Pārdošanas menedžeris Sebastians Hanišs no  Diseldorfas  piekto gadu strādā no mājām.
Pārdošanas menedžeris Sebastians Hanišs no Diseldorfas piekto gadu strādā no mājām.
Foto: Sana Haniša

600 eiro gadā “mājas birojam”: Vācijā gatavo nodokļu atvieglojumus tiem, kuri strādā no mājām 3

Ieva Alberte, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Kāda būtu NATO tūlītēja atbilde, ja Krievija raidītu raķetes uz Baltijas valstīm? Komentē NBS kapteinis
Ukraiņu partizānu darbība iedzinusi krievos bailes – atzīst Slaidiņš
Trīs mēneši līdz vēlēšanām. “Pārsteigumi var būt ļoti nejauki” – intervija ar Arni Kaktiņu
Lasīt citas ziņas

 

Vispirms – e-pasti, tad duša

CITI ŠOBRĪD LASA

Sebastians Hanišs ir netipisks vācietis, jo jau piecus gadus strādā no mājām. Līdz Covid-19 atceļošanai uz Eiropu tā bija neierasta prakse Vācijā. Tas skaidrojams ar to, ka, pirmkārt, Vācijā darba likums veidots tā, ka darbinieks pats nevar izvēlieties strādāt attālināti. To nosaka darba devējs.

Otrkārt, Vācijā digitālā attīstība, Sebastiana vārdiem sakot, “ir kā citā gadsimtā” – vājš interneta pārklājums un iestādēs lielākā daļa oficiālu dokumentu ir papīra formātā, tiek sūtīti pa pastu.

Covid-19 šopavasar ieradās pie visa vecuma vāciešiem kā labs datorzinību skolotājs, jo “izrādās, visi pēkšņi māk ieiet “zoom” vai “hangout”, un sapulce var notikt virtuāli!” smejas Sebastians.

Diseldorfā mītošais pārdošanas speciālists ilgstoši darbojies starptautiskās kompānijās, kas atbalstīja darbu mājās. Sebastiana pārziņā bija tirgot, sākot no “Calgon”, beidzot ar “Twix”, taču nu viņš darbojas vācu kompānijā, kas ražo marmelādes un marcipānu. Tā kā birojs ir stundas brauciena attālumā no Sebastiana mājām Diseldorfā, viņš vienojies ar darba devēju, ka birojā ieradīsies pāris reizes nedēļā.

“Man patīk satikt kolēģus, taču, strādājot no mājām, izdaru daudz vairāk. Reizēm vispirms atbildu uz e-pastiem, tikai tad eju dušā – citādi es to stundu pavadītu ceļā,” saka Sebastians. Viņu iepriecina tas, ka vairāki kolēģi pieņēmuši faktu, ka sapulces var notikt virtuāli, “nevis ceturtā stāva konferenču zālē. Viņi sapratuši, ka nav nozīmes, kur sēdi”.

Sebastianam šķiet tikai loģiski, ka Vācijā “mājas birojs” beidzot tiks apveltīts ar nodokļu atvieglojumiem. Viņš to noteikti izmantošot.

 

Līdz 600 eiro gadā

Pirmās ziņas par nodokļu atlaidēm mājās strādājošajiem izskanēja jūlijā no CSU deputātes Silkes Launertes, kura darbojas ģimenes politikas ministrijā. Idejai piekrita Geralds Ulrihs no opozīcijas partijas FDP, piebilstot, ka vajadzētu mainīt likumdošanu tā, lai arī darba ņēmējam ir iespēja ar darba devēju vienoties par elastīgāku darba nedēļu.

Viņš ieminējās arī par to, ka nenāktu par ļaunu finansiāli atbalstīt mājās strādātājus, piemēram, ar summu, kas līdzvērtīga 20% no tā, cik mēnesī izmaksā dzīvošana mājoklī.

Taču virzība nodokļu atvieglojuma jautājumā sākās, kad septembra beigās ierunājās Bavārijas pavalsts finanšu ministrs Alberts Fīrakers un viņa kolēģis Hesenē Mihaels Bodenbergs. Viņu priekšlikums paredz par katru pilno darba dienu mājas birojā atgūt piecus eiro vai norakstīt nodokļus kā prezentācijas izdevumus. Maksimāli līdz 600 eiro gadā. Ar piebildi, ka mājās strādāšanai vajadzētu būt nodokļu atvieglojumiem arī tad, ja mājoklī nav biroja telpas. Ja gluži kā Sebastians strādā virtuvē vai guļamistabā un nav jābūt iekārtotai atsevišķai telpai, kas atbilst biroja prasībām.

