Latvijas kravu pārvadātāji ir ārkārtīgi neapmierināti ar Eiropas Parlamenta atbalstīto Mobilitātes pakotnes priekšlikumu atgriezties reģistrācijas valstī. Atgriezties reģistrācijas valstī ir nesaprātīgi un neekonomiski, turklāt arī neekoloģiski.
Latvijas kravu pārvadātāji ir ārkārtīgi neapmierināti ar Eiropas Parlamenta atbalstīto Mobilitātes pakotnes priekšlikumu atgriezties reģistrācijas valstī. Atgriezties reģistrācijas valstī ir nesaprātīgi un neekonomiski, turklāt arī neekoloģiski.
Foto: Karīna Miezāja

Latvija var zaudēt autotransporta biznesa uzņēmumus. Lielākais pārvadātājs “Kreiss” jau reģistrējis kompāniju Vācijā 6

Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Eiropas Parlamentā (EP) 8. jūlijā apstiprināta “Mobilitātes pakotne” par strīdīgo ES kravas autotransporta nozares reformu. Jauno noteikumu mērķis ir precizēt un pilnveidot spēkā esošo regulējumu, tostarp autovadītāju sociālos standartus, kā arī nodrošināt autotransporta sektora efektivitāti un ilgtspējību.

Apstiprinātā kravas autotransporta nozares reforma attieksies uz transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā uz ārvalstīm, braukšanas un atpūtas laikiem un kabotāžu, proti, kravu pārvadājumiem, ko kādā no ES dalībvalstīm īslaicīgi veic ārvalstu pārvadātāji. Noteikumu mērķis ir novērst konkurences izkropļojumus autotransporta nozarē.

Kādēļ strīdīgs regulējums?

Ar likumdošanu saistīts jauns transporta regulējumu kopums jeb “Mobilitātes pakotne” savu izskatīšanas, diskusiju un pieņemšanas procesa ceļu ES institūcijās sākusi apmēram pirms četriem gadiem.

Jau tolaik autotransporta nozares eksperti vērsa uzmanību, ka pakotnē iekļautajās likumprojektu iniciatīvās vairāk redzamas nevis rūpes par nozari, bet gan Rietumeiropas valstu centieni sargāt savus tirgus no Austrumeiropas un Centrāleiropas autopārvadātājiem, nosakot stingrākus noteikumus šoferu atpūtas laikiem un atalgojumam.

Domas dalījās arī pašu lēmēju vidū: daļa EP deputātu bijusi pārliecināta, ka “Mobilitātes pakotne” ir iespēja uzlabot darba ņēmēju apstākļus, jo tā paredzēs ”vienādu atalgojumu par vienādu darbu”, savukārt citi uzsvēruši, ka tas ir Rietumeiropas valstu mēģinājums sargāt savu tirgu.

Viens no strīda āboliem – noteikumi par šoferu norīkošanu darbā ārzemēs, jautājumi par autovadītāju atpūtas laikiem.

Izvērsta diskusija par to, cik daudz atpūtas laika šoferiem būs ļauts pavadīt auto kabīnē, cik viesnīcā vai hostelī, pēc cik ilga laika autovadītājiem jāatgriežas mājās un – vai tur tikpat regulāri jāatgriežas arī kravas auto, kaut vai braucot tūkstošiem kilometru bez kravas.

Paralēli šiem uzstādījumiem vairāku gadu garumā notikušas diskusijas arī par to, ka daudzviet Eiropā nemaz nav pieejamas tā sauktās drošās autostāvvietas, kur šoferim saskaņā ar jauno regulējumu vajadzētu atpūsties.

Ja tālbraucējam jāstāv atpūtā ar dārgu kravu vai tādu, kurai nepieciešams konkrēts temperatūras režīms, tas nozīmē, ka auto ir jāatstāj darbojoties.

Kā šoferis tad var mierīgi gulēt viesnīcā?

Autopārvadātāju interešu aizstāvji EP deputātus mudinājuši izpētīt arī jaunākos kravas auto modeļus, sakot, ka tajos gulēšana ir krietni vien ērtāka nekā hosteļos.

Cīņa par austrumvalstu interesēm zaudēta?

“Mobilitātes pakotne” tika pieņemta klasiskajā koplēmuma procedūrā: Eiropas Komisija sagatavo projektus un tad tos labo Eiropas Parlaments un ES Satiksmes Padome (kuru pārstāv visu ES dalībvalstu satiksmes ministri ar attiecīgām balsstiesībām), un, kad beigu beigās abas likumdošanas institūcijas nonākušas līdz vienotam tekstam, regulas un direktīvas stājas spēkā.

Ministru Padomi rietumeiropieši pievārēja jau apmēram pirms gada, atstājot Latviju un vēl septiņas valstis “kvalificētajā mazākumā”.

Ziemassvētku priekšvakarā EP austrumeiropiešu deputāti sīksti cīnījās ar procedūras viltībām, lai šo tekstu tomēr grozītu, līdz 8. jūlijā tika pieveikti ar “ģeogrāfisku” vairākumu.

Zīmīgi, ka tas notika dienā, kad EP uzstājās Angela Merkele ar Vācijas prezidentūras uzrunu, kurā solīja “vēl nepieredzētu solidaritāti Eiropā”…

Apstiprinātās izmaiņas ne tuvu par lieliskām neuzskatīja un arī neuzskata virkne Eiropas valstu. Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Bulgārijas, Maltas, Polijas, Ungārijas, Kipras, Rumānijas transporta un ārlietu ministri kopīgā vēstulē vērsa EP uzmanību uz “Mobilitātes pakotnes” negatīvo ietekmi uz vienoto tirgu un klimata politiku.

Piemēram, viens no jaunajiem noteikumiem paredz pienākumu transportlīdzeklim reizi astoņās nedēļās atgriezties valstī, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību.

Kritiķu ieskatā tas izstumj dažas dalībvalstis no vienotā tirgus. Latvija un citas valstis norāda, ka šāds princips ir klajā pretrunā ar Zaļo kursu.

“Ne tikai šoferiem jābrauc atpūsties pie ģimenes, kas vēl būtu saprotams, un to arī kompānijas būtu gatavas nodrošināt no savām izmaksām. Bet arī pašām automašīnām jāatgriežas tajā vietā, kurā reģistrētas, neskatoties, ka jāveic 3000 kilometri, piemēram, no Francijas dienvidiem līdz Latvijai. Paredzēts, ka tas jādara katru astoto nedēļu.

Taču tam nav nekāda sakara ar jelkādām šoferu sociālām tiesībām. Tas ir vienkārši tāpēc, lai šīm kompānijām būtu neizdevīgi operēt Rietumeiropas tirgos. Es parasti smejos par to – izrādās, ka arī automašīnām ir sociālās tiesības.

Tas ir kā bērnu multfilmās – mašīna atgriežas pie savām partnerēm, pamirkšķina ar actiņām un paguļ kādas divas trīs naktis kopā ar tām.

Nu, tas ir traģikomiski,” par strīdīgo regulējumu pieņemšanu medijos tēlaini izteicies EP deputāts, Ekonomikas un monetārās komitejas loceklis, Transporta un tūrisma komitejas koordinators Roberts Zīle.

Sarunā ar “Latvijas Avīzi” Roberts Zīle atklāja arī citas lēmuma pieņemšanas aizkulises un savu vērtējumu par to, vai visas iespējas nozares interešu aizstāvībai jau izsmeltas: “Balsojums 8. jūlijā bija tikai formāls fakts, jo visas lielās cīņas un lēmumi atbildīgajās institūcijās bija jau pieņemti agrāk, ieskaitot sanāksmes, kur ieinteresētās valstis apspēlēja mazo valstu satiksmes ministrus.

Pirms diviem gadiem diskusijā par šo pakotni EP jau bijām panākuši labu kompromisu, taču tad lielajā sēdē vienas balss mums tomēr pietrūka. Tad nāca EP vēlēšanas un ar visādām procedūrām atkārtotu šīs pakotnes skatīšanu parlamentā izdevās novilcināt.

Taču lielo valstu deputāti Eiropas Komisiju (EK) pierunāja šo jautājumu atkal aktualizēt, pagājušā gada decembrī projektu dzina cauri, diskusijas notika pat naktī, tādējādi pat pilnīgi ignorējot EK transporta komisāri, kura stingri iebilda pret “tukšo automašīnu dzenāšanu”, pastāstīja Roberts Zīle.

Makrona likums

Jaunā regulējuma pieņemšanā ieinteresētas bijušas Rietumeiropas valstis, sevišķi Francija.

Tagadējais Francijas prezidents Makrons savulaik bijis ekonomikas ministrs, tajā laikā Francijā pieņemts tā sauktais “Makrona likums” un savu prezidenta vēlēšanu kampaņu pirms četriem gadiem viņš lielā mērā balstījis uz tagadējā “Mobilitātes pakotnē” iekļautajiem solījumiem.

