16
Priekšā teikšana nav pierādīta
Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja Anita Vanaga, kura piedalās arī centralizēto eksāmenu darbu labošanā, paudusi bažas, ka mazākumtautību skolās centralizētie eksāmeni, iespējams, ne vienmēr tiek kārtoti godīgi. Labojot darbus, viņa pamanījusi, ka samērā bieži eksaminējamais parāda labas latviešu valodas zināšanas eksāmena 1. daļā, kur uzdevumi lielākoties ir testa formā, bet 2. daļā, kur jāpauž savas domas, šīs zināšanas nez kur pazūd. Viņa izsaka pieļāvumu, ka eksāmena pirmajā daļā eksaminējamiem kāds pasaka priekšā pareizo atbildi. Otrajā daļā, kad katram pašam jāveido teikumi, tas, protams, nav iespējams. Labojot darbus, skolotāja nezina, no kuras skolas darbs atsūtīts, taču “var just, vai autors ir krievvalodīgs jaunietis”.
Toties K. Špūle uzskata, ka tādas aizdomas nav pietiekami pamatotas. VISC darbojas procedūras komisija, kas izskata skolu iespējamo negodīgo rīcību. Tai nācies secināt, ka nevar “pierādīt šādu faktu, ka skolotāji teiktu priekšā”. Tajā pašā laikā viņš atzīst: ir novērota tendence, ka skolu absolventi pareizi salikuši komatus testā jau uzrakstītam teikumam, bet, ja raksta līdzīgu teikumu paši, komatus teikumā ievieto nepareizi. Taču šo novērojumu nevarot attiecināt tikai uz mazākumtautību skolām. K. Špūle pieļauj, ka pedagogiem labāk padodas skolēnus “uztrennēt” risināt tāda tipa uzdevumus, kādi ir pirmajā daļā, bet ne tik veiksmīgi sanāk iemācīt rakstīt domrakstus. “Bet tā notiek visās skolās,” viņš saka.
K. Špūle gan arī atzīst: dažkārt eksāmenu darbos tomēr ir redzamas vienādas kļūdas un vienādi teikumi. Komisija šādus gadījumus izvērtē. Ir gadījumi, kad secināts, ka skolēns daļu eksāmena darba norakstījis no interneta. Tie var būt norakstīti eksāmena laikā, gan esot gadījumi, kad skolēns tos iekalis no galvas. Šādi darbi, kas faktiski ir plaģiāts, nemaz netiekot vērtēti.
Saskaņā ar noteikumiem centralizēto eksāmenu telpā ir eksāmena vadītājs, kas ir attiecīgās skolas pārstāvis, taču nav attiecīgā mācību priekšmeta skolotājs eksaminējamajiem. Klāt ir jābūt arī novērotājam – skolotājam, kurš nestrādā attiecīgajā skolā. Ja novērotājs pamana “kādas problēmas”, tad viņam jāziņo VISC. Ik pa laikam ziņojumus centrs arī saņem. Skolu absolventi, kuri mēģinot eksāmenu telpā veikt kādas neatļautas darbības, tiekot izraidīti.
Direktoru viedokļi. Kā skolās skaidro neveiksmīgi nokārtoto latviešu valodas eksāmenu?
Zemgales vidusskola Daugavpils novada Demenē. Sliktākais vidējais rezultāts – 21,08% – starp visām vispārizglītojošām pašvaldību dibinātām mazākumtautību dienas skolām. Eksāmenu kārtoja desmit skolēni, seši ieguva vērtējumu no 11 līdz 20%. Mācību valoda – krievu. Skolas direktors Aleksandrs Petkevičs telefonsarunā runāja tikai krieviski, uz jautājumiem pēc būtības neatbildēja. Solīja, ka uz redakciju piezvanīs skolas latviešu valodas skolotāja, kura tā arī nepiezvanīja.
Jūrmalas pilsētas Mežmalas vidusskola. Otrs sliktākais vidējais rezultāts – 25,16% – starp visām vispārizglītojošām pašvaldību dibinātām mazākumtautību dienas skolām. Eksāmenu kārtoja septiņi skolēni. Mācību valoda – krievu. Andžela Zubkovska, direktore: “Vispirms jāsaka, ka par direktori šajā skolā kļuvu tikai trīs mēnešus pirms eksāmena. Mūsu skolā ir speciālā izglītības programma skolēniem ar mācību traucējumiem. Tā gan ir tikai pamatskolā, taču bieži vien šie paši bērni paliek mācīties vidusskolā, kur jau ir parastā izglītības programma. Šogad no 11 absolventiem četri veselības stāvokļa dēļ pat tika no eksāmena atbrīvoti. Šogad situāciju centīsimies uzlabot, piedāvājot papildu fakultatīvās nodarbības latviešu valodā.”
Ilūkstes sadraudzības vidusskola. Sliktākais vidējais rezultāts – 25,99% – starp visām vispārizglītojošām pašvaldību dibinātām divplūsmu dienas skolām. Viens eksaminējamais eksāmenu nenokārtoja. Mācību valoda – latviešu un krievu. Alite Kudiņa, direktore: “Mums ir arī neklātienes programma, kurā piesakās un mācās dažādu vecumu cilvēki, ar dažādu iepriekšējās izglītības un latviešu valodas apguves kvalitāti. Ja kāds pie mums mācās tikai vienu gadu, mēs nevaram pilnībā par viņu atbildēt. Domāju, ka tieši neklātnieki “novelk” uz leju rezultātu. Jaunietis, kurš eksāmenu nenolika, nāk no Daugavpils. Tagad mācās eksternātā un nākamgad atkal liks eksāmenu.”
Rēzeknes tehnikums. Te bija visvairāk eksaminējamo, kas nespēja iegūt pat piecus procentus punktu un eksāmenu nenokārtoja. Arī vidējais rādītājs viens no zemākajiem starp valsts profesionālajām izglītības iestādēm – 34%. Mācību valoda – latviešu. Benita Virbule, direktore: “Kad audzēkņi pie mums atnāk pēc 9. klases, viņu latviešu valodas zināšanu līmenis ir ļoti dažāds. Lielākā daļa zina labi, tomēr ir izņēmumi. Ir gadījumi, kad grūti pat ar audzēkni sazināties latviski. Mēs piedāvājam papildu nodarbības latviešu valodā, taču tās ir brīvprātīgas. Ir jaunieši, kuri nevēlas stāties augstskolā, tāpēc uzskata, ka nav būtiski saņemt augstu novērtējumu. Tāpēc arī eksāmenā necenšas: domā, ka ar to, ko uzraksta, pietiks, lai būtu ieskaitīts, bet pārrēķinās. Tie, kas eksāmenu nenolika, to kārtoja jau pēc trešā kursa. Viņi turpina mācības pēdējā kursā un, ja gribēs diplomu, kārtos eksāmenu vēlreiz.”
Kāds ir eksāmens
Centralizētais eksāmens tiek veidots, ņemot vērā, ka to kārto visu tipu vidusskolu absolventi – gan tie, kas mācās ģimnāzijās, gan tie, kuri absolvē profesionālās izglītības iestādes un mākslas un mūzikas vidusskolas.
Eksāmenā pārbauda, vai visi vidusskolu absolventi prot sazināties pareizā latviešu literārajā valodā, izmantot dažādus argumentācijas paņēmienus.
Eksāmenā iekļauj dažādas grūtības pakāpes uzdevumus, kuros pārbauda zināšanas un radošās prasmes, jo viens no plašākajiem eksāmena uzdevumiem ir domraksts.
