Latvietis Andris vienā no Ukrainas brīvprātīgo bataljoniem dienējis līdzās ukraiņiem, baltkrieviem, krieviem, čečeniem, moldāviem un gruzīniem, latviešiem, igauņiem un lietuviešiem. Bataljona cīņassparu viņš sauc par iedvesmojošu un uzskata, ka aizstāvējis arī Latvijas neatkarību, palīdzot Ukrainas likumīgajiem spēkiem cīņā pret prokrieviskajiem teroristiem. (Attēlam ir ilustratīvs raksturs, tas nenorāda uz bataljonu, kurā karojis Andris.)
Latvietis Andris vienā no Ukrainas brīvprātīgo bataljoniem dienējis līdzās ukraiņiem, baltkrieviem, krieviem, čečeniem, moldāviem un gruzīniem, latviešiem, igauņiem un lietuviešiem. Bataljona cīņassparu viņš sauc par iedvesmojošu un uzskata, ka aizstāvējis arī Latvijas neatkarību, palīdzot Ukrainas likumīgajiem spēkiem cīņā pret prokrieviskajiem teroristiem. (Attēlam ir ilustratīvs raksturs, tas nenorāda uz bataljonu, kurā karojis Andris.)
Foto – AFP/LETA

Cīnījos par Latviju. Saruna ar latvieti, kurš karojis Ukrainas brīvprātīgo bataljonā 160

“Mana sirdsapziņa pašlaik ir tīrāka, jo uzskatu, ka esmu cīnījies par Latviju, karojot Ukrainas likumīgo spēku pusē par tās brīvību,” saka latvietis, kurš karojis vienā no Ukrainas brīvprātīgo bataljoniem gandrīz trīs mēnešus, cīnoties pret prokrieviskajiem teroristiem. Brīvprātīgais karotājs Andris (vārds mainīts) uzskata, ka nākamais Krievijas mērķis var būt Latvija.

Melderis par gaidāmajām vēlēšanām: Neviens cilvēks, kurš saprot, kādas ziepes briest, tur galvu nebāztu 127
VIDEO. “Tu stulba esi? Kā tu ar mani runā?”: Kambalu pāris Stambulā uz ielas sarīko vētrainu ģimenes strīdu 26
4000 eiro par megavastundu! Trešdien pēcpusdienā būs rekorddārga elektrība 21
Lasīt citas ziņas

“Tautu draudzība” pret Krieviju

Vēlme doties karot uz Ukrainu Andrim radusies jau laikā, kad Krievija okupēja Krimu. Jau tobrīd viņš jutis, ka Putina impēriskā apetīte pie Krimas neapstāsies. Andrim bijis kauns par Latvijas politiķu mazaktīvo rīcību: “Man bija sajūta, ka ukraiņiem ir jāpalīdz, negaidot, kad valsts dos atbalstu. Nolēmu doties karot.” Ar ekipējumu un militāro sagatavošanos nav bijis lielu problēmu, jo Andrim bijis savs “bunkuriņš” mežā, kurā glabājies ekipējums “X stundai”. Pirms braukšanas uz Ukrainu viņš sarakstījies ar cilvēkiem, kas varētu palīdzēt iesaistīties kādā no brīvprātīgo bataljoniem. Tas arī izdevies, bataljona nosaukumu Andris gan neatklāj. “Cilvēki no bataljona teica: jā, Andri, brauc mums līdzi uz fronti,” atceras karotājs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Bataljons cīnījies pie Doņeckas lidostas, un viņu pozīcijas bijušas netālu no Ukrainas regulārās armijas pozīcijām, bet kilometra attālumā atradušies teroristi. “Devos līdzi izlūkgājienos pāri frontei. Sākumā biju domājis, ka kaujās man būs stress, biju pat no Rīgas paķēris balzamiņa pudeli. Pirmajās kaujas reizēs bija adrenalīns un azarts, bet pēc tam pieradu un viss kļuva tik vienkārši kā iedzert rīta kafiju. Pārstāju just emocijas – uztvēru, ka tas ir darbs, kas jāpadara,” stāsta Andris. Viņš cīnījies gan kā kājnieks, gan gājis izlūkos pāri frontei, gan bijis artilērists. “Iznāca vairākas reizes izšaut no lielgabala,” atceras Andris. Viņš uzsver, ka karadarbībā Ukrainā 90 procentus darba izdara artilērija, bet pārējo karavīri. Viņi gan iet izlūkos, gan pilnveido pozīcijas. Vienu dienu notiek aktīvā karadarbībā, bet nākamā paredzēta atpūtai – tā notiek bataljona ieņemtajos māju pagrabos. Andri kā latvieti, kas karo par Ukrainu, ieroču brāļi uzņēmuši atzinīgi.


