“Mums šogad viss izskatās par pāris nedēļām vēlāk nekā citus gadus. Kvieši un vasaras mieži vairāk nekā puse ir veldrē. Ir stipri salijis, un diezgan ticami, novākšana neritēs tik raiti, ka gribētos. Kulšanu sāksim ar rapsi,” teic Dobeles novada “Laukrožu” jaunais saimnieks Ralfs Grickevičs.
“Mums šogad viss izskatās par pāris nedēļām vēlāk nekā citus gadus. Kvieši un vasaras mieži vairāk nekā puse ir veldrē. Ir stipri salijis, un diezgan ticami, novākšana neritēs tik raiti, ka gribētos. Kulšanu sāksim ar rapsi,” teic Dobeles novada “Laukrožu” jaunais saimnieks Ralfs Grickevičs.
Foto: no Ralfa Grickeviča privātā arhīva

Latvijā sāk kult labību 4

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā
Mājas
FOTO. “Īpašnieks izīrē saulainu dzīvokli!” Rīgā var atrast īres dzīvokļus zem 200 eiro mēnesī, bet… 1
TV24
Vitenbergs: Baumu līmenī ik pa brīdim izskan, ka parlamentārā sekretāre ir “nokodusi” ministri
Lasīt citas ziņas

Nedaudz agrāk nekā citus gadus Latvijā sākusies ražas novākšana, savukārt sezonu jau ierasti teju 20 gadus atklāj Jaunpils ģimenes lielsaimniecība “Joži”, kas pieder Gunvaldim un Gunai Sproģiem. Kā pirmos te kuļ ziemas kviešu ‘Campus’ laukus 600 hekt­āru platībā.

“Ceturtdien paspējām iekult pirmās 36 tonnas, bet ar to tā lieta beidzās, jo piektdien sāka līt ik pa pusstundai. Priecē, ka pirmās tonnas izskatās ļoti labi. Plānojam, ka kulšanu atsāksim otrdien,” tā “Latvijas Avīzei” stāsta Gunvaldis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Saimnieks nekad nav slēpis, ka darbus sāk jau jūlija vidū, lai līdz pat septembra nogalei nerastos sastrēgumi pašu kaltē, turklāt garāka novākšanas sezona ir ekonomiskāka, ļaujot ar mazāku tehnikas daudzumu novākt vairāk ražas. Pagaidām pirmais iekūlums izskatās ļoti labi.

Tikmēr citviet Latvijā ar ražas novākšanu vēl nogaida. Dobeles puses saimniecības “Lazdiņi” saimnieks Elvis Lazdiņš stāsta, ka ziemāju kulšanu sāks vien jūlija beigās, tikmēr raizes sagādā nesenās lietavas, kas veldrē sagāzušas pārāk lielas platības.

Daudzviet ar kulšanu vēl nogaida. Lietus intensitātes un vēja ātruma dēļ veldrē sakritis viss, kas varējis sakrist. Zemgales vidienē skarti pat 50–60% lauku. Attēlā: kviešu lauki veldrē Zemgalē pie Rundāles.
Foto: Ilmārs Randers

“Līdzīgi kā pirms diviem gadiem, Zemgales vidienē skarti pat 50–60% lauku. Turklāt vienalga, vairāk vai mazāk kaisīts slāpeklis, vai strādāts ar augšanas regulatoriem, lietus intensitātes un vēja ātruma dēļ veldrē sakrita viss, kas varēja sakrist, līdz ar to kulšana būs sarežģītāka.

Kas attiecas uz ražas kvalitāti – ne velti saka, ka veldrē krīt tikai ražīgie lauki, tātad kopumā potenciālam vajadzētu būt. Turklāt lauki ir apdrošināti, līdz ar to vismaz ir sirdsmiers, ka par šo naudu varēs nomāt kādu papildu kombaina jaudu, jo kulšana noteikti šogad būs lēnāka.”

Dienvidkurzemes kooperatīva “Durbes grauds” vadītājs Sandris Bēča teic, ka šaipusē ziemas mieži vispār tiekot sēti mazāk un laukus sāks kult, tiklīdz uzlabosies laik­apstākļi.

“Mūsu zemnieki sākuši kult vēl tikai zālāju sēklas laukus. Pagaidām graudu raža briest, labība veldrē sakritusi mazāk nekā citur Latvijā, jo daba un lietavas mūs ir pasaudzējusi. Ražas novākšanas sākšanu prognozējam jūlija beigās vai augusta sākumā.”

Arī jaunie saimnieki, biedrības “Jauno zemnieku klubs” biedri mums teic, ka jūlija vidū ar ražu nekas neesot iekavēts, taču veldre, lietus un pārmērīgais mitrums ietekmēs ražas kvalitāti un apjomu.

Reklāma
Reklāma

Lāsma Jefimova no Alojas stāsta, ka ziemas ripsi mēģinās kult šonedēļ. Speltas kvieši vēl zaļi, bet bioloģiskās auzas un zirņus katru gadu sāk kult ne agrāk kā augusta pirmajā dekādē. Alise Kalniņa no Bauskas puses teic, ka lietus vienā dienā nogāzis 38 litrus uz kvadrātmetru, kas bijusi puse mēneša normas, bet stiprais vējš saveldrējis laukus pilnībā. Š

obrīd ziemas kvieši vēl ir piengatavības vai agrīnas dzeltengatavības stadijā, tiem vēl jābriest. Bet Nauris no Saldus novada atzīst, ka šobrīd strādā pie tehnikas, lai kulšana un pēcāk arī ziemāju sēja ietu raiti. Ziemas kvieši izskatoties labi, bet vasaras mieži, auzas un zirņi ne īpaši – pavasarī reģionā bijis par maz mitruma.

“Katrs gads ir citāds. Lauksaimniecība jāmācās visu dzīvi, jāplāno daudz soļu uz priekšu pat vairākiem gadiem, jāseko līdzi dabas procesiem, izmaiņām, jo esam atkarīgi un pakļauti dabai, tāpēc arī par to tik ļoti rūpējamies un dabas procesus izciešam līdzi arī emocionāli.

Šobrīd ir ļoti daudz nezināmā un neparedzamā, kas satrauc ikvienu. Redzot, cik dažādas situācijas ir reģionos, katram lauksaimniekam pašam ir jāspēj izvērtēt riskus un plānot katru darbību,” rezumē organizācijas vadītāja Sandra Eimane.

Lieli postījumi sējumiem
Lietavas un stiprais vējš pēdējās nedēļās nodarījis lielus postījumus sējumiem, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Viņš pauda, ka lietusgāzes, kas mijās ar stipru vēju, ir nodarījušas lielu postu sējumiem, it īpaši Zemgalē un Kurzemē. “Ir saimniecības, kurās veldre jeb zemē noguldītā labība ir no 5% līdz pat 95%,” sacīja Trons, piebilstot, ka valstī kopumā veldrē šobrīd varētu būt apmēram 20% sējumu, taču situācija katru dienu var mainīties.

Vienlaikus Trons atzīmēja, ka raža vēl nav zudusi, bet būs apgrūtināta graudu novākšana, būs papildu nauda jāiegulda kaltēšanā, kā arī var zust graudu kvalitāte, proti, graudi būs vairāk izmantojami lopbarībai. Tāpat veldres dēļ 5% līdz 30% labības var arī nenovākt.

“Tuvāko nedēļu laika apstākļi rādīs reālo situāciju. Būtiski, lai lietavas neturpinās, jo tas var radīt diezgan sarežģītu situāciju nozarē,” teica “Zemnieku saeimas” valdes loceklis.

Trons arī sacīja, ka šobrīd ir sākta zālāju sēklu novākšana, kā arī vietām ir sākts novākt ripsi. Tāpat parādās informācija par ziemas miežu novākšanu. Tuvākajā laikā varētu sākt domāt arī par rudzu un rapša novākšanu, bet pārējo kultūraugu novākšana salīdzinājumā ar pagājušo gadu varētu aizkavēties par 7-10 dienām.

Atgādināsim, ka pērn Latvijā kopumā iepirkti 2,5 miljoni tonnu graudu, kas bija par 458 600 tonnām mazāk nekā gadu iepriekš. Ar graudaugiem tika apsēti 776 000 ha, kas ir par 22 700 ha vairāk nekā 2020. gadā.

Šogad sējumi ir apmēram līdzīgā apjomā, savukārt raža tiek prognozēta trīs miljonu tonnu apjomā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.