Labi atpūsties var arī bez alkohola, jo alkohola iedarbība šoferim turpinās vairākas dienas, uzsver narkoloģe Stirna 15

Sestdien policija apturējusi 23 autovadītājus alkohola reibumā un vienu narkotisko vielu iespaidā, liecina Valsts policijas apkopotā statistika.

Reklāma
Reklāma
FOTO. Ziemeļkorejas līderis uzdāvina Putinam greznu portretu, kas lika apklust…
Eksperts nāk klajā ar fatālu paredzējumu: Krievija izmantos kodolieročus neatkarīgi no tā, vai Rietumi apbruņos Ukrainu 69
VIDEO. Laupītāji uz motocikliem mēģina apzagt garām ejošu sievieti, taču nelāgais nodoms viņiem tūlītēji atspēlējas 11
Lasīt citas ziņas

Tostarp deviņi no alkohola reibumā esošajiem un viens narkotisko vielu reibumā reģistrēti Rīgas reģionā, seši dzērājšoferi pie auto stūres bija sēdušies Kurzemē, četri – Zemgalē, trīs – Latgalē un viens – Vidzemē.

Vakar policija noformējusi 216 administratīvā pārkāpuma protokolus par ātruma pārsniegšanu. Vidzemē fiksēti 62 pārgalvīgi autovadītāji, Zemgalē – 49, Rīgas reģionā – 39, Kurzemē – 36, savukārt Latgalē atļauto ātrumu pārkāpuši 30 autovadītāji.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sabiedrība neizprot, kā alkohola lietošana ietekmē automašīnas vadīšanu, un arī viena glāzīte var būt izšķiroša, aģentūrai LETA VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcijas” (CSDD) kampaņas “Nebrauc reibumā. Dārgs prieks” ietvaros norādīja VSIA “Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Narkoloģijas palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna.

Kā pauž Stirna, mediķi redz, ka Latvija ir viena no tām Eiropas valstīm, kur alkohola patēriņš ir augsts, un faktori, kas veicina plašo alkohola patēriņu, ir dažādi.

“Gadu desmitiem pie mums ir iesakņojušās tradīcijas, ka visi pasākumi, pat bērnu ballītes, tiek saistītas ar alkohola lietošanu. Taču to ietekmēja arī pandēmija un mājsēde, kad alkohols bija plaši pieejams un to pat piegādāja uz mājām. Tāpat arī daudzi turpina strādāt attālināti, kas ļauj alkoholu lietot arī darba laikā,” norāda Stirna.

Narkoloģe uzsver, ka cilvēki nereti neizprot, kā alkohola lietošana ietekmē auto vadīšanu. “Sabiedrībā valda uzskats, ka vienu glāzi jau var un nekādas sekas tam nebūs, tomēr arī nelielos daudzumos alkohols ietekmē cilvēka rīcību, turklāt ir virkne dažādu faktoru, kas nosaka reibumu,” pauž Stirna, skaidrojot, ka ir jāņem vērā ne tikai promiles, bet arī cilvēka fiziskā un psihiskā veselība – kāds ir vispārējais veselības stāvoklis, kā funkcionē gan kuņģa-zarnu trakts, gan sirds-asinsvadu sistēma, kas ir ēsts, kā arī vecums un dzimums. Turklāt arī dažādi medikamenti pastiprina alkohola ietekmi.

“Alkohola iedarbība ir atkarīga arī no alkohola kvalitātes, daudzuma, stipruma un lietošanas ilguma. Drošas devas nav! Kādam arī viena glāzīte var būt izšķiroša,” norāda Stirna.

Reklāma
Reklāma

Viņa skaidro, ka pat neliela alkohola koncentrācija asinīs ietekmē cilvēka maņas un darbības, un alkohola ietekmē rodas uztveres un koordinācijas traucējumi, samazinās redzes asums, sašaurinās sānu redzes lauks, zūd spēja noteikt attālumus, acis kļūst jutīgākas pret apžilbināšanu, stipri samazinās situācijas novērtēšanas spējas, pazeminās paškontrole, samazinās reakcijas ātrums, pavājinās dzirde, var būt izteiktāka miegainība. Tāpat var būt raksturīgi arī somatiskie simptomi – asinsspiediena un pulsa izmaiņas, pastiprināta svīšana, aizdusa un citi simptomi.

Turklāt alkohola ietekme var saglabāties arī nākamajā dienā pēc tā lietošanas. “Ne vienmēr alkohola lietotāji nākamajā dienā ir gana kritiski – viņiem šķiet, ka pēc izdzertas kafijas tases var sēsties pie auto stūres, taču paģiru laikā cilvēks var būt tikpat bīstams, kā alkohola reibumā. Ne tikai promiles ir noteicošais, bet gan organisma veselības stāvoklis,” uzsver Stirna.

Lai mazinātu dzērājšoferu skaitu, ir nepieciešama kompleksa pieeja, tomēr īpaši būtiski ir lauzt stereotipus par to, ka pēc neliela izdzerta alkohola daudzuma ir gana droši sēsties pie spēkrata stūres, kā arī mainīt dzeršanas kultūru svētkos.

Stirna uzsver, ka reibuma stāvoklī cilvēkam zūd kritika, tāpēc viņam šķiet, ka ar viņu nekas nenotiks, ja viņš vadīs kādu transporta līdzekli. “Svinībās vēlams jau pašā sākumā vienoties par to, kurš būs šoferis un nelietos alkoholu, un kā visi nonāks mājās, ja tomēr arī šoferis iedzers,” pauž narkoloģe.

Viņa norāda, ka tādas tradīcijas ir ārkārtīgi grūti mainīt. Pieaugušos ir grūti izmācīt, tāpēc izglītošana par alkohola ietekmi un kaitīgumu jāsāk jau no bērna kājas. “Par to jārunā skolās, bet īpaši svarīgi ir izmaiņas sākt jau ģimenē. Jārāda bērniem priekšzīme, ka svētkus var svinēt arī bez alkohola,” aicina Stirna.

Daktere uzsver, ka alkohola reibumā ir aizliegts ne tikai sēsties pie auto stūres, bet vadīt arī citus transporta līdzekļus, tādus kā velosipēds vai skrejritenis.

CSDD rīko kampaņu “Nebrauc dzērumā. Dārgs prieks”, lai veicinātu sabiedrības izpratni par alkohola bīstamo ietekmi uz auto vadīšanu. Piemēram, šogad pirmajā pusgadā alkohola reibumā esošu autovadītāju izraisītu ceļu satiksmes negadījumu skaits pieaudzis par 48%, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn.

Kampaņas uzdevums ir veicināt drošu dalību ceļu satiksmē, mudinot autovadītājus rīkoties atbildīgi un nebraukt reibumā. Īpaša uzmanība šī gada informatīvajos materiālos tiks pievērsta ne tikai zaudējumiem, ar kuriem jārēķinās dzērājšoferiem, bet arī svētku svinēšanas kultūras tendenču maiņai sabiedrībā, parādot, ka labi atpūsties ir iespējams arī bez alkoholisko dzērienu patēriņa.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.