Jautāju Andrim, kas bija viņa ieroču brāļi. “Bataljonā, protams, bija daudz ukraiņu, bet bija arī baltkrievi, gruzīni, moldāvi. Vēl poļi, latvieši, lietuvieši, igauņi un čečeni. Ir tāds joks: kas ir tautu draudzība PSRS gaumē? Tas ir tad, kad visi apvienojas draudzēties pret Krieviju,” skaidro Andris.

Bataljonā bijis arī kāds zviedrs, kurš kritis kaujā. “Pavēles pārsvarā tika dotas ukraiņu valodā, taču arī krieviski,” atceras Andris. Trešdaļa no bataljona bijuši Ukrainas krievvalodīgie. “Tie bija puiši no Austrum­ukrainas, kuri pēc etniskās izcelsmes pārsvarā ir ukraiņi, taču saziņā lieto krievu valodu. Ukrainā valoda nav lojalitātes pazīme kā pie mums, un viņi līdz šim par to nebija domājuši. Pamazām viņi sāk vairāk lietot ukraiņu valodu, lai nošķirtos no krieviskā,” stāsta An­dris.

Cilvēki sarunājušies arī tā saucamajā suržikā, kas ir Austrumukrainā lietots krievu un ukraiņu valodas mikslis. Ukraiņu karotāji stāstījuši, ka cīnās par Ukrainas brīvību. Bataljonā dienējuši dažāda vecuma un profesiju cilvēki. Viens no artilēristiem bijis kolhoza brigadieris, kurš ģimenei pateicis, ka dodas celt mājas Kijevā. Rotas komandieris bijis ar militāru pieredzi, taču vairākumam no bataljona tās nav bijis. Cits rotas komandieris bijis sporta treneris. Bataljonā bijušas arī sievietes, piemēram, sporta skolotāja no Ļvovas.

“Līdzās ar mums karoja baltkrievu datorspeciālists, kurš nevar izturēt Baltkrievijā valdošo nebrīvi un bija satraucies, ka nākamais Krievijas mērķis pēc Ukrainas var būt Baltkrievija,” atceras Andris. Tāpat bataljonā karojis arī kāds Krievijas pilsonis. “Viņš bija savulaik dienējis Krievijas armijā, bijis artilērists. Aizgājis karot Ukrainas spēku rindās, jo pēc dabas ir demokrāts, vēlas gāzt Putina režīmu, taču uzskata, ka no iekšienes Krievijā cīņa ir bezjēdzīga,” stāsta Andris.

Bataljonā karotāji pēc vecās Ukrainas partizānu tradīcijas cits citu pazinuši pēc iesaukām, piemēram, Tīrīgais, Sausiņš, Ašots, Azbeks, Leopards, Tīģeris, Cirvis, Mozus. Savu iesauku drošības apsvērumu dēļ Andris neatklāj. Bataljona vīri možu garu uzturējuši ar humoru. Parasti tas izpaudies kā Kremļa propagandas štampu apņirgšana, piemēram, “Zīdaiņus krustā esi sitis? Nē? Tad rindu pēc vergiem neieņemt!”. Vai arī sludinājums anekdote: “Gados jauns karavīrs meklē sievu. Ir māja un divi vergi.” Bataljona karotāju rindās bijis daudz kristiešu. “Kara laikā cilvēki jo sevišķi pievēršas ticībai, un tas raksturīgs abām pusēm. Pareizticīgo ikonas tiek liktas pie gultas, piesietas pie stobra, bet karavīri nēsā lielus krustus, liek tos arī aptveru somās,” stāsta Andris.



