kādreiz esi domājis, kur pazūd odi, kad iestājas aukstums? Atbilde ir interesantāka, nekā varētu šķist – iespējams, pat esat redzējis ziemojošus asinssūcējus, pašam to neapzinoties.
Lai saprastu, kur odi pazūd, vispirms jāzina, cik ilgi tie dzīvo un kādas ir to bioloģiskās īpatnības.
Odu dzīves ilgums atkarīgs no dzimuma. Tēviņi dzīvo tikai ap divām nedēļām, jo viņu vienīgais uzdevums ir olu apaugļošana, un tie ziemu nepārdzīvo. Savukārt mātītes, kas ir vienīgās, kuras dzer asinis, var nodzīvot līdz trim mēnešiem, neskaitot ziemošanas periodu. Ja mātīte izšķiļas novembrī un pārziemo, tā var izdzīvot pat divus mēnešus pavasarī.
Ziemošanas vieta ir atkarīga no odu sugas.
Dažas sugas slēpjas mājīgās, tumšās vietās, piemēram:
– šķūņos, garāžās vai klētīs;
– pagrabos vai pazemes kanalizācijas sistēmās;
– dzīvnieku alās vai citās aizsargātās vietās.
Šādu stāvokli sauc par diapauzi – fāzi, kurā mātīte ievērojami palēnina vielmaiņu, gaidot siltākus laikapstākļus. Diapauze ir evolūcijas mehānisms, kas ļauj odiem izdzīvot ekstremālos apstākļos, samazinot enerģijas patēriņu līdz minimumam.
Dažu odu sugas rīkojas citādi: pieaugušie odi mirst pirms ziemas, bet mātītes izdēj olas nesasalstošā ūdenī, piemēram: kanalizācijā, peldbaseinos vai notekcaurulēs; brezenta pārsegos, paletēs vai ieplakās ar stāvošu ūdeni.
Pavasarī, kad ūdens sasilst, kāpuri pārvēršas par kūniņām un vēlāk par pieaugušiem odiem. Temperatūrā zem +10°C odi zaudē spēju lidot, tāpēc ziemā aktīva to darbība nav iespējama.
