Kustība “nē veļas mazgāšanai”. Vai jūs nedēļu valkātu nemazgātas apakšbikses? 80
Vai T-krekli ir jāmazgā pēc katras valkāšanas? Visticamāk – nē. Kā ar biksēm? Arvien vairāk cilvēku atsakās no mazgāšanas līdzekļiem, lai taupītu laiku, naudu un vidi, skaidrots “The Guardian“.
Kad Tims, tāpat kā daudzi no mums, Covid pandēmijas laikā sāka strādāt no mājām, viņa pieja apģērbam bija brīvāka. Tas lika viņam apsvērt laiku un enerģiju, ko viņam izmaksāja drēbju mazgāšana. “Tas bija aptuveni tajā laikā, kad mums bija otrais bērns, tāpēc es biju pilnībā pārslogots ar lietām,” viņš saka. “Visu, ko varu izskaust no savas dzīves, es uzskatu par izaicinājumu, tāpēc veļas mazgāšana bija tikai viena lieta mazāk.” Viņš jau bija darījis mazāk nekā daudzi cilvēki – katru nedēļu vai dažreiz ik pēc divām —, bet pēc tam veselu gadu nemazgāja apģērbu veļas mašīnā.
Tagad Tims, programmatūras inženieris, mazgā veļu ik pēc sešiem mēnešiem. “Ņemot vērā, ka man vairs nav jāiet uz biroju, man nav īsti vajadzīgas tīras drēbes,” viņš saka. “Tam nav nozīmes.” Videozvanos “cilvēki mani redz tikai no galvas uz augšu, un pusi laika es tik un tā neieslēdzu kameru. Ja ir kāds nozīmīgs, saviesīgs notikums, es parūpēšos, lai man būtu kaut kas skaists, ko uzvilkt, taču ikdienā tam nav īsti nozīmes.”
Viņš joprojām izmanto veļas mašīnu, lai mazgātu savu bērnu drēbes (un viņa sieva joprojām mazgā savas). “Joprojām ir daudz jāmazgā — tā ir daļa no iemesla, kāpēc es nemazgāju savas.” Viņš saka, ka palīdz tas, ka viņam ir diezgan daudz drēbju.
Tims samazināja zeķu patēriņu, valkājot sandales, tostarp lielu daļu ziemas. “Man vairs nav jāmazgā zeķes, kas vienmēr bija lielākā problēma.” Vai viņš katru dienu vismaz valkāja tīras apakšbikses? “Jūs varat panākt, lai apakšveļa kalpotu nedēļu,” viņš saka. Reizēm viņš peldbikses valkā kā apakšveļu – dušā, kur tās nomazgā, tad tās ātri izžūst.
Vai viņš pamana, ka viņa drēbes sāk smirdēt? “Es to ievēroju – un es tās mainu. Bet jums vienkārši nav nepieciešams tās mazgāt tik daudz, kā to dara cilvēki. Viņa sieva laiku pa laikam saka, ka viņš nelabi smaržo, parasti pārāk neiebilst.
Atšķirībā no citiem darbiem, piemēram, ēdiena gatavošanas vai pārtikas preču iepirkšanas, kas vai nu ir kļuvuši mērķtiecīgi, vai arī tehnoloģiju dēļ tos ir vieglāk izmantot ārpakalpojumu sniedzējiem, “veļas mazgāšana pārkāpj dzīvesveida inovācijas noteikumus un kapitālisma solījumus”. Nekādi dārgi mazgāšanas līdzekļu zīmoli vai “instagramīgās” veļas mazgātavas nemainīs faktu, ka drēbju mazgāšana joprojām ir grūts darbs.
Iespējams, atbilde ir pilnībā no tā atteikties vai vismaz darīt to daudz mazāk.
Džinsa cienītāji bija pirmie, kas popularizēja apģērbu nemazgāšanas tendenci. “Nemazgāti džinsi nesmird,” uzstāj skolotājs Daniels. “Ja esmu bijis uz bārbekjū, kur ir dūmu smaka, es tos uz nakti izvēdinu.”
Mūsu sabiedrībā par tīrību parasti tiek domāts vizuāli: vai tā izskatās tīra?
Klimata krīze, iespējams, beidzot ir pārliecinājusi mūs apsvērt karstās mazgāšanas, ūdens lietošanas un oglekli saturošu mazgāšanas līdzekļu ietekmi uz vidi, savukārt nesenais enerģijas cenu pieaugums ir koncentrējis prātu uz to, cik katra slodze mums izmaksā.
“2022. gada ziemā es pārtraucu mazgāt savas drēbes,” saka Dženija, atbildot uz lasītāju aicinājumu dalīties pieredzē par veļas daudzuma samazināšanu. “Šādu lēmumu pieņēmu, spriežot pēc enerģijas izmaksām, kā arī veļas mazgāšanas ietekmi uz vidi un nespēju viegli izžāvēt drēbes iekšā. Man ienāca prātā, ka man nevajag tik bieži mazgāt drēbes. Lielāko daļu apģērbu patiešām vajadzēja tikai atsvaidzināt.