Pārtiku maina pret patronām

Īpašs stāsts ir bataljona cīņasspars. “Pozīcijās pie Doņeckas lidostas stāvējām kopā ar Ukrainas regulārajiem spēkiem. Viņi to uztvēra pozitīvi, ja jāstāv pozīcijās blakus kādam no brīvprātīgajiem bataljoniem, jo mūsu morāle un cīņasspars ir lielāks un mēs stāvēsim līdz galam. Regulārajos spēkos ne vienmēr tā ir, jo tajos dienošie bieži ir nobijušies. Tajā ir daudz neapmācītu zemnieku un strādnieku puišu bez pārliecības, ko dara, un priecājas, ka ir uz ko paļauties,” atceras Andris.

Viņš uzskata, ka bataljona cīņasspars ir labs, taču ir problēmas ar profesionālismu, jo lielākā daļa nekad iepriekš nav dienējuši vai turējuši rokās ieročus. Par Ukrainas armijas cīņasspējām viņš ir kritisks: “Armija it kā visu laiku ir bijusi, bet pienāca 2014. gads, un tai bija jādodas karot. Iepriekš tā nebija armija, jo nepildīja savas funkcijas. Piemēram, ir stāsti, ka ģenerālis sūtīja karavīrus strādāt uz rūpnīcu, celt vietējiem “biezajiem” mājas un armijas manta tika izzagta.”


Bataljons bijis labi apgādāts ar pārtiku, to nodrošinot dažādas ukraiņu brīvprātīgo organizācijas. An­dris atceras, ka reizēm bataljons spējis paēdināt arī armijas karavīrus un kaut ko iedot arī vietējo ciemu iedzīvotājiem. Artilērijas munīciju un patronas automātiskajiem ieročiem reizēm bataljonam piešķīrusi Ukrainas armija. Vai arī patronas iemainītas pret pārtiku.

“Ja Ukrainas armijai ir neizmantota munīcijas kaste un zināms, ka rīt pienāks jauna, tad nebija šķēršļu veikt apmaiņu,” atceras Andris. Viņam karošanai izsniegts “AK-74” automāts.

Autotransportu arī nodrošinot brīvprātīgie. Turklāt, kā stāsta Andris, redzami dažādi tehnikas meistardarbi, piemēram, PSRS laika kravas automašīna tiek uzlabota ar “Mercedes” fūres motoru vai arī zapiņam pieliktas lielas riepas. “Situācija ar tehniku ir sirreāla, rodas iespaids, ka esi kādā no ASV realitātes šoviem, kur cilvēki sacenšas, kā labāk pārveidot vāģus,” teica Andris.


Kustība pāri frontes līnijai

“Pretiniekus sauc par separiem vai pi…iem,” stāsta Andris. Mūsu sarunas laikā viņš atskaņo kādu dziesmu krievu valodā, kuru bataljona vīri mēdza dziedāt. “Nošāvu separātistu par nacionālo sapni. Mēs ejam pa izdedzināto zemi, atceramies savu ģimeni. Mātes lūgsies, pie ikonām tās vien sēž, un nenāk miegs. Tāpat kā mums karā. Mājās gaida sieva, viņai nokrīt asara, vīrs karo Donbasā pret Maskavas pid…m,” ģitāras pavadījumā dzied vīri.

Andris lēš, ka teroristu pusē trešdaļa no karotājiem ir vietējie iedzīvotāji, bet pārējie ir Krievijas algotņi. Bataljona gūstā bija kritis kāds jauns puisis no Pleskavas apgabala, kurš bija dienējis tankistos. Gūstā kritušos teroristus bataljons nodeva armijai, lai tos vēlāk izmantotu apmaiņai pret Ukrainas karavīriem.”Viņi saņem 500 dolāru mēnesī, kas it kā Krievijai nav daudz, bet, ja Pleskavas apgabala ciemos nav darba, tad karš paver iespēju. Motivācija teroristu pusē karojošajiem ir nauda, tikai retais karo par tā saucamo krievu pasauli un ir gatavi dēļ tās mirt,” uzskata Andris. Viņš saka, ka teroristi savās izpausmēs esot bravūrīgāki. Zināms, ka viņu vienībās tiek lietots alkohols un arī narkotikas. Viņi zina, uz ko iet, un sevi nesaudzē, tāpēc zaudējumu tajā pusē ir vairāk. Krievijā cietumniekiem tiekot piedāvāta amnestija, ja viņi dosies karot uz Donbasu. Ukrainas bataljonā alkoholu lietot ir oficiāli aizliegts un par to paredzēts sods – sēdēšana karcerī.


