“Mums šogad viss izskatās par pāris nedēļām vēlāk nekā citus gadus. Kvieši un vasaras mieži vairāk nekā puse ir veldrē. Ir stipri salijis, un diezgan ticami, novākšana neritēs tik raiti, ka gribētos. Kulšanu sāksim ar rapsi,” teic Dobeles novada “Laukrožu” jaunais saimnieks Ralfs Grickevičs.
“Mums šogad viss izskatās par pāris nedēļām vēlāk nekā citus gadus. Kvieši un vasaras mieži vairāk nekā puse ir veldrē. Ir stipri salijis, un diezgan ticami, novākšana neritēs tik raiti, ka gribētos. Kulšanu sāksim ar rapsi,” teic Dobeles novada “Laukrožu” jaunais saimnieks Ralfs Grickevičs.
Foto: no Ralfa Grickeviča privātā arhīva

Latvijā sāk kult labību 0

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Krievija karos Ukrainā vismaz līdz ziemai, krāj spēkus nikniem uzbrukumiem, atklāj Slaidiņš 30
Pilnībā indeksējamās pensijas līdz 534 eiro pieaugs vidēji par 23%, kas varētu nosegt prognozējamo inflācijas pieaugumu 56
Iespējams, ka šodien tu nokļūsi situācijā, kad izejas no tās īsti nebūs… Horoskopi 9.augustam
Lasīt citas ziņas

 

Nedaudz agrāk nekā citus gadus Latvijā sākusies ražas novākšana, savukārt sezonu jau ierasti teju 20 gadus atklāj Jaunpils ģimenes lielsaimniecība “Joži”, kas pieder Gunvaldim un Gunai Sproģiem. Kā pirmos te kuļ ziemas kviešu ‘Campus’ laukus 600 hekt­āru platībā.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Ceturtdien paspējām iekult pirmās 36 tonnas, bet ar to tā lieta beidzās, jo piektdien sāka līt ik pa pusstundai. Priecē, ka pirmās tonnas izskatās ļoti labi. Plānojam, ka kulšanu atsāksim otrdien,” tā “Latvijas Avīzei” stāsta Gunvaldis.

Saimnieks nekad nav slēpis, ka darbus sāk jau jūlija vidū, lai līdz pat septembra nogalei nerastos sastrēgumi pašu kaltē, turklāt garāka novākšanas sezona ir ekonomiskāka, ļaujot ar mazāku tehnikas daudzumu novākt vairāk ražas. Pagaidām pirmais iekūlums izskatās ļoti labi.

Tikmēr citviet Latvijā ar ražas novākšanu vēl nogaida. Dobeles puses saimniecības “Lazdiņi” saimnieks Elvis Lazdiņš stāsta, ka ziemāju kulšanu sāks vien jūlija beigās, tikmēr raizes sagādā nesenās lietavas, kas veldrē sagāzušas pārāk lielas platības.

Daudzviet ar kulšanu vēl nogaida. Lietus intensitātes un vēja ātruma dēļ veldrē sakritis viss, kas varējis sakrist. Zemgales vidienē skarti pat 50–60% lauku. Attēlā: kviešu lauki veldrē Zemgalē pie Rundāles.
Foto: Ilmārs Randers

“Līdzīgi kā pirms diviem gadiem, Zemgales vidienē skarti pat 50–60% lauku. Turklāt vienalga, vairāk vai mazāk kaisīts slāpeklis, vai strādāts ar augšanas regulatoriem, lietus intensitātes un vēja ātruma dēļ veldrē sakrita viss, kas varēja sakrist, līdz ar to kulšana būs sarežģītāka.

Kas attiecas uz ražas kvalitāti – ne velti saka, ka veldrē krīt tikai ražīgie lauki, tātad kopumā potenciālam vajadzētu būt. Turklāt lauki ir apdrošināti, līdz ar to vismaz ir sirdsmiers, ka par šo naudu varēs nomāt kādu papildu kombaina jaudu, jo kulšana noteikti šogad būs lēnāka.”

