1991.gada janvāra notikumu piemiņas brīdis Lietuvā, Viļņā
1991.gada janvāra notikumu piemiņas brīdis Lietuvā, Viļņā
Foto: SCANPIC/AP/LETA

Lietuvas Seima spīkers: 1991.gada 13.janvāris bija lūzuma punkts tautas vēsturē 0

1991.gada 13.janvāris, kad cilvēki atdeva dzīvības par Lietuvas neatkarību, bija būtisks lūzuma punkts tautas vēsturē, pirmdien uzsvēris Seima spīkers Viktors Pranckietis.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

“Visi, kas izprata 13.janvāra notikumus, var liecināt, ka dzīve pēc tās nakts bija citāda nekā pirms tam. Tā bija robeža, lūzuma brīdis. Lūzums mūsu tautas vēsturē, pārvērtība mūsu pašapziņā,” viņš sacījis, runājot Brīvības aizstāvju dienai veltītajā svinīgajā Seima sēdē.

“Vienmēr pastāv citāda izvēle. Vienmēr iespējams arī līdzenāks ceļš. Brīvības aizstāvjiem mēs esam pateicīgi tieši par to, ka viņi izvēlējās jēgpilnu ceļu, jēgpilnu dzīvi, jēgpilnu esību tonakt un tajās janvāra dienās,” uzsvēris spīkers.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šogad aprit 29 gadi kopš brīža, kad, mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada 11.martā bija pasludinājusi valsts neatkarību, īpašās padomju karaspēka vienības ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni un Televīzijas un radio komiteju un pārtrauca televīzijas un radio raidījumus.

No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vairāki simti tika ievainoti.

Toreiz karaspēks ieņēma Lietuvas Televīzijas un radio komiteju, Preses namu un citas stratēģiski svarīgas ēkas, bet, pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt Augstākās Padomes ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.

Pagājušā gada 27.martā Viļņas apgabaltiesa pasludināja spriedumu 13.janvāra apvērsuma mēģinājuma lietā, atzīstot par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci 67 apsūdzētos, tostarp bijušo Padomju Savienības aizsardzības ministru Dmitriju Jazovu, bijušo padomju armijas Viļņas garnizona komandieri Vladimiru Ushopčiku un bijušo PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) specvienības “Alfa” komandieri Mihailu Golovatovu.

Notiesātajiem piespriesti cietumsodi uz laiku no četriem līdz 14 gadiem.