Iniciatīva uzņēma apgriezienus. Pozīcijas partija CSU bundestāgā 11. novembrī iekļāva mājas biroja nodokļu atlaidi savā stratēģijā. Finanšu ministrija rēķināja, ka atvieglojumi, ko savās nodokļu deklarācijās pieprasīs mājās strādātāji, varētu būt viena miljarda eiro apmērā.

Pagājušajā nedēļā valdība šo priekšlikumu nodeva bundestāgam. Balsošana notiks, visticamāk, nākamgad.

 

 

Karsts temats

Mājās strādāšana ir karsts temats plašsaziņas līdzekļos. Kā raksta “Spiegel”, piemērs jāņem no Nīderlandes, kur kopš 2015. gada ir likumisks regulējums, ka darba ņēmējs var izvēlēties, kur strādās – mājās vai birojā. Vācijā to izvēlas darba devējs. Daudzos uzņēmumos tas atrunāts jau darba līgumā.

Darba devējam nav tiesību arī sūtīt darbinieku strādāt mājās, jo viņam var nebūt piemērotas platības, kā arī tā būs ielaušanās privātā telpā, ko sargā likums.

Nīderlandē darbinieks var droši ņemt savu darba krēslu un datoru uz mājām, lai iekārtotu biroju. Arī darba laika regulēšana kopš 2015. gada ir elastīgāka.

Diskusiju spektrs plešas plašumā. Tā nesen “Deutsche Bank” pētnieki nāca klajā ar priekšlikumu mājās strādātāju bruto ienākumus aplikt ar īpašu 5% nodokli, kas nonāca arī ziņu kanālā “Bloomberg”. “Absurds!” uzskata Sebastians Hanišs, jo neesot iespējams izsekot, kurš no darbiniekiem strādā mājās, kurš birojā, un vēl saskaitīt dienas, cik un kur ir pavadītas.

Kā man pastāstīja “Wirtschafts Woche” žurnālists Benedikts Bekers, šī “Deutsche Bank” ideja nav manīta nevienā darba kārtībā valdībā un vērā ņemami ekonomisti to nosodījuši.

Par pavisam aptrakušiem Sebastians dēvē darba drošības un veselības apdrošināšanas speciālistus, kuri izsakās, ka mājas traumas īsti nav darba traumas.

Apdrošinātāji pārmet, ka darbinieki sabeidzot muguru, sēdēdami dīvānos, bet prasa apmaksāt fizioteapiju. “Jā, arī man krēsls nav ergonomisks un arī ekrāns nav vajadzīgajā augstumā. Tikpat labi apdrošinātājiem es atbildētu, ka pēc septiņiem vakarā vajadzētu aizliegt skatīt e-pastus, jo tas ietekmē garīgo veselību.” Apdrošinātājiem gan nav skaidrs, kā būtu iespējams kontrolēt mājas birojus un pētīt ergonomiku, jo tā būtu privātuma pārkāpšana.

“Biroju laiks ir beidzies,” tā maija beigās savā “Tvitter” kontā paziņoja Tobiass Lutke, kurš ir viens no “Shopify” dibinātājiem. “Shopify” ir e-komercijas platforma. Vācu uzņēmējs, kurš dzīvo Kanādā, vairākkārt norādījis, ka Vācijai laiks apjaust, ka darbs mājās kļuvis par ikdienu.

 

Viedokļi

Johaness Fogels, bundestāga opozīcijas liberālās partijas FDP deputāts, telefonsarunā “Latvijas Avīzei”: “Mūsu partija ir sagatavojusi vairākus priekšlikumus. Mēs iedvesmojāmies no Nīderlandes, kur jau piekto gadu tiek regulēts darbs no mājām.

Es ceru, ka atvieglojumi tiks pieņemti jau pavasarī, jo nav iespējams neredzēt, ka liela daļa cilvēku visu šo gadu strādājusi no mājām.

Esmu runājis ar pieredzējušiem speciālistiem personāla vadībā – aizvien vairāk darbinieku izsaka vēlmi turpināt darbu no mājām arī tad, kad Covid-19 būs norimis.”

