“Cilvēki nereti nepareizi vārda “līvs” vietā lieto “lībietis”. Staltu ģimene šo vārdu lieto pareizi. Nepareizais lietojums radies tāpēc, ka latviešu valodā izmantojam izskaņas “-tis” un “-tes”,” uzskata mūsu lasītājs Jānis Briedis. Tomēr latviešu literārās valodas vārdnīcā par izmantojamiem atzīti abi vārdi – “lībietis” un “līvs”.

Lasītākie

Kokteilis

“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33

Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15

Mājas

12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25

Lasīt citas ziņas

Jautāta, kāpēc jālieto vārds “līvs”, folkloriste, līviete (vai – lībiete) Helmī Stalte atbild: “Vīriešu dzimtē vienmēr saku “līvs”, jo latviešu valodā taču ir vārds “krievs” un “soms”, nevis “krievietis” un “somietis”. Vārdu “lībietis” līviem devuši latvieši. Arī tekstos, kur lietots latviešu literārajai valodai it kā atbilstošākais “lībietis”, gandrīz vienmēr pasprūk skanīgais “līvs” un “līvu zeme”. Tomēr, ja ir palikuši pieci līvi desmit rindās, nav ko šķēpus lauzt, kurš vārds pareizāks. Pareizi ir abi. Vienīgi
novēlu, lai latviešus nesāk saukt par latvijiešiem.” Grāmatas “Lībiešu rakstu valoda” autors, dzejnieks un tulkotājs Valts Ernštreits skaidro, ka vārds “līvs” ir poētisms un izmantojams dzejas valodā. Ikdienas valodā piemērotāks ir vārds “lībietis” un tā izcelsme meklējama jau senā pagātnē. “Bez tam vārdam “lībietis” labi lokās arī sieviešu dzimte. Vārda “līvs” sieviešu dzimte skan samākslotāk – “līviete”,” saka V. Ernštreits. “Lībiešiem būtībā ir vienalga, kā latvieši viņus sauc. Ne vienmēr tautības nosaukums latviski atbilst tās oriģinālvalodai, piemēram, igauņi sevi sauc par eesti un vācieši– par deutsh,” piebilst Valts Ernštreits.

Uzziņa * Lībiešu tautas nosaukums pirmo reizi rakstiski minēts Krievzemes avotos – Nestora hronikā 11. gadsimtā un tas ir ar vārda sakni “līb”. Lībieši paši sevi dēvējuši par “līb roust” (Vidzemē) vai “rāndalizt” (Kurzemē). Mūsdienu lībiešu valodā tiek lietots vārds “līvlizt”, kas 20. gadsimta 20. gados aizgūts no igauņu valodas. VIDEO. “Opim nodega dzīvoklis. Vēlos lūgt ikvienu, kurš ir gatavs palīdzēt…” Mazmeita lūdz palīdzību atjaunot dzīvokli pēc ugunsgrēka Ventspilī VIDEO. Netālu no Liepājas uz šosejas novērots amizants skats ar sivēniem, kuri izmisīgi centušies neizkrist no braucoša auto “Smieklīgs naudas apjoms…” Uzņēmējs Bergs kritiski vērtē aizsardzības resora piedāvāto finansējumu inovācijām * Lībiešu valoda nekad nav bijusi iestādes, skolas vai baznīcas pastāvīgā darba valoda. Pašlaik lībiešu valodā spēj sazināties aptuveni 40 cilvēku, bet pamatzināšanas tajā ir ap 200 cilvēku visā pasaulē. Avots: livones.net