Latvijas partijas sabiedroto meklējumos: par kurām EP politiskajām grupām vislielākā interese? 0
Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšvakarā šogad daudz jūtamāka ir ne tikai cīņa starp politiskajiem spēkiem un to līderiem, bet arī spēkošanās starp Eiropas Parlamenta politiskajām grupām. Vairākos gadījumos tajās ietilpstošās partijas ir saskaņojušas arī savu kampaņu visā Eiropā. Latvijā vislielākā interese ir par dalību pagaidām vēl ietekmīgākajā Eiropas Tautas partijas (kristīgo demokrātu) grupā, uz kuru pretendē ne tikai “Jaunā Vienotība”, kas tajā jau ir, bet arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), Jaunā konservatīvā partija (JKP) un “KPV LV”.
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kas notiks 25. maijā, ir pieteikti 16 kandidātu saraksti.
No tiem tagad pārstāvniecība EP ir “Jaunajai Vienotībai”, Nacionālajai apvienībai un Latvijas Krievu savienībai, bet no “Saskaņas” un Zaļo un zemnieku savienības ievēlētie deputāti vairs nav šo partiju biedri.
Valdis Dombrovskis (“JV”) ir Eiropas Komisijas viceprezidents, viņš jau ir apstiprinājis, ka labprāt šo darbu turpinātu. Savukārt Ivars Ijabs, kurš ir “Attīstībai/Par” saraksta līderis, vairākās intervijās ir pieļāvis, ka politisko grupu ietekme pēc vēlēšanām var mainīties, kas atsauksies arī uz Eiropas Komisijas (EK) vadību un sastāvu. Viņaprāt, Eiropas liberāļu un demokrātu apvienība, kuras biedre ir viena no “Attīstībai/Par” dalīborganizācijām – “Latvijas attīstībai” –, varētu savu ietekmi EP palielināt. Tiesa, citu partiju pārstāvji neizslēdz, ka arī šo politisko spēku skars pārgrupēšanās.
Pēc vairāku politiķu domām, nākamajā EP būs arī jaunas grupas.
Jaunajiem var liegt iestāšanos
Pēc ievēlēšanas EP deputāti var izvēlēties, kurā politiskajā grupā viņi vēlas darboties neatkarīgi no tā, vai politiķa pārstāvētā partija ir vai nav tās biedre, “Latvijas Avīzei” skaidroja EP deputāte Sandra Kalniete. Taču partijas iestāšanās tajā ir iespējama tikai ar tā politiskā spēka piekrišanu, kas no attiecīgās valsts tajā jau ir. “Ja šī partija saka “nē”, tad nav nekādu cerību,” piebilda S. Kalniete. Tas nepieciešams arī tāpēc, lai izvairītos no iekšējiem nemieriem.
S. Kalniete atcerējās, ka laikā, kad viņa bijusi “Pilsoniskajā savienībā” (“PS”), “Jaunais laiks” ilgi nedeva piekrišanu “PS” uzņemšanai Eiropas Tautas partijā (ETP). Iestāšanās ir ilgstošs process. Pēc partijas iesnieguma saņemšanas politiskās grupas prezidijā notiek tā apspriešana, kāds no viceprezidentiem arī dodas uz minēto valsti, lai iepazītu tuvāk potenciālo sabiedroto.
Kad Māris Kučinskis (ZZS) vadīja valdību, viņa darbību apgrūtināja tas, ka ZZS nav sabiedroto Eiropā. Neoficiāli zināms, ka toreiz vairāki “Vienotības” EP deputāti bijuši pretimnākoši ZZS, pieļaujot, ka tā varētu pievienoties ETP. Taču “Vienotības” valde bija pret ZZS uzņemšanu, kas varētu būt saistīts ar tās Ventspils sabiedroto darbību. ZZS joprojām cer uz dalību šajā politiskajā grupā. Lūgts vērtēt tās iespējas saņemt “JV” piekrišanu, “Vienotības” valdes loceklis Ainars Latkovskis atbildēja: “Tad, kad tas notiks, tad arī skatīsimies.”
Uz ETP pretendē arī Jaunā konservatīvā partija (JKP).
Šo izvēli Saeimas deputāts Gatis Eglītis, kurš no JKP kandidē EP vēlēšanās, skaidroja ar ETP vērtību sistēmu, kas JKP esot tuvāka, kā arī ar ETP ietekmi. Viņaprāt, tādā gadījumā grupas ietvaros ir iespējams kaut ko vairāk izcīnīt, jo tai ir arī augsti amati. Ilggadējais EP deputāts Roberts Zīle (NA) Latviju pārstāv Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā un JKP bija uzlūkojis kā tās potenciālos sabiedrotos, ņemot vērā ideoloģisko radniecību. Tāpēc JKP paziņojums viņu pārsteidzis. G. Eglītim Eiropas konservatīvie, kas ir trešie populārākie, šķiet pārāk labēji un radikāli. Tam R. Zīle nevarot piekrist. “JKP nav tur bijusi un nezina, kā tur ir. Pēc vēlēšanām arī būs cita situācija,” viņš piebilda.
Zināms pārsteigums R. Zīlem bija arī tas, ka interesi par “konservatīvajiem” ir izrādījusi Latvijas Reģionu apvienība (LRA)
.
