Latvijā uz katriem desmit uzņēmējiem ir sešas uzņēmējas. Ko vēl atklāj pētījums? 0
2017. gadā 13,4% Latvijas pieaugušo iedzīvotāju bija iesaistījušies agrīnās stadijas uzņēmējdarbībā, kas ir augstāks rādītājs kā vidēji Eiropā, liecina Uzņēmējdarbības globālā monitoringa Latvijas ziņojuma dati.
Latvija ierindojas ceturtajā vietā Eiropā aiz Šveices, Horvātijas un Francijas agrīnās stadijas uzņēmēju prognožu ziņā attiecībā uz sava uzņēmuma potenciālo izaugsmi.
Kopumā latvieši uzskata, ka ir diezgan prasmīgi un izglītoti uzņēmējdarbībā, tomēr salīdzinoši retāk nekā vidēji Eiropā pamana uzņēmējdarbības iespējas, kas paveras to dzīvesvietā.
Turklāt, turpina pieaugt latviešu daļa, kuri, pamanot labas izdevības uzņēmējdarbībai, nerealizē tas, baidoties no potenciālas neveiksmes.
2017. gadā aptuveni 14% latviešu vecumā no 18 līdz 64 gadiem bija iesaistīti agrīnās stadijas uzņēmējdarbības aktivitātēs.
Tas ir augstāks rādītājs, salīdzinot ar vidējo rādītāju Eiropā, bet ir maz uzņēmējdarbībā iesaistīto cilvēku vecumā virs 55 gadiem, proti, vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem personu iesaiste uzņēmējdarbībā aizvien atpaliek.
2017. gadā 4,3% eiropiešu vecumā no 55 līdz 64 gadiem bija iesaistīti agrīnās stadijas uzņēmējdarbības aktivitātēs, kamēr Latvijā šis rādītājs bija 2,6%.
Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas Studiju Centra pētniece Marija Krūmiņa skaidro, ka, pirmkārt, kopumā vecāka gadagājuma cilvēkiem ir mazākā ticība savām spējām uzsākt un vadīt uzņēmumu, kā arī daudz retāk viņu draugu un pazinu lokā ir sastopams kāds uzņēmējs, kurš ar savu piemēru spētu iedrošināt apdomāt uzņēmējdarbības iespēju.
Otrkārt, ja paskatās kurās Eiropas valstīs cilvēku vecumā virs 55 gadiem iesaiste agrīnās stadijas uzņēmējdarbībā ir visaugstākā, tās ir Lielbritānija, Šveice, Zviedrija, Luksemburga, valstīs ar salīdzinošu augstu labklājības līmeni, gados vecāki cilvēki “var atļauties” uzņēmējdarbību.
Latvijā uz katriem desmit vīriešiem uzņēmējiem ir aptuveni sešas sievietes uzņēmējas. Līdzīga situācija ir vērojama arī Igaunijā un vidēji Eiropā.
2017. gadā vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības jomās darbību uzsāka 23,7% jaundibināto uzņēmumu, veselības, izglītības, valsts pārvaldes un sociālo pakalpojumu jomās – 16,3%, ražošanā – 12,5% un lauksaimniecībā – 11,5%.
Neskatoties ka pēc 2012. gada Latvijas agrīnās stadijas uzņēmēju prognozes attiecība uz sava uzņēmuma darbinieku skaita pieaugumu pakāpeniski samazinājās, Latvija ierindojas ceturtajā vietā Eiropā aiz Šveices (33,2%), Horvātijas (30,4%) un Francijas (27,9%) agrīnās stadijas uzņēmēju prognožu ziņā attiecībā uz sava uzņēmuma potenciālo izaugsmi.
2017. gadā 27,5% uzņēmēju Latvijā prognozēja spēju tuvāko piecu gadu laikā radīt sešas vai vairāk darba vietas.
Novērotais samazinājums uzņēmēju prognozēs attiecība uz potenciālo nodarbināto skaitu uzņēmuma, politikas veidotājiem prasa nopietni pievērst uzmanību ierobežojošu faktoru identificēšanai – stingri darba tiesību noteikumi, prasmīga un izglītota darbaspēka nepietiekamība, kā arī ierobežota piekļuve uzņēmējdarbības finansējumam.
Latvijas uzņēmēju jaunrades spēju līmenis pēdējos gados ir bijis stabils un ļoti līdzīgs vidēji Eiropā novērotajam. 2017. gadā 28% Latvijas uzņēmēju ieviesa jaunus vai unikālus produktus atsevišķiem vai visiem klientiem.
“Šeit ir būtiski atzīmēt, ka tas ir katra uzņēmēja subjektīvs novērtējums. Eiropas Komisijas publicētajā Eiropas inovācijas rezultātu pārskatā 2017, Latvija ir iekļauta “vidējo inovatoru” valstu grupā, kuru sniegums inovācijas jomā ir no 50 – 90% no ES-28 vidējā līmeņa,” skaidro pētniece Marija Krūmiņa.
Salīdzinot ar Eiropu (2,9%), procentuāli augsts (4,2%) bija Latvijas uzņēmēju skaits, kuri 2017. gadā atteicās turpināt uzņēmējdarbību. Uzņēmējdarbības pārtraukšanas rādītāja pieaugums (2015. gadā – 3,4%, 2016. gadā – 3,3% un 2017. gadā – 4,2%) uzrāda, ka pēdējos gados, daudziem atbirstot, ne visi uzņēmējdarbības mēģinājumi ir bijuši veiksmīgi. 28,9% gadījumu, negūstot peļņu, tika pieņemts lēmums neturpināt uzņēmējdarbību.
Tomēr laika gaitā šī iemesla nozīmīgums ir samazinājies (2015. gadā – 42,4%, 2016. gadā – 38,6%). Arī personīgi iemesli (20,3%) un birokrātija (24,6%) ir bijuši nozīmīgi iemesli, lai pārtrauktu uzņēmējdarbību.
Latvijā birokrātija kā iemesls, lai neturpinātu uzņēmējdarbību, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem (2015. gadā – 12,0%, 2016. gadā – 20.6%), ir kļuvis nozīmīgāks.
Uzņēmējdarbības vides pamatnosacījumi (UVP), kuri valsts ekspertu vērtējumā Latvijai bijuši vislabvēlīgākie pēdējo trīs gadu laikā, ir fiziskā infrastruktūra, komerciālā infrastruktūra, sociālās un kultūras normas.
Valsts politika (galvenokārt nodokļu politika vai regulējumi, kam būtu jāatbalsta mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)), pētniecības un attīstības (R&D) pārnese (apjomā, kādā valsts pētniecība un attīstība rada jaunas komerciālas iespējas un ir pieejama MVU), un uzņēmējdarbības iekļaušana izglītības programmā pamatizglītības līmenī (pamatskola un vidusskola) – ir Latvijas ekspertu trīs viszemāk novērtēti pamatnosacījumi.
Uzņēmējdarbības globālais monitorings ir starptautisks pētniecības projekts, kurā piedalās 69 valstis.
Tā mērķis ir uzņēmējdarbības vides izpēte un analīze. Latvijas pētījumu veic pētnieki no Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas Studiju Centra (BICEPS) un Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga).