Tā vietā viņa sāka uz tiem izsmidzināt smaku likvidējošu šķidrumu: “Tās ir kā jaunas. Tas ir arī daudz saudzīgāks pret audumu, tāpēc drēbes kalpo daudz ilgāk.”
Kens, pensionēts universitātes pasniedzējs, stāsta: ”Mēs kādreiz mazgājām savas drēbes apmēram sešas reizes nedēļā. Tagad mēs to darām tikai reizi nedēļā. Mēs izmantojam ziepju riekstus [mazu augļu veids, kas satur ziepes] un mazgājam 30 grādu temperatūrā. Mazgāju uz nakti, kad elektrības cena ir mazāka.” Viņš saka, ka viņu motivēja “klimata ārkārtas situācija”.
Runājot par to, ko mēs valkājam, mēģinājums izvēlēties videi draudzīgāku apģērbu kļūst arvien populārāks — daudzi no mums pērk mazāk vai izvēlas lietotus apģērbus.
Šarlote, kura strādā modes jomā, stāsta, ka džemperus mazgā varbūt divas reizes sezonā. Traipi tiek notīrīti uzreiz. “Palīdz apģērba vēdināšana, varbūt dažreiz – tvaicēšana,” viņa saka. Viņa valkā sporta kreklu, lai gatavotu ēdienu, lai nesasmērētu dārgākās drēbes. Viņa ir no Jaunzēlandes, kur pieņemts, ka ir normāli mazgāt apģērbu zemā vai aukstā temperatūrā. “Es nekad nebiju dzirdējusi par karstu mazgāšanu, kamēr nepārcēlos uz Lielbritāniju. Tā ir kultūras lieta. Mazgāšana patiešām nolieto jūsu drēbes,” viņa saka.
Psihiatrijas “medbrālim” Tomam ir apmēram četri merīnvilnas džemperi, kurus viņš valkā rotācijas kārtībā darbā.
Viņš ir izticis bez apģērba mazgāšana vismaz gadu; divi no tiem nekad nav mazgāti.
“Es tos izskaloju vai notīru traipu,” viņš saka. “Šiem džemperiem piemīt maģiska īpašība – vilna neuzsūc smakas.” Viņš nav pamanījis, ka tie smirdētu: “Neviens nav sūdzējies.”
Arī ieradums daļēji izskaidro citu cilvēku dzīvesveidu. “Es dzīvoju mājā bez veļas mašīnas vecumā no 19 līdz 39 gadiem, tāpēc mazgāju ar rokām un izmantoju veļas mazgātavas,” stāsta Mišela, grafiskā dizainere un bundziniece. “Šajā periodā man nebija daudz naudas un brīva laika.”
Viņa saprata, ka drēbes var vairākas reizes, tās regulāri vēdinot. “Es pieradu nemazgāt lietas pēc vienas lietošanas reizes. Pat tad, kad viņai bija pieejama veļas mašīna, viņai nekad nebija kārdinājuma sākt mazgāt apģērbu ikdienā vai katru otro dienu. Viņas motivācija lielā mērā ir saistīta ar vidi, “zinot, ka visas mikrošķiedras un mazgāšanas līdzekļi piesārņo mūsu upes, jūras un ietekmē savvaļas dzīvniekus. Ražotāji pelna naudu no netīrumiem un veicina smieklīgu “tīrības” līmeni – planēta cieš.
Raiens, četrus gadus veca bērna tēvs Fifā, uzauga mājā, kur viņa māte “agrāk visu mazgāja un gludināja”. Tagad, kad viņš ir tēvs, viņš cenšas padarīt dzīvi pēc iespējas vieglāku. Tas nozīmē – mazāk veļas un noteikti bez gludināšanas.
Arī Elisone, māte, kas saimnieko mājās Glāzgovā, uzauga ar lielu veļas slodzi. “Mana mamma man iemācīja visu mazgāt pēc vienreizējas valkāšanas,” viņa saka. “Viņa arī visu gludināja.” Kad Elisone saprata, ka nolietotās drēbes var nolikt atpakaļ atvilktnē vai skapī, “nebaidoties no piesārņojuma”, viņa pārtrauca skaitīt, cik reižu tās ir valkātas.
Viņas vīrs, kurš uzauga laukos un ar daudz mazāk stingru pieeju veļas mazgāšanai uzņēmās mazgāšanu “un padarīja to par normu viņu mājā”.
Viņa uztraucās, ka cilvēki domās, ka viņa ir netīra, līdz saprata, ka neviens to nepamana. “Es domāju, ka mana mamma būtu šausmās, ja es viņai pateiktu, bet viņa to nepamana. Kāpēc tas viss darbojas? Tas ietaupa mums naudu, ir labāks videi un mūsu apģērbs kalpo ilgāk,” viņa skaidro.
Mārketinga menedžere Ambera ir izveidojusi atvilktni jau uzvilktām, bet vēl valkājamām drēbēm: “Pārbaudu, vai nav redzami traipi vai smakas, un, ja nav nekā, kas apgrūtina atkārtotu valkāšanu, vienkārši nolieku atpakaļ. Veļas mazgājamo mašīnu izmantoju tikai reizi nedēļā, nevis lielāko daļu nedēļas dienu.
