Epidemioloģe Sigita Geida: “Tuvojoties ziemai, epidemiologi jūtas arvien vērtīgāki. Kad zvanu saviem pacientiem, man ir tāda sajūta, ka viņi jau gaida, kad varēs runāt ar epidemiologu.”
Epidemioloģe Sigita Geida: “Tuvojoties ziemai, epidemiologi jūtas arvien vērtīgāki. Kad zvanu saviem pacientiem, man ir tāda sajūta, ka viņi jau gaida, kad varēs runāt ar epidemiologu.”
Foto: Karīna Miezāja

“Labdien, jums zvana epidemiologs.” Šī ir lielākā darba slodze, ko Sigita piedzīvojusi. Kāda ir epidemiologu ikdiena? 6

Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Kāda būtu NATO tūlītēja atbilde, ja Krievija raidītu raķetes uz Baltijas valstīm? Komentē NBS kapteinis
Ukraiņu partizānu darbība iedzinusi krievos bailes – atzīst Slaidiņš
Atliek minēt, kāpēc sirmgalvim tāds naids pret ukraiņiem, ka gandrīz nonāk cietumā
Lasīt citas ziņas

 

Strādā ar pildspalvu

CITI ŠOBRĪD LASA

“Saslimušo skaits katru dienu svārstās – šodien man ir 30 kovida slimnieki, kuri gaida manu zvanu, bet jāsameklē un jāsazvana arī kontaktpersonas,” stāsta epidemioloģe Sigita Geida, kuras pārziņā ir kovida izplatības kontrole Rīgā, Latgales priekšpilsētā.

Lai šo vezumu varētu pavilkt, ar visiem ir jāsazinās dienas laikā, jo nākamajā dienā jau nāk klāt jauns personu loks.

Šī ir lielākā darba slodze, ko Sigita piedzīvojusi savos 16 darba gados Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC). Arī citu infekcijas slimību gadījumos (rotavīrusa, difterijas u. c.) ir jāsazinās ar slimniekiem un personām, ar kurām komunicēts, bet koronavīrusa pandēmijas laikā tas notiek no agra rīta līdz vēlam vakaram.

Līdz pusdienlaikam SPKC saņem diagnosticējošā kovida testa datus no laboratorijām, tad tos ievada iestādes elektroniskajā sistēmā. Sigitai no sistēmas jāatlasa to personu vārdi, kurām tests ir uzrādījis pozitīvu rezultātu un kuras dzīvo viņas pārzinātajā teritorijā. Pēc tam sākas pats darbietilpīgākais process, par kuru veselības ministre Ilze Viņķele nesen žurnālā “Ir” sacīja: “Es pat nevaru iedomāties, ka tā var būt.”

Jā, patiešām informācijas tehnoloģiju laikmetā to ir grūti saprast, jo saslimušo un viņu kontaktpersonu sarunu epidemiologi fiksē nevis elektroniski, bet ar lodīšu pildspalvu aptaujas lapā.

Tad ar roku rakstītais teksts jeb informācija, ko snieguši sazvanītie cilvēki, ir jāievada elektroniskajā sistēmā. Tātad jāveic dubults darbs, kas aizņem tik dārgo laiku, kas nepieciešams saziņai ar koronavīrusa pandēmijas skartajiem cilvēkiem. Informācija par slimniekiem un kontaktpersonām tiek nodota arī Veselības inspekcijai, kuras pienākums ir uzraudzīt, vai šie cilvēki ievēro viņiem noteiktos ierobežojumus.

 

Piefiksē reālo dzīvesvietu

Masu medijos ir izskanējušas pašvaldību vadības šaubas par kovida slimnieku statistiku – pilsētā saslimušajiem pieskaitot arī tos, kas tur nemaz nedzīvojot.

Gan ministre, gan SPKC tās nosauca par viltus ziņām. Sigita stāsta, ka viens no pirmajiem jautājumiem, ko uzdod sazvanītajam cilvēkam, ir viņa reālās dzīvesvietas adrese.

“Mēs pārliecināmies, vai tā adrese, kuru norādījusi laboratorija, ir tā, kur pacients vai kontaktpersona patiešām dzīvo. Ja sākotnēji saslimstība konstatēta Daugavpilī, bet mēs noskaidrojam, ka pacients dzīvo Rīgā, tad oficiāli slimnieks tiek reģistrēts kā Rīgas iedzīvotājs,” skaidro epidemioloģe.