 

Mariska van der Kaa, darba drošības speciāliste un personāla vadības eksperte Nīderlandē: “Nīderlandē pirms 2015. gada darba devējs nevarēja izvēlēties pats strādāt no mājām un ar vadību salāgot darba laikus. Daudz noteikumu attiecas uz darba telpu, kurai jābūt iekārtotai ergonomiski, ko nodrošina darba devējs, un viņam ir tiesības lūgt darba drošības speciālistam mājas biroju pārbaudīt.

SAISTĪTIE RAKSTI
Darbinieks, protams, var atteikties, taču tad viņa veselība ir paša atbildība. Darbinieki lielākoties ļauj viņu mājas apciemot, kā arī pieņem ieteikumus videozvanā.

Sākoties Covid-19, konsultēju video zvanos. Ļoti daudzi cilvēki strādāja gultā. Es pārliecinājos, ka ne darba devējiem, ne ņēmējiem nav priekšstata, kā strādāt pareizi.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Kāda būtu NATO tūlītēja atbilde, ja Krievija raidītu raķetes uz Baltijas valstīm? Komentē NBS kapteinis
Ukraiņu partizānu darbība iedzinusi krievos bailes – atzīst Slaidiņš
Trīs mēneši līdz vēlēšanām. “Pārsteigumi var būt ļoti nejauki” – intervija ar Arni Kaktiņu
Atliek minēt, kāpēc sirmgalvim tāds naids pret ukraiņiem, ka gandrīz nonāk cietumā
Varbūt arī Putinu apmierina Madrides NATO samita rezultāti…
Lasīt citas ziņas
Pieminekļus ceļ un dzeju raksta! Kā ukrainieti Annu Kremļa propagandisti pataisīja par krievu svēto simbolu, viņai pašai nemaz nezinot
Būsim ārējo parādu verdzībā, valdībai nepadomājot par sekām, norāda Krastiņš
“Visgrūtāk būs tiem, kuriem jādomā, kā samaksāt par savu vienīgo īpašumu.” Deputāte par skaudro realitāti
Darba devējs nedrīkst diktēt augstskolām, kāds speciālists viņiem piemērots, uzsver Auziņš
Pieminekļus ceļ un dzeju raksta! Kā ukrainieti Annu Kremļa propagandisti pataisīja par krievu svēto simbolu, viņai pašai nemaz nezinot
16:06
VIDEO. Līgavaini pamatīgi izjoko viņa labākais draugs un paša līgava
15:57
Darba devējs nedrīkst diktēt augstskolām, kāds speciālists viņiem piemērots, uzsver Auziņš
15:51
Trīs mēneši līdz vēlēšanām. “Pārsteigumi var būt ļoti nejauki” – intervija ar Arni Kaktiņu
FOTO. Karaliene Elizabete II nodevusi savus pienākumus princim Čārlzam. Vai tas nozīmē viņas valdīšanas beigas?
Tas ir slikti, ļoti slikti, bet viņam ir tiesības tādu viedokli paust. Zariņš par Brieža situāciju
VIDEO. Līgavaini pamatīgi izjoko viņa labākais draugs un paša līgava
NBS komandieris: Katram Latvijas pilsonim jābūt gatavam aizstāvēt valsti pēc brīvprātības principa
Skatītājs jautā: vai neizskatās tā, ka jau ir sācies Trešais pasaules karš?
Pēc šķiršanās no dzīvesbiedrēm, visi trīs grupas “Jumprava” Aigari tagad dzīvo vienā lauku mājā
VIDEO. “Tavs ķermenis nav tavs liktenis”: Latvijā dzimusī modele iekaro pasaules slavu par spīti tam, ka viņai amputēta kāja
Neceļam cietumu, bet laižam lejā akcīzes nodokli! – iesaka Šmits
Kāda būtu NATO tūlītēja atbilde, ja Krievija raidītu raķetes uz Baltijas valstīm? Komentē NBS kapteinis
Krievijai ir kritušas maskas, tāpēc līdzšinējā agresijas atturēšanas sistēma Baltijā vairs nestrādā, apgalvo Kalniņš
Policijas intelektuālais resurss ir noplicināts, gaidāma štatu optimizācija – atklāj Rancāns
Cilvēkiem joprojām jāpazemojas ar 100 izziņām, lai iegūtu sociālo palīdzību, – Dimanta ir neizpratnē
Cilvēki satraucas: vai būs nepieciešams obligāti saņemt ceturto Covid- 19 vakcīnas devu? Skaidro ārsts
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs