Latvijā tikai ūdens un daļa iesala 15
No kurienes tad ir Latvijas alus brūvēšanā izmantotais iesals un apiņi? Kā pastāstīja “Aldara” alus someljē Andris Rasiņš, “Aldara” alus brūvēšanai iesalu lielākoties iepērk tepat Latvijā – graudaudzētāju kooperatīva “Latraps” iesalnīcā Staļģenē. Daugavpilī ir vēl viena iesalnīca, taču tā ir neliela. Drīz savu iesalnīcu būvēs arī “Tērvetes” alus ražotāji.
J. Rudzītis uzsvēra, ka “Latrapa” iesalu izmanto lielākā daļa Latvijas brūžu. Ne kā vienīgo piegādātāju, taču vismaz viena alus garša ar “Latrapa” iesalu ir ļoti daudziem. Izrādās, iesala izvēle ir gana nozīmīgs lēmums ne tikai garšas dēļ. “Atšķiras ne tikai garša, bet arī cukura efektivitāte, olbaltumvielu procents un citi rādītāji,” norāda alus eksperts.
“Latrapa” iesalnīcas ražošanas nodaļas vadītāja Ilona Dabiņa-Bicka sacīja, ka Staļģenē ražotais iesals ir populārs, taču varētu būt pieprasītāks. “Dažiem nepatīk cena, daži vienkārši negrib neko mainīt, jo domā, ka mainīsies garša. Citiem mēs vienkārši nespējam piegādāt vajadzīgos apjomus. Taču ir tādi, kas ar mums strādā jau no pašiem pirmsākumiem un visi esam apmierināti. Sadarbojamies gan ar “Aldari”, gan “Brāli”, gan “Brenguļu” alu, arī pavisam mazie “Malduguns”, “Labietis” u. c. ir mūsu klienti,” atklāja “Latrapa” pārstāve. R. Pļaviņš man atzina, ka no Staļģenes “Labietim” nāk trīs ceturtdaļas izmantotā iesala – pārējais nāk no Somijas, Vācijas un Lielbritānijas.