Bet kā Sigitai izdodas sameklēt saslimušo cilvēku kontaktpersonas? “Man ir daudz šādu personu, kas strādā izglītības iestādēs, ir arī pāris citas darbavietas, kuru vadītāji man sagatavo un atsūta kontaktpersonu sarakstu, jo viņi taču vislabāk zina, kuri darbinieki bijuši saskarsmē ar konkrēto saslimušo.

Izglītības ie­stādes direktors ir atbildīgs par to, lai epidemiologam tiktu iesniegta precīza informācija, jo no tās būs atkarīgs, vai mēs sūtīsim kādu klasi karantīnā vai ne.

Varbūt ir bijuši kādi skolēni, kuri nav apmeklējuši skolu, tātad nav kontaktējies ar saslimušo, un viņi var iztikt bez karantīnas. Lai nekļūdītos, informācija ir pamatīgi jāizanalizē. Darbavietās, kur strādā attālināti, kontaktpersonu loks ir daudz mazāks, bet dažreiz gadās, ka tieši šajā attālinātajā darba procesā ir bijuši momenti, kad darbinieks ir ieradies darbavietā, piedalījies kādā sapulcē un inficējies,” stāsta Sigita.

Epidemioloģe konstatējusi, ka joprojām tieši mājsaimniecības esot tās vietas, kur cilvēki visbiežāk inficējas. Arī tā sauktās draugu ballītes un paziņu tikšanās ir ne mazāk bīstamas, kur var satikt koronavīrusu. Tāpēc valdība otrdien nolēma aizliegt šādus privātus pasākumus, izņemot vienas mājsaimniecības ietvaros.

“Diemžēl puse no saslimušajiem nezina, kur viņiem uzklupis koronavīruss,” piebilst Sigita.

 

Epidemiologa zvanu jau gaida

Kopš kovida izplatības sākuma ir pagājis krietns laiks, un cilvēki vairs neuztraucoties, kad viņiem piezvana epidemiologs.

“Man šķiet, ka tagad visi Latvijas iedzīvotāji zina, kas ir epidemiologs. Pavasarī, kamēr cilvēkam izstāstīju, kas es esmu un kādi ir mani pienākumi, tas aizņēma krietnu laiku. Tagad šādi gadījumi, kad man vaicā, kas jūs esat un ko jums vajag, ir ļoti reti.

Tuvojoties ziemai, epidemiologi jūtas arvien vērtīgāki. Kad zvanu saviem pacientiem, man ir tāda sajūta, ka viņi jau gaida, kad varēs runāt ar epidemiologu.

Diemžēl mums ir ļoti liela slodze un mēs nevaram uzreiz sazvanīt visus, tāpēc daudzi zvana mūsu informācijas centram un sūrojas, ka nevarot sagaidīt, kad varēs runāt ar epidemiologu.

Mums ir jāapzvana arī diezgan daudz ārzemnieku, kas šeit mācās un strādā, bet arī viņi pavisam normāli uztver mūsu zvanu.

Ir bijuši visādi interesanti gadījumi. Piemēram, gadās, ka brīdī, kad precizēju adresi, cilvēks domā, ka atbraukšu pie viņa. Sāk stāstīt man, kā tikt līdz viņa mājām, bet, kad pasaku: nē, nē, nebraukšu, tad viens otrs jūtas stipri apbēdināts, jo esmu sagrāvusi viņam cerību, ka došos ciemos,” tā savu ikdienu ataino Sigita.

Gadās, ka viņa ir pirmā, kura pa telefonu pavēsta, ka sazvanītajam cilvēkam kovida tests ir pozitīvs. Lielai daļai šo vēsti jau ir atsūtījusi laboratorija, un arvien retāki ir tie gadījumi, kad par to ir jāpaziņo epidemiologam. Esot pat tādi cilvēki, kuri SPKC mājas lapā internetā ir atraduši visu nepieciešamo informāciju un labi sagatavojušies sarunai. Tad epidemiologam ir mazāk skaidrojošā darba. Arī kontaktpersonas gaida epidemiologa zvanu, jo viņiem esot daudz jautājumu un dažkārt tikai pēc sarunas saprotot, ka situācija ir ļoti nopietna.

“Kontaktpersonām ir ļoti augsts risks saslimt, bet, ja tās ir labi izolējušās, tad gadījumā, ja patiešām saslimst, šiem cilvēkiem nebūs citu kontaktpersonu, un tas epidemiologiem pamatīgi atvieglos darbu un uzlabos saslimstības rādītājus.

Es vienmēr aicinu slimniekus nosaukt visus cilvēkus, ar kuriem viņi pirms saslimšanas bijuši saskarsmē. Un mēs uzzinām tikai tos, ko mums nosauc.

Mums palīdz arī ģimenes ārsti, jo viņi savu pacientu noteikti zina labāk nekā mēs. Tiesa, ģimenes ārsti varētu aktīvāk nosūtīt savus pacientus veikt kovida testu. Kad ģimenē viens ir saslimis, to otru nereti negrib sūtīt uz analīzi. Bet, ja tas otrs cilvēks ir gājis uz darbu un, izrādās, arī ir inficēts, tad mēs jau laikus varētu ierobežot kontaktus viņa darbavietā.”

Sigita stāsta, ka viņai vaicā arī par karantīnas ilgumu, par atkārtotu testa veikšanu, uzdod arī jautājumus par slimības ārstēšanu, bet tā gan nav epidemiologa kompetence – par to jāvaicā ģimenes ārstam: “Arī karantīnas laiks ir ģimenes ārstu atbildība, jo tikai tad, kad pacients ir izveseļojies, viņu var no tās atbrīvot. Epidemiologi nosaka tikai sākotnējo karantīnas periodu. Ja slimība izpaužas bez simptomiem, tad piemēro 10 dienu karantīnu, bet, ja parādījušies simptomi, tad 14 dienas.”

 

Pašizolējoties inficē citus

Sigita ir apbēdināta, ka tagad, aukstajā laikā, daudziem cilvēkiem, kurus skāris koronavīruss, nav iespējas izolēties. Vasarā bija pirtis, vasarnīcas, lauku īpašumi, bet patlaban liela daļa atrodas dzīvokļos.

Viņa uzskata, ka lēmumu pieņēmējiem vajadzētu operatīvi risināt šo jautājumu, jo ģimenes locekļi bieži šī iemesla dēļ savstarpēji inficējas. Ja katram būtu iespēja dzīvot atsevišķi, tad mājiniekiem samazinātos karantīnas laiks, jo kovida slimnieks būtu no viņiem izolēts.

Jau martā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera rekomendēja valdībai izmantot viesnīcas Covid-19 skarto personu pašizolācijai. Priekšlikumu uzklausīja, bet tikai tagad Ekonomikas ministrija izstrādājot piedāvājumu valsts pasūtījumam viesnīcām, lai tās palīdzētu nodrošināt pašizolāciju ar Covid-19 inficētajiem. Šo piedāvājumu ierēdņi gatavoja uz finanšu ministra vadītās darba grupas vakardienas sēdi.

 

SPKC epidemiologa darbs pie telefona

Lai sazinātos ar Covid-19 slimniekiem, kā arī viņu kontaktpersonām, ir mobilizēts gandrīz viss Slimību profilakses un kontroles centra kolektīvs – 36 epidemiologi, 24 sabiedrības veselības speciālisti un pārējie darbinieki, kopumā gandrīz 100 personas.

Epidemiologi sazvana vidēji 15–25 cilvēkus dienā.

Ar saslimušo saruna ilgst no 20 minūtēm līdz pat stundai.

Ar kontaktpersonām saruna ir īsāka – līdz 15 minūtēm.

SAISTĪTIE RAKSTI

 

