Lai novērstu sugas izzušanu, sāk kampaņu “Sargi zuti ar aizvērtu muti!” 0
Lai novērstu sugas izzušanu, Pasaules Dabas fonds (PDF) aicina sabiedrību sargāt Eiropas zušus, tos neēdot, aģentūru LETA informēja PDF komunikācijas vadītāja Laura Treimane.
Zušus, kas jau vairākus gadus ir apdraudēta suga, gan patērētāji, gan uzņēmēji var glābt, dažādojot ēdienkarti, izvēloties vietējās saldūdens zivis un atbalstot pašmāju zvejniekus, sacīja Treimane.
PDF projektu vadītāja Elza Ozoliņa norādīja, ka aicinājumam sargāt zušus, tos izslēdzot no sava piedāvājuma klāsta, jau pievienojusies lielveikalu ķēde “Rimi Latvia”, vairāki restorāni, kā arī “Jauno pavāru” kustība.
“Aicinām arī citus uzņēmumus atbalstīt kustību un izvēlēties produktus, kuru ieguve neatstāj negatīvas sekas uz apkārtējo vidi un zivju resursiem. Savukārt patērētājus mudinām zušu vietā izvēlēties asarus, līdakas, līņus, plaužus, raudas, kā arī Latvijā audzētas karpas un samus, kuru krājumi nav apdraudēti,” ieteica Ozoliņa, piebilstot, ka var saglabāt Baltijas jūras un saldūdeņu resursus nākamajām paaudzēm, ja vien kopīgi par tiem rūpējas.
Lai gan Eiropas zutis ir iekļauts Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (International Union for Conservation of Nature) Sarkanajā grāmatā kā īpaši apdraudēta suga, to skaits pēdējās desmitgadēs ir samazinājies par 95-99% un arvien turpina sarukt, atzīmēja PDF.
Fondā skaidroja, ka Sargasu jūra, kas pati par sevi ir savdabīgs dabas brīnums – jūra, kuru norobežo nevis sauszeme, bet gan okeāna straumes – ir vienīgā vieta pasaulē, kur nārsto šīs zivis.
Zuti nav iespējams mākslīgi pavairot audzētavās un tā izzušana ir cieši saistīta ar cilvēka radīto ietekmi uz dabu, proti, pārzveju, jūras un saldūdeņu piesārņojumu, kā arī hidroelektrostaciju un citu šķēršļu izbūvi uz upēm, aizsprostojot zušu migrācijas ceļus.
Pēc tirgus izpētes, ko PDF šogad aprīlī veicis sadarbībā ar “Gateway&Partners”, secināts, ka pieprasījums pēc zivju produktiem pieaug. Ēdināšanas uzņēmumi pamatā pievērš uzmanību zivju izcelsmei, retāk nozvejas veidam. Tomēr tieši izvēlētais nozvejas veids var atstāt negatīvu ietekmi ne tikai uz zivju resursiem, bet arī uz jūras ekosistēmu. Sabiedrība, pēc pētījuma rezultātiem, vēl neizprot, kā personīgas izvēles ik dienu ietekmē gan zivju daudzumu un to daudzveidību, gan Baltijas jūras un saldūdeņu kvalitāti, skaidroja Ozoliņa.
PDF iniciatīva “Lai jūra čum un mudž” norisinās jau otro gadu pēc kārtas. 2019.gadā uzmanība tika pievērsta mencai, kas arī ir iekļauta PDF Zivju gida sarkanajā sarakstā. Kampaņas mērķis ir vairot izpratni par atbildīgu un ilgtspējīgu zivju un jūras velšu patēriņu. Eiropas Komisija ir lēmusi pārtraukt Baltijas jūras austrumu daļas mencu nozveju līdz 2020.gada beigām, taču Baltijas jūras mencu nākotne joprojām ir neskaidra cilvēku darbības radīto izaicinājumu dēļ, piebilda Ozoliņa.