Tukšo mašīnu dzenāšana sākumā bijusi paredzēta pat pēc četrām nedēļām, ilgu diskusiju ceļā izdevies panākt – pēc astoņām.

Pakotnē paredzētā regula par nosūtītajiem strādniekiem un kabotāžu spēkā stāsies pēc 18 mēnešiem. Savukārt nepārtrauktās atpūtas režīms viesnīcās – 20 dienas pēc publicēšanas EP oficiālajā vēstnesī.

Atsevišķās valstīs šoferu sodīšana par šī režīma pārkāpumiem jau notiek, balstoties uz nacionālo likumdošanu.

Vai viss jau zaudēts?

Pieredzējušais EP deputāts no Latvijas Roberts Zīle tā nedomā: “Šādu pavērsienu EK nebija paredzējusi un šobrīd īstenībā tam nepiekrīt.

Cik zinu, EK savu iespēju robežās rudenī mēģinās pabeigt ietekmes novērtējumu par tukšo automašīnu dzenāšanu, un tā rezultāti var kalpot par pamatu, lai pieņemtā likuma normas pārskatītu.

Argumenti EK ir tādi paši, kādi bija mums: CO2 izmešu palielināšanās saistībā ar tukšo mašīnu dzenāšanu, brīvā tirgus kropļošana.

Domāju, ka arī valstīm, kas lēmuma pieņemšanā palika mazākumā, jāsniedz pretenzijas par šo pakotni un jātiesājas ar EP ES institūcijās par šo likumu.

Zinu, ka poļi to jau ir gatavi darīt. Mūsējie priekšlikumu apstrīdēšanā gan ir bijuši diezgan klusi un nemanāmi.

Vislielākie savu interešu aizstāvji bija tieši poļi un arī lietuvieši. EP ir 705 deputāti. Ar vienu divām aktivitātēm, atsevišķu valstu centieniem mainīt deputātu vairākuma viedokli, lai panāktu labvēlīgu balsojumu, nebūs iespējams.”

Viedokļi

Aleksandrs Pociluiko, asociācijas “Latvijas Auto” ģenerālsekretārs un valdes priekšsēdētājs: “Tagad rīkoties var tikai valsts līmenī. Mums izskatās, ka šīs nozares “nogalināšana” tomēr notiek mērķtiecīgi. Tā diemžēl tas izskatās ne tikai no veco rietumvalstu puses.

Ņemsim kaut vai Latvijas degvielas cenas. Finanšu ministrijai pakļautībā esošās iestādes mums pastāvīgi izsaka pretenzijas – kādēļ nepildāmies Latvijā! Ko lai atbildu – vai tad pašiem nav skaidrs?

Arī nodokļu sistēma, kuras dēļ katram tuvākajam konkurentam ekipāža jau startā zaudē 400 eiro! Kādā konkurencē tad varam piedalīties?”

Andrejs Kuzņecovs, SIA “Kreiss” valdes priekšsēdētājs: “Eiropā mums strādā ap 1000 “Kreisa” mašīnu. Mani interesē, kā savas intereses aizstāvēsim.

Zinu, ka Lietuvas premjers esot gatavs iestāties par saviem tālbraucējiem un pieņemto likumu apstrīdēt ES Tiesā.

Vai mūsu premjers un satiksmes ministrs šim kaimiņu solim pievienosies?

Saistītie raksti
Kā uzņēmums šai situācijai jau esam gatavojušies – Vācijā sava kompānija jau ir reģistrēta. Pagaidām tajā gan ir tikai pāris mašīnu.

Kā uzņēmēji veidu, lai savu biznesu turpinātu, mēs atradīsim.

Bet kas tad notiks ar mūsu valsti, ja arī autotransporta uzņēmumi pārcels biznesu ārpus Latvijas?