Teroristu pusē karojošie jātiesā Ukrainai

Arī teroristu pusē, visticamāk, esot karotāji no Latvijas. Par plātīgajiem Ludzas nacionālboļševikiem sen neesot dzirdēts, iespējams, ka viņi esot krituši. Beness Aijo, kurš Latvijas presē mēdz izrādīties pozējam uz tanka, patiesībā tikai sargājot kādu noliktavu frontes aizmugurē.

Pēc Andra domām, Latvijas iedzīvotājus, kas karo separātistu rindās, vajadzētu tiesāt Ukrainai par terorismu, jo viņi karo Ukrainas teritorijā un par to ir jāatbild pēc Ukrainas likumiem. “Kāpēc mums iespringt, lai Ukraina par viņiem lemj, ja nonāks Ukrainas armijas nagos,” saka Andris. Latvijas valstij šo cilvēku atgriešanās esot bīstama. Izgājuši Ukrainas “skolu”, viņi varētu mēģināt destabilizēt situāciju arī te.

“To darīja PSRS, tagad Putins pie šīs tradīcijas ir atgriezies. Pieņemsim, ka cilvēki, kas karojuši teroristu rindās, atgriežas Latvijā. Vispirms viņi uztaisa internetā “Latgales tautas republikas” logo. Pēc tam viņi sakūda pūli un ieņem, piemēram, Zilupes domi un paceļ virs tās savu karogu. Tad viņi pārbauda, kas notiek. Atbrauc specvienība, visu saliek pa vietām, izgaiņā līdzskrējējus, bet organizatori aizsegā nozūd. Ja nav ātras reakcijas, tad apetīte pieaug. Tad varbūt viņiem ienāks prātā, ka varētu ieņemt un izdemolēt kādu Daugavpils policijas iecirkni,” spriež Andris. Viņš kritizē Latvijas Krimināllikuma grozījumus, kas paredz kriminālatbildību par piedalīšanos militāros konfliktos bez Saeimas vai valdības mandāta: “Biju domājis, ka tas attiecas tikai uz karojošajiem teroristu rindās. Es negribētu, lai kāds no latviešiem tiktu sodīts par to, ka karo par Ukrainas brīvību.”



Jautāju, kā Andris vērtē igauņu žurnālista Prīta Simsona “Latvijas Avīzē” publicēto aicinājumu, ka uz Ukrainu vajadzētu nosūtīt brīvprātīgo rotas no Baltijas valstīm. Viņš teic, ka tā ir atbalstāma ideja un to vajadzētu darīt ar Baltijas valstu valdību mandātu. “Baltiešu karavīri ir laba ideja, jo ātrāk tas notiks, jo mazāk iespēju, ka Putins pievērsīsies Baltijai,” saka Andris un piebilst, ka galvenais, kas vajadzīgs Ukrainas spēkiem, ir speciālisti, kuri spētu sakārtot armijas štābu darbu.

Ukrainai nepieciešamas reformas

Infrastruktūra – tilti, dzelzceļš, ceļi, rūpnīcas – karadarbības zonā ir bojāta. “Daļa no Doņeckas ir izpostīta, bet zinu, ka citā daļā ir pat elektrība un kursē sabiedriskais transports,” stāsta Andris. Vietējie iedzīvotāji Ukrainā esot atsaucīgi, tomēr ciemus pametuši spējīgākie cilvēki, palikuši sirmgalvji un vietējie dzērāji.