Dienvidkurzemes kooperatīva “Durbes grauds” vadītājs Sandris Bēča teic, ka šaipusē ziemas mieži vispār tiekot sēti mazāk un laukus sāks kult, tiklīdz uzlabosies laik­apstākļi.

“Mūsu zemnieki sākuši kult vēl tikai zālāju sēklas laukus. Pagaidām graudu raža briest, labība veldrē sakritusi mazāk nekā citur Latvijā, jo daba un lietavas mūs ir pasaudzējusi. Ražas novākšanas sākšanu prognozējam jūlija beigās vai augusta sākumā.”

Arī jaunie saimnieki, biedrības “Jauno zemnieku klubs” biedri mums teic, ka jūlija vidū ar ražu nekas neesot iekavēts, taču veldre, lietus un pārmērīgais mitrums ietekmēs ražas kvalitāti un apjomu.

Lāsma Jefimova no Alojas stāsta, ka ziemas ripsi mēģinās kult šonedēļ. Speltas kvieši vēl zaļi, bet bioloģiskās auzas un zirņus katru gadu sāk kult ne agrāk kā augusta pirmajā dekādē. Alise Kalniņa no Bauskas puses teic, ka lietus vienā dienā nogāzis 38 litrus uz kvadrātmetru, kas bijusi puse mēneša normas, bet stiprais vējš saveldrējis laukus pilnībā. Š

obrīd ziemas kvieši vēl ir piengatavības vai agrīnas dzeltengatavības stadijā, tiem vēl jābriest. Bet Nauris no Saldus novada atzīst, ka šobrīd strādā pie tehnikas, lai kulšana un pēcāk arī ziemāju sēja ietu raiti. Ziemas kvieši izskatoties labi, bet vasaras mieži, auzas un zirņi ne īpaši – pavasarī reģionā bijis par maz mitruma.

“Katrs gads ir citāds. Lauksaimniecība jāmācās visu dzīvi, jāplāno daudz soļu uz priekšu pat vairākiem gadiem, jāseko līdzi dabas procesiem, izmaiņām, jo esam atkarīgi un pakļauti dabai, tāpēc arī par to tik ļoti rūpējamies un dabas procesus izciešam līdzi arī emocionāli.

Šobrīd ir ļoti daudz nezināmā un neparedzamā, kas satrauc ikvienu. Redzot, cik dažādas situācijas ir reģionos, katram lauksaimniekam pašam ir jāspēj izvērtēt riskus un plānot katru darbību,” rezumē organizācijas vadītāja Sandra Eimane.

Lieli postījumi sējumiem
Lietavas un stiprais vējš pēdējās nedēļās nodarījis lielus postījumus sējumiem, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Viņš pauda, ka lietusgāzes, kas mijās ar stipru vēju, ir nodarījušas lielu postu sējumiem, it īpaši Zemgalē un Kurzemē. “Ir saimniecības, kurās veldre jeb zemē noguldītā labība ir no 5% līdz pat 95%,” sacīja Trons, piebilstot, ka valstī kopumā veldrē šobrīd varētu būt apmēram 20% sējumu, taču situācija katru dienu var mainīties.

Vienlaikus Trons atzīmēja, ka raža vēl nav zudusi, bet būs apgrūtināta graudu novākšana, būs papildu nauda jāiegulda kaltēšanā, kā arī var zust graudu kvalitāte, proti, graudi būs vairāk izmantojami lopbarībai. Tāpat veldres dēļ 5% līdz 30% labības var arī nenovākt.

“Tuvāko nedēļu laika apstākļi rādīs reālo situāciju. Būtiski, lai lietavas neturpinās, jo tas var radīt diezgan sarežģītu situāciju nozarē,” teica “Zemnieku saeimas” valdes loceklis.

Trons arī sacīja, ka šobrīd ir sākta zālāju sēklu novākšana, kā arī vietām ir sākts novākt ripsi. Tāpat parādās informācija par ziemas miežu novākšanu. Tuvākajā laikā varētu sākt domāt arī par rudzu un rapša novākšanu, bet pārējo kultūraugu novākšana salīdzinājumā ar pagājušo gadu varētu aizkavēties par 7-10 dienām.