Taču, ja LRA līderis Edvards Smiltēns tikšot ievēlēts EP, tad R. Zīle neredz problēmas sadarbībai. No sarunas ar E. Smiltēnu gan “LA” radās iespaids, ka LRA vēl ir sabiedroto meklējumos – viņam notiek sarunas ne tikai ar vienu no “konservatīvo” dalīborganizācijām – Eiropas kristīgo politisko kustību –, bet arī ar Eiropas politiķiem, kas varētu veidot kādu jaunu spēku, detalizētāk neatšifrējot. “Mēs testējam arī šādu variantu. Latvijai ir jāizmanto iespēja lobēt mūsu intereses, iekļaujoties pēc iespējas vairāk grupās,” uzskata E. Smiltēns.
Jāteic, ka Eiropas kristīgajā politiskajā kustībā ir arī partija “Atmoda”, kā norādīts tās priekšvēlēšanu programmā. Šī sadarbība ir mantota no Ingunas Sudrabas vadītās partijas “No sirds Latvijai,” kas iesaistījās “Atmodā”.
Pieaug interese par zaļajiem
Otra ietekmīgākā politiskā grupa ir EP Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, uz kuru pretendē “Saskaņa” kā tās dalīborganizācija.
Grupā strādā no “Saskaņas” ievēlētais Andrejs Mamikins, kurš uz EP tagad jau startē no Latvijas Krievu savienības (LKS). “Ja politiķis kandidē no LKS saraksta, tad ievēlēšanas gadījumā viņam būtu jāstrādā tajā politiskajā grupā, kurā ir LKS,” “LA” paskaidroja partijas līdere Tatjana Ždanoka. LKS ir Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupā kā Eiropas Brīvās alianses biedre, tagad grupā ir EP deputāts Miroslavs Mitrofanovs.
Arī LKS priekšvēlēšanu programmā ir teikts: “Eiropas Savienības līmenī mēs panāksim savus mērķus kopā ar 45 partijām no Eiropas Brīvās alianses, kā arī turpināsim strādāt kopā ar zaļajām partijām un sadarboties ar kreisajiem politiskajiem spēkiem.” Arī EP vēlēšanu kampaņa šīm partijām esot saskaņota.
Ar Zaļo un Eiropas Brīvo aliansi sadarbojas arī partija “Progresīvie”.
Tās priekšsēdis Roberts Putnis “LA” skaidroja, ka jau pirms diviem gadiem “Progresīvie” bija uzrakstījuši iesniegumu Eiropas sociālistiem un demokrātiem, taču “šī iesnieguma izskatīšanā nav bijis liels progress”. Vienlaikus “Progresīvie” ir vienojušies par sadarbību EP kampaņā ar Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupu, kuras pārstāvji ziemā bija arī uz “Progresīvo” kongresu. Tajā viņi teikuši, ka priecātos, ja ievēlēšanas gadījumā “Progresīvie” izvēlētos viņu grupu.
Eiropas zaļie piedāvā arī kandidātu apmācību un iespēju izmantot viņu kampaņas materiālus, pastāstīja R. Putnis. “Progresīvie” sevi ir pieteikuši kā sociāldemokrātisku politisko spēku, taču jau pirms Saeimas vēlēšanām viņi kā vienu no savām prioritātēm nosauca zaļās politikas īstenošanu.
Latvijā ir vēl viena sociāldemokrātiska partija, kas laika gaitā ietekmi ir zaudējusi, bet joprojām piedalās visās vēlēšanās. Nevēloties atteikties no sava vēsturiskā nosaukuma, Jāņa Dineviča vadītā partija LSDSP tomēr neiekļāvās partijā “Atmoda”, kurā ir sociāldemokrātu līdzšinējie sabiedrotie – kristīgie demokrāti un “Gods kalpot mūsu Latvijai”. Ja LSDSP iekļūtu EP, tad tā vēlētos pievienoties sociālistu grupai, jo partija jau ir Sociālistu un demokrātu aliansē kā asociētā biedre.
Eiropas Parlamenta politiskās grupas
Eiropas Parlamentā ir 751 deputāts.
Katrai grupai norādīts kopējais deputātu skaits un kuri no Latvijas ievēlētie deputāti darbojas attiecīgajā grupā.
* Eiropas Tautas partijas (kristīgo demokrātu) grupa
217 deputāti
Sandra Kalniete, Aleksejs Loskutovs, Kārlis Šadurskis, Inese Vaidere (visi “Vienotība”)
* EP Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa
186 deputāti
Andrejs Mamikins (ievēlēts no “Saskaņas”, tagad – Latvijas Krievu savienība)
* Eiropas konservatīvo un reformistu grupa
76 deputāti
Roberts Zīle (Nacionālā apvienība)
* Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa
68 deputāti
Iveta Grigule-Pētersa (ievēlēta no Zaļo un zemnieku savienības, nav nevienā partijā)
* Eiropas Apvienotā kreiso un ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa
52 deputāti
* Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa
52 deputāti
Miroslavs Mitrofanovs (Latvijas Krievu savienība)
* Grupa “Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa”
41 deputāts
* Nāciju un brīvības Eiropa
37 deputāti
* Pie politiskajām grupām nepiederoši – 21 deputāts
Latvijas partiju saraksti EP vēlēšanās
1. Latvijas Krievu savienība
2. “Latviešu nacionālisti”
3. Latvijas Reģionu apvienība
4. Zaļo un zemnieku savienība
5. “KPV LV”
6. Progresīvie”
7. “Jaunā Saskaņa”
8. Jaunā konservatīvā partija
9. “Attīstībai/Par”
10. “Saskaņa”
11. Nacionālā apvienība “Visu Latvijai”/”TB”/LNNK”
12. Rīcības partija
13. “Atmoda”
14. Centra partija
15. LSDSP
16. “Jaunā Vienotība”