“Tie ir cilvēki, kas pieraduši dzīvot no pabalstiem. Dažiem no viņiem dzīve tagad pat kļuvusi labāka. Kāds varēja ievākties mājā, kur ir ūdensgulta, krāsni sakurināt ar mēbelēm, dabūt pārtiku bez maksas. Viņš paņem no istabas plazmas televizoru vai citu vērtīgu mantu un to iemaina pret alkoholu,” stāsta Andris. Viņš esot redzējis, kā Ukrainas armijas tanks braucis no frontes un ap tā torni bijuši piestiprināti trīs plazmas televizori. “Man ārzemju žurnālists jautāja – kas tas ir? Es jokojot atbildēju, ka tas ir superslepens Ukrainas armijas ierocis,” saka Andris. Arī kara laikā korupcija ir liela, jo daudzi tikai domā, kā šajā situācijā pelnīt naudu. Lai valsts uzplauktu, tai nepieciešamas nopietnas tiesiskās reformas: “Ja turpināsies kā līdz šim, brīvprātīgie bataljoni sarīkos trešo Maidanu un nomainīs pie varas esošos.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Melderis par gaidāmajām vēlēšanām: Neviens cilvēks, kurš saprot, kādas ziepes briest, tur galvu nebāztu 127
VIDEO. “Tu stulba esi? Kā tu ar mani runā?”: Kambalu pāris Stambulā uz ielas sarīko vētrainu ģimenes strīdu 26
VIDEO. “Viņam nav īsti bail no NATO, drauds ir cits”: Jānis Kažociņš atklāj, kas ir Putina nāvējošais apdraudējums 171
4000 eiro par megavastundu! Trešdien pēcpusdienā būs rekorddārga elektrība 21
“Tie cilvēki jau, iespējams, nav pie vainas.” Tiesībsargs par iespējamo vīzu un uzturēšanās atļauju atcelšanu Krievijas pilsoņiem
Lasīt citas ziņas

Finanšu partneris - LANDE

Sadarbības projekts
“Tie cilvēki jau, iespējams, nav pie vainas.” Tiesībsargs par iespējamo vīzu un uzturēšanās atļauju atcelšanu Krievijas pilsoņiem
4000 eiro par megavastundu! Trešdien pēcpusdienā būs rekorddārga elektrība 21
Vietām dārdot pērkonam, gaidāma kārtējā tropiskā nakts 4
“Sēdēšana uz Krievijas gāzes adatas atspēlējās dārgās cenās.” Bite par to, ka pārejas periods būs smags
Divi vakari Saulkrastu džeza festivālā. Recenzē Armands Znotiņš
23:20
Tas viss ir par Roju! Pēc gada “pauzes” atgriezās kino, mākslas un mūzikas festivāls “RojaL”
22:05
1932. gada 16. augustā. Pārrobežas specifika
22:00
VIDEO. “Tu stulba esi? Kā tu ar mani runā?”: Kambalu pāris Stambulā uz ielas sarīko vētrainu ģimenes strīdu 26
Banku analītiķi: Nākamā gada pirmajā pusē ir gaidāms bezdarba pieaugums
Krievijā dzīvojošie Latvijas pensiju vairs nesaņems rubļos 1
Koalīcija konceptuāli vienojusies paredzēt atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem
APTAUJA. Vai tev satrauc pērtiķu baku izplatība?
Kariņš: Krievijas pilsoņiem termiņuzturēšanās atļaujas atjaunos vien retos gadījumos: līdzšinējā vienošanās vairs nav spēkā 117
FOTO. Negaidīti! Princis Harijs un Megana Mārkla atgriezīsies Lielbritānijā jau septembrī
FOTO. Ziedi, smaidi, skatītāju ovācijas, bildēšanās ar faniem: Jūrmalā izskanējis sirsnīgs Guntara Rača koncerts
“Lai sirdī nav vietas ļaunumam, nepiedošanai!” Aiglonā aicināja arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs 14
Klasiskā aukstā biešu zupiņa. Kā pareizi pagatavot?
Tehnoloģijas pret finanšu noziegumiem 4
Melderis par gaidāmajām vēlēšanām: Neviens cilvēks, kurš saprot, kādas ziepes briest, tur galvu nebāztu 127
VIDEO. Maksims Galkins un Alla Pugačova Jūrmalā īrē villu par 100 000 eiro mēnesī
Visvairāk pērkot divistabu dzīvokļus mikrorajonos cenu diapazonā no 50 000 līdz 100 000 eiro 4
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs