Vecāki kļuvuši taupīgāki: 80% bērnu kā kabatas naudu saņem līdz 40 eiro mēnesī 13
Gandrīz 90% bērnu un jauniešu vecumā no 7 līdz 17 gadiem regulāri saņem no vecākiem naudu patstāvīgiem tēriņiem, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā* par kabatas naudu bērniem. Vien neliela daļa jauniešu šajā vecumā (4%) finanšu līdzekļus nopelna paši, savukārt 9% bērnu un jauniešu naudas personīgiem tēriņiem nav.
Aptaujas dati liecina, ka kabatas naudu ar noteiktu regularitāti, piemēram, reizi nedēļā vai mēnesī, saņem 36% bērnu un jauniešu, savukārt pusei šīs grupas kabatas nauda tiek piešķirta laiku pa laikam.
Salīdzinot respondentu atbildes starp dažādiem Latvijas novadiem, konstatēts, ka būtiskas atšķirības starp ieradumiem šajā ziņā nepastāv, vien Pierīgā ir nedaudz zemāks to bērnu īpatsvars, kas kabatas naudu nesaņem vispār (6% pret 10% citos reģionos).
“Interesanta pētījuma rezultātu dimensija ir fakts, ka prakse dot bērniem kabatas naudu tieši nekorelē ar statistiskajām mājsaimniecību ienākumu atšķirībām starp dažādiem Latvijas reģioniem.
Proti, neatkarīgi no tā, vai bērns dzīvo Rīgā, Vidzemē vai Latgalē, īpatsvars starp tiem vecākiem, kas piešķir vai nepiešķir kabatas naudu bērniem faktiski neatšķiras. Kas ne mazāk būtiski, arī kabatas naudas apjomi ir ļoti līdzīgi visā Latvijā,” norāda SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītājā Elīna Kalniņa.
Attiecībā uz kabatas naudas apjomu gandrīz puse (48%) Latvijas iedzīvotāju ar bērniem vecumā no 7 līdz 17 gadiem norāda, ka bērni kabatas naudā saņem līdz 20 eiro mēnesī, bet 30% – starp 21 un 40 eiro.
“Vērtējot vidējo kabatas naudas apjomu, varam arī identificēt to, ka ne vienmēr augstāki mājsaimniecības ienākumi nozīmē lielākas kabatas naudas bērniem.
Piemēram, mājsaimniecībās, kuru ienākumi ir starp 1250 un 1500 eiro, 84% bērnu kabatas naudā saņem līdz 40 eiro, bet tajās, kurās ienākumi pārsniedz 3000 eiro, šādu bērnu īpatsvars ir 76%.
Šie dati no vienas puses liecina, ka it īpaši jaunākiem bērniem ikdienā nav nepieciešamas lielas summas tādām ikdienas vajadzībām kā, piemēram, ēšana skolā, no otras – vecāki labi apzinās, ka nereti kabatas nauda tiek iztērētā itin bezjēdzīgas lietās un neveselīgos našķos un tādēļ kabatas naudas apjomi nav lieli arī salīdzinoši turīgās ģimenēs.
Domāju, ka tas liecina par zināmu sabiedrības finanšu pratības briedumu,” turpina Elīna Kalniņa.
Izpētē arī secināts, ka daļa bērnu un jauniešu savu kabatas naudu nopelna paši, it īpaši tie, kas jau sasnieguši pusaudža vecumu. Tā, piemēram, 46% no piestrādājošiem jauniešiem sev nopelna līdz 100 eiro mēnesī, bet ir arī tādi, kuru ienākumi sasniedz 400 eiro (18%) vai pat 1000 eiro (3%).
Elīnas Kalniņas vērtējumā apsveicama ir prakse, ka jaunieši spēj atrast brīvus brīžus, lai nopelnītu sev kabatas naudu, tā gūstot pirmo darba pieredzi. Tomēr vienlaikus gan jauniešiem, gan vecākiem ir svarīgi atcerēties, ka izglītības iegūšanai šajā vecumā ir jābūt absolūtai prioritātei un citām nodarbēm būtu jābūt pakārtotam šim mērķim.
*Iedzīvotāju aptauju Latvijā pēc SEB bankas pasūtījuma šā gada augustā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1016 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kuriem ir bērni.