Kas te paliks un maksās nodokļus?”
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Veselam
Viņķele skaidro, uz kā rēķina slimnīcās varētu iegūt ap 1000 gultas vietu infekciju slimniekiem
46 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
Vai šonedēļ gaidāmas salnas? Toms Bricis par laiku oktobra pēdējā nedēļā
16 minūtes
LE
LETA
Uncategorized
Baltkrievijā sācies vispārējais streiks: nestrādā rūpnīcas, autovadītāji rada sastrēgumus
19 minūtes
VB
Vija Beinerte
Ziņas
Vija Beinerte: Lai izglītības reformas stūrakmens nekļūst par klupšanas akmeni 1
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
Alnis Rīgas centrā. Vai slimnīcas pietiks gultas? Cinītis birokrātu vezumam. Nedēļas notikumu apskats
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Dienas gaitā laikapstākļi nemainīsies. Sinoptiķu prognoze pirmdienai
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Polijā protestētāji pret abortu aizliegumu vēršas pret baznīcām
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Sejas maskas ir kaitīgas, bet testu rezultāti – viltoti.” Kur rodas sazvērestību teorijas par Covid-19? 14
11 stundas
VV
Vivanta Volkova
Stāsti
“Es te esmu kā paradīzē!” Vecticībniece Anfisa par streikojošiem ceļgaliem un atteikšanos no dzīves Francijā 3
14 stundas
LK
Linda Kusiņa-Šulce
Ziņas
Drīzumā Latvijā būs skatāms jaunais miniseriāls par laulību škiršanas tēmu “Projekts: šķiršanās”
17 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Pieprasījums bija no visām pusēm.” Meža īpašnieki tiek pie uzlabota un jaudīgāka reģistra 1
17 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
“Domāšana jāpagriež par 180 grādiem uz modernāku pusi.” Jaunā Rīgas vara par pārmaiņām pilsētā 7
23 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Prinča Harija strīds ar 99 gadus veco vectētiņu princi Filipu var kļūt par pēdējo… 13
19 stundas
SM
Signe Mengote
Stāsti
“Tas bija traki!” Ārvalstu studentu pieredze Latvijā sērgas laikā 9
19 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Izskatīgās dejotājas Aleksandras Kurusovas mērs ir pilns: lūdzu, pārstājiet mani aicināt uz randiņiem! 17
22 stundas
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: Pasaules lielvaras no kodolieročiem neatteiksies arī pēc ANO līguma stāšanās spēkā 1
17 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Kādēļ pēc neatkarības atgūšanas sagruva rūpniecība? Grāmatā atmasko militarizēto tautsaimniecību Latvijā 22
1 diena
Raivis Šveicars
Stāsti
Detaļas kaut kosmosam. Stāsts par kādu unikālu Latvijas metālapstrādes uzņēmumu 1
1 diena
TA
Tavs Auto TV
Ziņas
Aktrise Inga Alsiņa dodas Rīgas ielās ar atjaunoto “Seat Ateca”
1 stunda
LE
LETA
Veselam
Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca paziņo par plānveida operāciju atcelšanu 11
23 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Valsts prezidents un premjers saņems lielāku algu. Atklāj vērienīgās reformas detaļas 86
1 diena
VK
Vita Krauja
Ziņas
“Patiesībā sievietei nav ne spēka, ne jaudas, viņa vienkārši dara, velk.” Saruna ar aktrisi Janu Čivželi 4
Intervija 1 diena
DE
Dace Ezera
Stāsti
Nakšņot mošejā un dzīvot atkritumos? Zinātkārais liepājnieks Roberts par redzēto Marokā, Indijā un ASV 2
1 diena
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Kamēr Viņķele spēlē” čurikus”, atklājas biedējošas lietas. Nekāda plāna laikam nemaz nav 112
3 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Maģiskās eņģeļu stundas no 24. līdz 30.oktobrim: kādas vēlmes piepildīsies
3 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Bijusi vētraina ballīte: Samantai Tīnai uzradies gruzīnu pielūdzējs, Lauris Reiniks pazaudē bikšu pogu 9
1 diena
SM
Signe Mengote
Stāsti
“Liela ģimene ir īstena latviešu ģimene.” Stiprās un sportiskās Nenišķu ģimenes stāsts 3
4 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Kāda ir prinča Viljama un Keitas Midltones trīs bērnu ikdienas dzīve? 2
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Šonedēļ emocijas var ņemt pārsvaru pār saprātu, un tas var nebeigties labi! Horoskopi no 26. oktobra līdz 1.novembrim 2
23 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Veiksmes un spriedzes dienas oktobrī un novembrī: Skorpiona laika padomi
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien tu liksi apkārtējiem dancot pēc savas stabules! Horoskopi 26.oktobrim 1
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Prinča Harija un Meganas privātajā dzīvē pamatīga krīze: Mārkla lielākoties nepavada laiku kopā ar vīru un dēlu
09:47
LA
LA.LV
Ziņas
Vai šonedēļ gaidāmas salnas? Toms Bricis par laiku oktobra pēdējā nedēļā
09:32
LE
LETA
Uncategorized
Baltkrievijā sācies vispārējais streiks: nestrādā rūpnīcas, autovadītāji rada sastrēgumus
09:29