Latvijā tiesa skatīs iespējamu precedentu par intelektuālā īpašuma tiesībām uz MI risinājumu 0
Šodien, 21. janvārī plkst. 11.00, Rīgas pilsētas tiesa mutvārdu sēdē pirmo reizi Latvijā tiesas līmenī vērtēs jautājumus par intelektuālā īpašuma tiesībām uz digitālu produktu, kura pamatā ir mākslīgā intelekta (MI) risinājums juridisko pakalpojumu jomā. Prasību tiesā iesniedzis zvērināts advokāts un tehnoloģiju projektu attīstītājs Normunds Šlitke, lūdzot tiesu atzīt viņu par digitālā produkta LEXU.LV datubāzes veidotāja tiesību līdzīpašnieku, kā arī noteikt viņa līdzdalību projektā atbilstoši faktiskajam ieguldījumam. Šobrīd Latvijā tiek attīstīti arī citi juridisko tehnoloģiju jeb legaltech risinājumi un kopumā pieaug interese par MI izmantošanu tiesu nolēmumu un juridisko datubāžu analīzē. Tas apliecina, ka Latvijai ir potenciāls attīstīt konkurētspējīgus jaunuzņēmumus juridisko tehnoloģiju jomā, bet vienlaikus aktualizē jautājumu par skaidru intelektuālā īpašuma tiesību regulējumu.
“Šis jautājums skar ne tikai juristus, bet arī tehnoloģiju uzņēmējus – lietai var būt plašāka ietekme uz inovāciju un jaunuzņēmumu vidi Latvijā, kur sadarbība projekta agrīnajā stadijā bieži balstās uzticībā un ieguldījumos, kas netiek noformēti ar rakstveida līgumiem. Šī lieta var kļūt par būtisku atskaites punktu Latvijas tiesu praksē, jo tajā skarta intelektuālā īpašuma aizsardzība mākslīgā intelekta produktos, datubāžu veidotāja tiesības un līdzautorība un līdzdalība jaunuzņēmumos,” skaidro prasības iesniedzējs, advokātu biroja “iLaw” dibinātājs Normunds Šlitke.
Prasības pieteikumā norādīts, ka produkta izstrāde sākta kā kopīgs projekts ar mērķi radīt Latvijas juristiem paredzētu rīku, kas, izmantojot MI, analizē tiesu nolēmumus un juridisko informāciju. Projekta attīstības gaitā prasītājs ir sniedzis būtisku profesionālu, organizatorisku, juridisku un finansiālu ieguldījumu, tostarp nodrošinājis konsultācijas par juristu darba vajadzībām, piedalījies produkta koncepcijas veidošanā, nodrošinājis resursus un iesaistījis nozares kontaktus. Neskatoties uz ilgstošu sadarbību, prasītājs norāda, ka vēlāk ticis faktiski izslēgts no projekta, bez vienošanās par viņa ieguldījuma atzīšanu vai atlīdzību. Tādēļ tiesai lūgts ne vien atzīt līdzīpašuma tiesības uz digitālā produkta intelektuālo īpašumu, bet arī aizliegt rīcības ar projektu bez prasītāja piekrišanas, kamēr strīds nav izšķirts.
Prasībā uzsvērts, ka spēkā esošais Autortiesību likums paredz aizsardzību arī datubāzēm un citiem saliktiem darbiem, ja tajos ieguldīts būtisks kvalitatīvs vai kvantitatīvs resurss, neatkarīgi no tā, vai projekts vēlāk komercializēts vai piesaistījis investorus. Tiesas vērtējums var sniegt skaidrību par to, kā Latvijā tiek aizsargātas tiesības uz MI risinājumiem un digitāliem produktiem, kā arī kalpot kā signāls nozares dalībniekiem un investoriem par šādu projektu juridisko nozīmību.
Jāpiezīmē, ka advokātu birojs “iLaw” šobrīd ir iesaistījies arī citas alternatīvas MI risinājumos balstītas platformas “ECLI.ai” izstrādē, kas izmanto MI risinājumus tiesu nolēmumu un juridiskās informācijas analīzei. Rīks balstās Eiropas tiesu nolēmumu identifikācijas sistēmā (European Case Law Identifier – ECLI), nodrošinot strukturētu, profesionālai lietošanai paredzētu piekļuvi tiesu prakses datiem. Platforma paredzēta juristiem un organizācijām informatīvam un analītiskam atbalstam.
