Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība kopš 2015.gada nav uzlabojusies 12
Iedzīvotāju finanšu pratība kopš 2015.gada nav uzlabojusies, trešdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše.
Pērn oktobrī veiktajā pētījumā noskaidrots, ka Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības indekss ir 12,2 punkti no 20 iespējamajiem jeb 61% no maksimāli iespējamā rezultāta.
Savukārt 2015.gada pētījumā tika noskaidrots, ka finanšu pratības indekss ir 63%. Savukārt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidējais rādītājs 2019.gadā veiktajā pētījumā ir 62%.
Brikše stāstīja, ka īpaši zema finanšu pratība konstatēta iedzīvotājiem vecuma grupā no 18 līdz 19 gadiem (astoņi punkti no 20), iedzīvotājiem ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību (9,2 punkti).
Tāpat zemāka par valstī vidējo ir nestrādājošo iedzīvotāju finanšu pratība (10,8 punkti), kā arī iedzīvotājiem, kuru alga nepārsniedz 350 eiro mēnesī (11,2 punkti).
Brikše atzina, ka septiņu gadu laikā uzlabojusies finansiālā noturība pret dažādiem finansiāliem satricinājumiem. Tā par 14 procentpunktiem līdz 43% audzis to iedzīvotāju skaits, kuri var samaksāt negaidītus izdevumus mēneša ienākumu apmērā.
Par 16 procentpunktiem līdz 35% audzis iedzīvotāju skaits, kuriem izveidots finansiāls “drošības spilvens”. Savukārt par 17 procentpunktiem līdz 20% sarucis to iedzīvotāju skaits, kuri nav varējuši pilnībā segt dzīvošanas izdevumus.
Brikše norādīja, ka 2022.gada “Finanšu pratības indekss” parāda uzlabojumus iedzīvotāju aizņemšanās, uzkrājumu veidošanas un finanšu plānošanas paradumos. Nemainīgi zema saglabājas finanšu plānošana ilgtermiņā – ieguldīšana un mērķtiecīga pensijas veidošana. Zemākas nekā iepriekš ir iedzīvotāju finanšu zināšanas.
Kā atbildīgas aizņemšanās piemērus Brikše minēja to, ka 4% izmantojuši kredītlīniju, bet 2% kredītkarti, kad nav varējuši samaksāt nepieciešamos izdevumus. Savukārt “ātrais kredīts” ir turējumā 3% iedzīvotājiem.
Brikše vērsa uzmanību, ka finanšu zināšanu indekss septiņu punktu skalā 2022.gadā samazinājies līdz 3,9 punktiem salīdzinājumā ar 5,1 punktu 2015.gadā.
Īpaši zems finanšu zināšanu indekss – trīs punkti – ir vecuma grupā no 18 līdz 19 gadiem, piemēram, šajā vecuma grupā tikai 40% spējuši pareizi atbildēt uz jautājumu, kas ietver vienkāršu procentu aprēķināšanu.
Kopumā uz jautājumu ar vienkāršu procentu aprēķināšanu 2022.gadā pareizi spējuši atbildēt 58%, kas ir mazāk nekā 2015.gadā, kad pareizi atbildēja 72%.
Brikše stāstīja, ka finanšu zināšanu pašvērtējums ir atbilstošs indeksa rezultātiem – 47% iedzīvotāju paši savas zināšanas vērtē kā vidējas, bet 14% – kā augstas. Savas zināšanas viszemāk vērtē jaunieši un iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni, piemēram, 42% jauniešu savas zināšanas vērtē kā zemas.
Savukārt finanšu uzvedības indekss palicis gandrīz nemainīgs – 5,4 punkti jeb 60% no maksimāli iegūstamā rezultāta. 2015.gadā finanšu uzvedības indekss bija 5,3 punkti.
Vienlaikus Brikše atzina, ka attieksme pret finansēm ir būtiski uzlabojusies – indekss ir 5,4 punkti jeb 72,5% no maksimālā iegūstamā rezultāta. 2022.gada pētījumā konstatēts, ka 56% uzskata, ka nauda ir tādēļ, lai to tērētu, 32% dod priekšroku naudas tērēšanai, nevis tās uzkrāšanai ilgtermiņā, 25% mēdz dzīvot šodienai un neuztraukties par rītdienu.
Tāpat pētījumā konstatēts, ka finansiālu plānu pensijai izveidojusi neliela daļa iedzīvotāju, teica Brikše. 13% uzskata, ka paveikuši labu darbu, izveidojot finansiālo plānu pensijai, 27% uzskata, ka nav paveikuši labu darbu, bet 30% plāna pensijai nav. Tāpat pētījumā konstatēts, ka 37% pensijas vecumā plāno turpināt strādāt.
Brikše uzsvēra, ka ieguldījumus Latvijā veic neliela daļa iedzīvotāju – 1% atvēruši ieguldījumu vai vērtspapīru kontu, 1% iegādājušies akcijas un kapitāla daļas, taču 2% iegādājušies kriptoaktīvus.
Digitālais finanšu pratības indekss ir 4,6 punkti jeb 46% no iespējamā rezultāta. Secināts, ka 36% uzskata, ka digitālu līgumu var uzskatīt par derīgu, ja tas ir pieejams drukātā formātā, bet 35% nezina, vai tas tā ir.
Tāpat pētījumā secināts, ka 51% jauniešu uzskata, ka kriptoaktīvi ir tāds pats likumīgs maksāšanas līdzeklis kā banknotes un monētas.
Brikše uzsvēra, ka tikai 10% iedzīvotāju regulāri mainu paroles tīmekļvietnēs, kuras izmantoju, lai iepirktos tiešsaistē un pārvaldītu savas finanses.
Kā ziņots, latvijas Banka šodien rīkos ekspertu diskusiju “Finanšu pratība un labklājība. Kā panākt izrāvienu?”.
