Aicina selekcionēt vietējās apiņu šķirnes 15
Ar apiņiem ir cits stāsts. J. Rudzītis pastāstīja, ka izaudzēt Latvijā apiņus var, bet ne gluži kvalitatīvus – raža var sanākt, taču nebūs ne aromāta, ne garšas. Akūti pietrūkst saules. Tam piekrīt arī A. Rasiņš. Turklāt apiņi esot pietiekami lēti, tāpēc neatmaksājas celt lielas siltumnīcas, nodrošinot apiņiem piemērotus apstākļus. Kilograms smaržīgu amerikāņu apiņu ‘Citra’, ‘Amarillo’, ‘Mosaic’ maksā apmēram 40 eiro kilogramā. Parastos apiņus, kas ir bez aromāta un dod tikai rūgtumu un ir domāti lāgeriem, audzēt nav jēgas, jo to cena tirgū ir 10 eiro kilogramā. Uz tonnu alus nepieciešams kilograms vai pat puskilograms apiņu. “Vai par 5 eiro uz tonnu alus ir vērts bojāt nervus, cenšoties mūsu nepiemērotajos klimatiskajos apstākļos izaudzēt vietējos apiņus?” jautā J. Rudzītis.
Tā, piemēram, “Labieša” alus brūvēšanai tiek izmantoti apiņi no Čehijas, Lielbritānijas, Francijas, ASV, Jaunzēlandes un Austrālijas. Vēl ļoti populāra apiņu audzētājvalsts ir Vācija.
Apiņus var audzēt Latvijā, taču pagaidām to neviens nav uzņēmies, bet mums tam pagaidām nav laika. Lielajos apiņu reģionos ir unikāls augsnes sastāvs un klimata savienojums, kas ļauj audzēt konkrētas apiņu šķirnes. “Mēs būtu ar mieru piešķirt līdzekļus selekcijas darbam, kas ļautu atrast labas garšas apini, kas ir piemērots tieši Latvijas apstākļiem, taču pagaidām garšas un kvalitātes jomā Latvijas meža apiņi ir aptuveni tikpat konkurētspējīgi kā moskvičs ar “Volvo”,” piebilst “Labieša” ražotājs.
“Aldaris” apiņus lielākoties iepērk no Vācijas un Čehijas. Eksperimentālā kārtā uzņēmums izmanto apmēram 15 dažādas apiņu šķirnes, no kurām daļa importēta arī no ASV, Jaunzēlandes, Austrālijas. “Šīs valstis izceļas ar jaunu apiņu šķirņu radīšanu, kas alum sniedz interesantāku, nepierastāku un oriģinālāku garšu,” sacīja alus someljē.
