Madlienā demontē padomju okupācijas pieminekli
Madlienā demontē padomju okupācijas pieminekli
Foto: Zane Bitere/LETA

Madlienā demontēto padomju okupācijas pieminekli izmantos kā pamatu ceļa stiprinājumam 0

Ogres novada Madlienā demontējamais padomju okupācijas piemineklis, kas ir vairākas tonnas smags laukakmens, tiks izmantots kā pamats ceļa stiprinājumam, aģentūrai LETA pastāstīja Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA).

VIDEO. Vai dzimis nākamais Maestro? 9 gadus vecais Gustavs pārsteidz ar apbrīnojamu klavierspēli
VIDEO. “Viņi aizmirsa viņam ielikt žokli!” Video, kas virāli izplatās Krievijā, sniedz nepārprotamākus pierādījumus Putina dubultnieku teorijai 16
Rungainis par korupciju Latvijā: Iepriekš bija centralizēta zagšana, tagad lielzagļi demontēti un tie iestājušies dienestos, kur iespīd maz gaismas 48
Lasīt citas ziņas

Viņš norādīja, ka pašlaik ir izdevies pieminekli demontēt, taču tiks atrasta jaudīgāka tehnika, kura to aizvedīs projām.

Piemineklis pagaidām atrodas skvērā starp Madlienas Kultūras namu un Madlienas evaņģēliski luterisko baznīcu. Akmenī iecirsti vārdi “1944.gada 26.septembrī padomju armija atbrīvoja Madlienu no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”. Teritorijā, kur atrodas piemiņas akmens, karavīri nav apglabāti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā novēroja aģentūra LETA, šodien līdzās kokam netālu no pieminekļa bija noliktas sarkanas neļķes.

Vietējā uzņēmuma SIA “Tilbe” darbiniekiem stundas laikā izdevās vairākas tonnas smago laukakmeni apgāzt, noskaldīt betona pamatni, taču to pacelt ar ķēdēm promvešanai neizdevās. Mēģinot pacelt akmeni, ķēdes pārtrūka, taču neviens neguva traumas.

Kā informēja Helmanis, akmens tika iecelts kravas automašīnas piekabē un aizvests. Viņš neatklāja precīzu vietu, uz kurieni tas nogādāts.

Kā vēstīts, Ogres novada pašvaldības dome nolēmusi demontēt piecus Ogres novada administratīvajā teritorijā esošos padomju okupācijas režīma piemiņas akmeņus.

Likvidēt paredzēts Ikšķiles pilsētā, Pārbrauktuves ielā 4, pie Ikšķiles dzelzceļa stacijas esošo piemiņas vietu PSRS Ārlietu tautas komisariāta diplomātiskajam kurjeram Teodoram Netem.

Tāpat paredzēts demontēt Ogres novada Tomes pagastā pie Tomes pamatskolas sporta laukuma esošo piemiņas akmeni, kas tur novietots par godu Padomu armijai, proti, izlūkgrupa “Baikāls” šai apkārtnē darbojās 1944.gadā.

Pašvaldība demontēt paredzēto pieminekļu sarakstā min Ogres novada Madlienas pagastā, lauka vidū netālu aiz Madlienas vecās skolas uzstādīto pieminekli totalitāro režīmu terora upuriem. Uz pieminekļa sākotnēji zem bareljefā veidota sāpēs saspringta cilvēka tēla ir bijusi plāksne ar vārdiem “Fašisma upuriem”. Informācijas par apbedījumiem šajā vietā neesot.

Likvidēt paredzēts arī Ogres novada Lauberes pagastā esošo pieminekli par godu Padomju armijas karavīriem Lauberes pagastā. Šis piemineklis atrodas Lauberes skolas teritorijā, starp autoceļu Laubere – Krodzinieki un skolas ēku. Tas uzstādīts 1970.gadā un veltīts Padomju armijas karavīriem, kas 1944.gada 9.oktobrī ieņēma Lauberi. Tā nav karavīru apbedījumu vieta, atzīmē novadā.

Ierakstā pašvaldības mājaslapā skaidrots, ka pēc Otrā pasaules kara Latvijā tika uzstādīti pieminekļi par godu Padomju armijas karavīriem kā “atbrīvotājiem” no vācu fašisma un glorificējot Padomju Savienības un tās militāro spēku izšķirošo lomu karā, kā arī vēstot par komunistiskās ideoloģijas pozīciju nostiprināšanos okupētajās valstīs.

Šādi pieminekļi tika uzstādīti vairākās vietās pašreizējā Ogres novada teritorijā. Daļa no tiem tika demontēti, Latvijas atgūstot neatkarību, taču vairāki pieminekļi vai piemiņas plāksnes joprojām atrodas Ogres novada apdzīvotās vietās.

Ogres pašvaldībā uzsver, ka kopš 24.februāra Krievija izvērš plašu militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā. Krievijas karadarbība Ukrainā – brutālie aviācijas uzlidojumi, apdzīvoto vietu aplenkumi, uzbrukumi civiliedzīvotājiem, tostarp žurnālistiem, civilo un kultūras objektu iznīcināšana, vietējo amatpersonu nolaupīšana, kā arī uzbrukumi diplomātiskajām pārstāvniecībām – izraisījušas graujošas humānās sekas, kādas Eiropā nav piedzīvotas kopš Otrā pasaules kara. Latvija stingri nosoda Krievijas agresiju un tās īstenoto brutālo uzbrukumu Ukrainai, kuru atbalsta Baltkrievijas režīms.

