Monika Zīle: Liels solis plakanzemes virzienā. Tikai viens ministrs apšauba Čakšas ieceri liegt vidusskolām rīkot pašām savus iestājeksāmenus 121
Monika Zīle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Viss ir zāles, un viss ir inde; tas atkarīgs no devas.” Teofrasts Paracelzs, šveiciešu-vācu renesanses laika ārsts, botāniķis, astrologs
Lai cik kritiski mēs izturētos pret finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV), iespējams, viņš ir vienīgais, kurš uzmanīgi iepazīstas ar valdības izlemšanai priekšā celto. Jo ne tik sen notikušajā sēdē, kur kabineta kolēģi pēc ašas nobalsošanas principa atbalstīja izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) ideju liegt vidusskolām rīkot iestājpārbaudījumus 9. klašu centralizētos eksāmenus (CE) nokārtojušajiem, tikai Ašeradena kungs apšaubīja ieceres pozitīvo pienesumu. Turklāt atļāvās bilst, ka dzīvē būs jāpārvar daudz augstāki sliekšņi.
Grūti spriest, kādu atbalsi šim valdībā akceptētajam priekšlikumam A. Čakša gaidīja, taču noteikti nebija rēķinājusies, ka sabiedrībā uzvirmojusī diskusija nežēlīgi atkailinās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nespēju pildīt šīs institūcijas galveno pienākumu.
Proti, rūpēties, lai visās Latvijas skolās bērni saņemtu labu izglītību. Liedzot ar iestājtestiem atsijāt audzēkņus, kuriem būtu grūtības mācīties augstāku latiņu pacēlušajās ģimnāzijās, A. Čakša acīmredzot vēlējās dot artaviņu savas partijas pirmsvēlēšanu programmā solītajai nevienlīdzības mazināšanai sabiedrībā – sak, ja matemātikā līdz apmierinošai atzīmei aiz matiem izvilktie sēdēs klasē blakus olimpiāžu laureātiem, zudīs iemesls burkšķim par dažu skolu elitārismu.
Bet laikam jau no citas jomas tagad izglītības vadīšanas kurpēs iekāpusī ministre nezina, ka ģimnāzijas izveidoja tieši tāpēc, lai apdāvinātākajiem un centīgākajiem būtu augstākus mērķus sasniegt motivējoša mācību vide.
Tiesa, tādai vajadzētu būt jebkurā skolā neatkarīgi no atrašanās vietas, tomēr CE rezultāti ik gadus liecina par lejupslīdi. Bez šaubām, savu roku te pielika pandēmija un iepriekšējās valdības drastiskie soļi Covid-19 ierobežošanai. Bet arvien skaidrāk redzams kaitējums, ko izglītībai nodarīja pusratā pamestās kompetenču metodes ieviesēji. Nule savu posteni atstājušās Zanes Oliņas vadītā “ekspertu” komanda, IZM nekontrolēta, gadiem plosījās pa skolu druvu, izklaidējoties ar dažādiem eksperimentiem tā, ka mācību saturs daudzviet uzplēsts līdz melnai zemei, bet sējas plāna nav. Vēsture, ap kuru tagad visskaļākās klaigas, ir tikai viens no šādiem izdedzinātiem līdumiem. Taču nav brīnums, ka Valsts izglītības satura centrs (VISC) aizstāv A. Čakšas ieceri strauji nolīmeņot vidējās mācību iestādes – ar vienādi zemu līmeni mazāk klapatu…
Sociālajos tīklos lasāmi arī viedokļi, ka CE saņemtā labā atzīme taču ļauj novērtēt audzēkņa gatavību turpināt mācības ģimnāzijā un citus pārbaudījumus nevajag. Taču
CE ir optimālā līmeņa zināšanu pārbaude, turpretī ģimnāzijā prasības būs krietni augstākas. Turklāt nav noslēpums, kā dažās skolās izpalīdz CE eksāmenu kārtotājiem.
Valdības sēdē atbalstītā Čakšas priekšlikuma būtību labi raksturo LU Matemātikas un informātikas institūta pētnieks Ilmārs Poikāns (hakeris Neo): “Tas prasa darbu, lai panāktu, ka visiem izglītība būtu vienādi laba. Bet panākt, lai visiem izglītība būtu vienādi slikta, ir elementāri.” Pati ministre jau lēnām ieslēdz atpakaļgaitu: būšot diskusijas Saeimas Izglītības komisijā un lietišķas sarunas ar ģimnāziju direktoriem.
Diemžēl velti cerēt uz Čakšas atzīšanos, ka rosinājusi Ministru kabinetam pieņemt valsts atpalicību sekmējošu lēmumu.
Skolu līmeņošana zemākā plaukta virzienā vēl straujāk noplicinās gan zinātni, gan vispārējo izglītības pakāpi. Bīdot mūs uz plakanzemes pusi, Čakšas kundze pie reizes varētu atklāt noslēpumu – kā IZM iemanās blīst, mācību iestāžu un skolēnu skaitam nemitīgi samazinoties?