SAISTĪTIE RAKSTI

Atgādināsim, ka pērn Latvijā kopumā iepirkti 2,5 miljoni tonnu graudu, kas bija par 458 600 tonnām mazāk nekā gadu iepriekš. Ar graudaugiem tika apsēti 776 000 ha, kas ir par 22 700 ha vairāk nekā 2020. gadā.

Šogad sējumi ir apmēram līdzīgā apjomā, savukārt raža tiek prognozēta trīs miljonu tonnu apjomā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Katrs trešais nezina, ka atkritumi dabā rada apdraudējumu ūdens iemītniekiem un tie paliek ūdenstilpnēs vairākus gadu desmitus
Tālredzīgākiem saimniekotājiem malka jau šķūņos, gateros var dabūt koku atgriezumus
Latvijā neaudzē ģenētiski modificētus augus, bet kāpēc tos atļauts ievest, dažreiz pircējiem iemānot, norādes iemudžinot neskaidros produktu marķējumos
91% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi dzīvē ir sēņojuši. Kas labs sēnēs? 20
Krievija karos Ukrainā vismaz līdz ziemai, krāj spēkus nikniem uzbrukumiem, atklāj Slaidiņš 30
Pilnībā indeksējamās pensijas līdz 534 eiro pieaugs vidēji par 23%, kas varētu nosegt prognozējamo inflācijas pieaugumu 56
Iespējams, ka šodien tu nokļūsi situācijā, kad izejas no tās īsti nebūs… Horoskopi 9.augustam
Galkina koncertā Jūrmalā noticis kāds nepatīkams starpgadījums. Policija sākusi pārbaudi
Factum: Partiju līderu trijniekā ir izmaiņas, vadībā izvirzījušās Jaunā Vienotība, Saskaņa un Nacionālā Apvienība 46
Lasīt citas ziņas
Bērza saplākšņa ražotājs “Verems” saņem 67 miljonu investīcijas
Aizsargājama platība sikspārnim kā potenciāla “Natura 2000” teritorija pie Kokneses
No augusta – kompensācijas zivsaimniecībā ārkārtas gadījumiem 1
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1922.gada 2. augustā
Samazinās atbalstu sējumu apdrošināšanas polišu iegādei 3
Vai Latvijas brūnaļas pavisam izzūd? 13
Vairāk samazināt “Latvijas Dzelzceļa” darbiniekus nav iespējams. Lai glābtu uzņēmumu, valstij būs jāiegulda desmitiem miljonu eiro
100000 iedzīvotāji varētu saskarties ar grūtībām apmaksāt apkures rēķinus, prognozē LPS
LSA iebilst studentu iesaukšanai valsts aizsardzības dienestā: kritizē piedāvāto atalgojumu 300 eiro mēnesī
“Mēs atklājām vieliņas, kas vismaz 157 000 reižu samazina vīrusa koncentrāciju, bet turpmākam darbam valdībai naudas nav,” atklāj Kalviņš
FOTO. Izskanējis Cēsu mākslas festivāla brīvdabas notikums ar smalkiem apmeklētājiem un maestro Raimondu Paulu pie klavierēm 7
Direktori sper izmisuma soļus, meklējot trūkstošos dabaszinātņu skolotājus
Keris: Nauda dalīta pa labi, pa kreisi, tāpēc teikt, ka ārstiem nevar atrast 30 miljonus, ir cinisms
Egils Līcītis: “Amnesty International” ir pārvērties par Putina režīma propagandas ruporu un cietis fiasko
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
“Galva strādā, krunku nav, mati aug!” Anitra Tooma par ugunspuķes tējas labo iedarbību
10:55
LSA iebilst studentu iesaukšanai valsts aizsardzības dienestā: kritizē piedāvāto atalgojumu 300 eiro mēnesī
10:35
VIDEO. Anmary iepriecinās savus uzticamos fanus pēc ilgāka pārtraukuma
10:26