AVOTS: Slimību profilakses un kontroles centrs

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
18-gadīgie vēl nedrīkstētu legāli smēķēt, uzskata Dūrītis
Bērnu Dzirdes centra vadītāja: 1 no 15 cilvēkiem uz Zemes sirgst ar dzirdes traucējumiem
Pacienti no politiķiem prasa rīcību diabēta saslimstības katastrofālā pieauguma mazināšanai
VIDEO. Elektroniskās cigaretes apdraud jauno paaudzi, vērš uzmanību Šics
Kāda būtu NATO tūlītēja atbilde, ja Krievija raidītu raķetes uz Baltijas valstīm? Komentē NBS kapteinis
Ukraiņu partizānu darbība iedzinusi krievos bailes – atzīst Slaidiņš
Atliek minēt, kāpēc sirmgalvim tāds naids pret ukraiņiem, ka gandrīz nonāk cietumā
Trīs mēneši līdz vēlēšanām. “Pārsteigumi var būt ļoti nejauki” – intervija ar Arni Kaktiņu
Varbūt arī Putinu apmierina Madrides NATO samita rezultāti…
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
Vai zemenes tiešām var saēsties visam gadam?
Trīs īpašie acu veselības riski vasarā
“Mēness aptieka” – labākā darbavieta Latvijā. Ko nozīmē šāda apbalvojuma iegūšana?
Mēness aptieka: 14% Latvijas iedzīvotāju šogad nesvinēs Jāņus
Mēness aptieka: Gandrīz pusei aptaujāto Latvijas iedzīvotāju dzēriens Nr.1 Jāņos būs alus
21% “Centrālajā laboratorijā” testēto ērču šogad konstatēta Laimas slimība
„Mēness aptieka”: uz mājām vai biroju aptiekas produktus tagad var piegādāt „Wolt”
Ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas attīstības biedrības atbalstu Ukrainas iedzīvotāji Mēness aptiekās varēs iegādāties recepšu medikamentus 10 000 eiro apmērā
Lielākajai aptaujāto daļai nav pietiekamas informācijas par savu vecāku sirds veselību
Bērniem jāzina rīcība gadījumos, ja sagriezts pirksts vai jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība
Piecas lietas, ko, iespējams, nezināji par farmaceita profesiju
„Mēness aptiekas” farmaceitu un ratiņkērlinga komandas spēlē uzvar draudzība
„Mēness aptieka” saņem starptautisko Best Places To Work sertifikātu
Darbu sākusi „Centrālās laboratorijas” filiāle Olainē
Vingrošana un speciāli pielāgoti vingrojumi pretsāpju terapijai
Par katru labdarības akcijā „Pērkot tu ziedo!” iegādāto RFF produktu divdesmit centus ziedo bēgļiem
Labestības tablete ikvienam
Medus sastāvs un īpašības mūsdienīgā skatījumā
Kolagēns – veselām locītavām un ādai
Kādi mēdz būt iemesli matu izkrišanai
Trīs mutes higiēnas vaļi jeb mutes dobuma higiēnas minimums
„Mēness aptiekas” komanda Rimi Rīgas maratonā skries kopā ar Bērnu un jauniešu parasporta apvienības jauniešiem
Galveno nosacījumu komplekss ikdienas sportošanai, nekaitējot locītavām
Kā jauninājumi ērtībai pamazām top par ierastu ikdienu aptiekā
Ja locītavas smeldz no pārslodzes
Piens, lakrica vai šokolāde. Ar ko varētu konfliktēt tavas zāles
Mēness aptieka: Visbiežāk iedzīvotājiem ārsta palīdzība nepieciešama sadzīves un sporta traumu dēļ
Labestības tablete ikvienam
Vai uzturs apgādā ar visu, kas tavam organismam vajadzīgs?
Sāp mugura. Tableti, ortozi, masāžu vai tomēr pie ārsta
Kādas ir “burvju zāles” – rasaskrēsliņa dziedināšanas spējas?
Uzmundrinoši zaļais brokolis: gan salātos, gan konservos un pat ar muskatriekstiem
Ledusskapī uzglabājamas arī noteiktas zāles
Viss būs labi, jo kombinētā balstvakcīna jau ir izgudrota, apgalvo Ģimenes Ārstu asociācijas vadītāja
Veselība dārgāka, kaut tādēļ E-cigarešu tirgotājiem iestāsies smagi laiki
Sarežģītā saules aizsardzības aritmētika
Trīs mēneši līdz vēlēšanām. “Pārsteigumi var būt ļoti nejauki” – intervija ar Arni Kaktiņu
Tas ir slikti, ļoti slikti, bet viņam ir tiesības tādu viedokli paust. Zariņš par Brieža situāciju
NBS komandieris: Katram Latvijas pilsonim jābūt gatavam aizstāvēt valsti pēc brīvprātības principa
Skatītājs jautā: vai neizskatās tā, ka jau ir sācies Trešais pasaules karš?
FOTO. Karaliene Elizabete II nodevusi savus pienākumus princim Čārlzam. Vai tas nozīmē viņas valdīšanas beigas?
Pēc šķiršanās no dzīvesbiedrēm, visi trīs grupas “Jumprava” Aigari tagad dzīvo vienā lauku mājā
VIDEO. “Tavs ķermenis nav tavs liktenis”: Latvijā dzimusī modele iekaro pasaules slavu par spīti tam, ka viņai amputēta kāja
Neceļam cietumu, bet laižam lejā akcīzes nodokli! – iesaka Šmits
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
Vai zemenes tiešām var saēsties visam gadam?
14:52
Ceturtdien laiks kļūs saulaināks
14:46
EP atbalsta ierosinājumu klasificēt dabasgāzi un kodolenerģiju kā ilgtspējīgas. Kāpēc tas ir svarīgi?
14:14