LIETU VĒSTURE: glābšanas laiva un veste 0
Vissenākā līdz mūsdienām saglabājusies laiva ir gatavota ap 7400. gadu pirms mūsu ēras Holandē. Tā ir desmit pēdas gara, izgrebta no baļķa. Taču specializēto – cilvēku glābšanai – uzkonstruēja 18. gadsimtā.
Pirmo laivu cilvēku glābšanai izmēģināja Anglijā 1790. gada 30. janvārī Taines upē. Negrimstošo laivu ”Orginal” radīja Laionels Lakins. Tās negrimstību nodrošināja galos un gar bortiem iebūvētie gaisa baloni jeb kameras no ūdensnecaurlaidīga materiāla. Šādas laivas izmantoja glābšanas darbos Lamanšā. Vēlāk, lai laivas spētu uzņemt vairāk cilvēku (līdz pat 150) un būtu vieglāk manevrējamas, tajās uzstādīja arī dzinēju un dzenskrūvi.
Papildus glābjamo cilvēku drošībai 1841. gadā amerikāņu izgudrotājs Napoleons Gerēns Ņujorkā patentēja individuālo glābšanas vesti, kas viņa izpildījumā izskatījās pēc bieza auduma vestes ar vienu vaļēju vīli, caur kuru bija paredzēts iebērt sasmalcinātu korķi vai ievietot korķa plāksnes.
Šīm vestēm līdzīgus individuālos glābšanas plostiņus kara flotes jūrnieki lietoja jau Napoleona karu laikā 19. gadsimta sākumā. Gerēna izgudrojums neguva plašu atzinību, un par glābšanas vestu mūsdienu dizaina izgudrotāju uzskata britu kapteini Verdu, kurš 1854. gadā ieviesa korķa vestes, ko vīriem vajadzēja uzvilkt, sēžoties glābšanas laivās.