SAISTĪTIE RAKSTI

Šī situācija Eiropas valstu iedzīvotājiem liek pārvērtēt līdzšinējo iecietīgo attieksmi pret Padomju armijas uzvaras liecībām jeb pieminekļiem.

Ogres novada pašvaldības dome asi nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā un uzskata, ka, saglabājot Rīgā, Uzvaras parkā esošo pieminekli un ļaujot tam kalpot par sava veida Krievijas impēriskās ideoloģijas nesēju un ruporu, tiek grauti neatkarīgas valsts – Latvijas Republikas – pamati, tiek šķelta Latvijas sabiedrība, līdz ar to Ogres novada pašvaldības dome atbalsta Uzvaras parkā esošā pieminekļa Rīgā nojaukšanu.

VIDEO. Vai dzimis nākamais Maestro? 9 gadus vecais Gustavs pārsteidz ar apbrīnojamu klavierspēli
VIDEO. “Viņi aizmirsa viņam ielikt žokli!” Video, kas virāli izplatās Krievijā, sniedz nepārprotamākus pierādījumus Putina dubultnieku teorijai
Rungainis par korupciju Latvijā: Iepriekš bija centralizēta zagšana, tagad lielzagļi demontēti un tie iestājušies dienestos, kur iespīd maz gaismas
“Šodien līs, rītdien līs, parīt līs, bet no pirmdienas..” Sāk iezīmēties “interesanta” laika prognoze
Vājinātais urāns arvien biežāk tiek izmantots karā: “Neviens tanks no tā nebūs pasargāts”
Lasīt citas ziņas
TEKSTA TIEŠRAIDE. Karš Ukrainā. Ukraina atsauc ziņas par krievu aiziešanu no Nova Kahovkas
Aizdomas, ka kāds Latvija uzņēmums slepeni atbalsta Krievijas armiju. Zināms, ka tas atrodas Ventspilī
“Šodien līs, rītdien līs, parīt līs, bet no pirmdienas..” Sāk iezīmēties “interesanta” laika prognoze
VIDEO. “Viņi aizmirsa viņam ielikt žokli!” Video, kas virāli izplatās Krievijā, sniedz nepārprotamākus pierādījumus Putina dubultnieku teorijai
Somu futbola speciālists Simo Valakari pēc diviem vicečempiona tituliem dzimtenē šoziem pārņēma “Audas” grožus
20:32
Logi uz Līgas Ķempes karaļvalsti. Kārlis Vērpe recenzē Līgas Ķempes personālizstādi “Karaļvalsts” galerijā “Bazar’t”
20:00
1923. gada 23. martā. Saeimā jāvalda kārtībai
19:28
Lielā panda un niknais lācis – mānīgā “draudzība” starp Ķīnu un Krieviju
Kāpēc NMPD bezpajumtniekus no parkiem savāc, bet ne vienmēr brauc uz izsaukumiem no mājām?
Nedēļas nogalē zemei pietuvosies milzīgs asteroīds Ņujorkas Brīvības statujas lielumā
VIDEO. Vai dzimis nākamais Maestro? 9 gadus vecais Gustavs pārsteidz ar apbrīnojamu klavierspēli
FOTO. Princis Harijs un Megana Mārkla izvirzījuši absurdas prasības: tikai tādā gadījumā viņi ieradīšoties Čārlza III kronēšanas ceremonijā
Salauž elektroniskās uzraudzības aproci un aizbēg – pirms izdošanas ASV Itālijā no aresta izmūk Krasnojarskas gubernatora dēls
Vājinātais urāns arvien biežāk tiek izmantots karā: “Neviens tanks no tā nebūs pasargāts”
Policija atklāj, kur Rīgā ar 360 grādu kameru sistēmu uzraudzīs autovadītājus
“Viņš bija baigais neveiksminieks” – Guntis Barelis intervijā par Andreju Upīti
Rungainis par korupciju Latvijā: Iepriekš bija centralizēta zagšana, tagad lielzagļi demontēti un tie iestājušies dienestos, kur iespīd maz gaismas
Vēdersāpes, slikta dūša, elpas trūkums, nieze… Kad pārtika kaitē veselībai
Dārzniece: kokveida peonijas jāsāk kopt jau pavasarī!
VIDEO. Kaspars Kambala lidostā piedzīvo ļoti nepatīkamu situāciju
Āpši aptur dzelzceļa satiksmi Nīderlandē
Egils Līcītis: Tauta – muļķe, deputāti – gudri
SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā
APTAUJA. Kā Latvijai kļūt par laimīgāku valsti?
Māris Zanders: Jāsecina, ka MK locekļu pirmais darbs ik rītu ir izdomāt, ko tādu kaitīgu valstij šodien varētu paveikt
Ilze Pētersone: Kurš izdos orderi padomju okupācijas varas noziegumiem?
“Dzirdēju trokšņus bēniņos – domāju, ka tas ir dzīvnieks, bet izrādījās, ka bija daudz sliktāk…”
TESTS. Kas tev nepieciešams harmoniskai un panākumiem bagātai dzīvei?
VIDEO. Asa sižeta notikumi pie Zinātņu akadēmijas – vīrietis uz ielas vicinās ar nazi, policistu grupa veic aizturēšanu
Zinātnes progress. “Diseldorfas pacients” – piektais cilvēks pasaulē, kas veiksmīgi izārstēts no HIV
VIDEO. Komisku situāciju TV studijā piedzīvo laika ziņu “veči” – Mārtiņš Spuris un Māris Grigalis