Liekot maksāt nodokli, valsts maksātnespējīgo iedzen jaunos parādos 18
Valsts pārvaldē nenorimst strīdi par to, vai cilvēkam, kuram pasludināta maksātnespēja un kuram parādu dzēšanai maksātnespējas administrators pārdevis nekustamus īpašumus, būtu jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no tā dēvētā kapitāla pieauguma.
Bankrotē 100 cilvēki mēnesī
Strīdi sākās, kad 2014. gadā rīdziniecei Ivetai Puriņai tika pasludināta maksātnespēja. Lai dzēstu viņas parādus, 2015. gadā maksātnespējas administrators pārdeva vairākus viņai piederošos zemes gabalus. Pēc parādu dzēšanas 2016. gadā ar tiesas lēmumu maksātnespējas procesu izbeidza. Bet 2017. gadā Valsts ieņēmumu dienests (VID) paziņoja viņai par pienākumu iesniegt gada ienākumu deklarāciju un nomaksāt nodokli no kapitāla pieauguma par maksātnespējas procesā pārdoto zemi.
Ka šī maksātnespēju pieteikusī rīdziniece nav nekāds izņēmums un ka līdzīgā situācijā var nonākt simtiem citu Latvijas iedzīvotāju, par to liecina Maksātnespējas reģistra dati. No 2018. gada 1. janvāra līdz 28. augustam maksātnespēja ierosināta 850 fiziskām personām – vairāk nekā simts mēnesī. Desmit aizvadīto gadu laikā maksātnespēja ierosināta 11 058 iedzīvotājiem.
Uz jautājumu, cik ir tādu iedzīvotāju, kuri maksātnespējas procesa ietvaros ir pārdevuši nekustamos īpašumus un kuriem tādējādi bijis jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, VID atbild, ka šādus datus tas nevācot.
Nemaksā nodokli par naudu, ko nav saņēmusi
Tā kā Iveta Puriņa uzskatīja, ka par pārdotajiem īpašumiem maksātnespējas administratora iekasētā nauda aizgājusi parādu dzēšanai, VID pieprasīto nodokli nesamaksāja.
Pašlaik likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikts, ka šis nodoklis no tā dēvētā kapitāla pieauguma jāmaksā maksātnespējīgai fiziskai personai par maksātnespējas procesā pārdotu nekustamo īpašumu.
No 2018. gada 1. janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme šim ienākumam ir 20%. Savukārt darījumiem, kuri ir uzsākti, bet nav pabeigti līdz 2017. gada 31. decembrim, likme ienākumam ir 15%. Nodoklis jāmaksā no nekustamā īpašuma iegādes un pārdošanas vērtības starpības.
Tiesībsargs rosina mainīt likumu
Finanšu ministrijā un VID uzskata, ka nodoklis jāmaksā arī maksātnespējīgajiem, ievērojot pašlaik likumā noteikto. Nenoliedzot, ka maksātnespējas procesa mērķis ir dot iespēju parādniekam atbrīvoties no neizpildītām saistībām un atgūt maksātspēju, VID ieskatā tas vēl nenozīmē, ka ienākumi no maksātnespējas procesa ietvaros pārdotas nekustamas mantas nebūtu jāapliek ar nodokli.
Savukārt tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ka Finanšu ministrija, atbildīgā par taisnīgu nodokļu politiku, izvairās šo problēmu skatīt pēc būtības. Tiesībsarga ieskatā likums jāgroza, papildinot to ar skaidru norādi, ka gada apliekamajā ienākumā neietver un ar nodokli neapliek ienākumus, kas iegūti, maksātnespējas procedūras ietvaros pārdodot kustamo un nekustamo īpašumu.
Šādu grozījumu atbalsta arī Tieslietu ministrijā. Ievērojot pašlaik likumā noteikto, nodoklis jāmaksā no ienākumiem, kurus cilvēks nevar izmantot pēc saviem ieskatiem un kurus būtībā nemaz nesaņem. Par piespiedu kārtā, nevis labprātīgi pārdoto nekustamo mantu naudu saņēmuši kreditori. Liekot maksāt šo nodokli, maksātnespējīgais tiek iedzīts jaunos parādos.
Finanšu ministrijā uzskata, ka šāds grozījums nav vajadzīgs, tāpēc ka tas nolikšot parādniekus nevienlīdzīgos apstākļos. Grozot likumu, turpmāk ienākumus no pārdotas mantas maksātnespējas procesa ietvaros ar nodokli neapliktu. Bet cilvēkam, kurš pats pārdotu īpašumu, lai pirms maksātnespējas procesa sākšanas atbrīvotos no parādiem, šis nodoklis būtu jāmaksā.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija bija lūgusi valdībai sniegt savu viedokli par šādu grozījumu nepieciešamību.
Valdībā nespēj vienoties
Vakar Ministru kabineta sēdē ministri nespēja atrast vienu kopīgu viedokli. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un tiesībsargs Juris Jansons pauda, ka maksātnespējīgie ar nodokli nav jāapliek. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne bija citās domās. Ministrija piedāvā aplikt ar nodokli 3% apmērā nevis no kapitāla pieauguma, bet visa ienākuma, kas gūts, atsavinot nekustamo īpašumu bankrota procedūras ietvaros, liekot to samaksāt maksātnespējas administratoram. Ministru prezidents Māris Kučinskis nolēma, ka viedokļa sagatavošana jāatliek.
Visticamāk, atbilde uz šo jautājumu būs jādod Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, gatavojot otrajam lasījumam grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
Saeimas deputāts un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas loceklis, un izraudzītais referents par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” grozījumiem Edgars Putra (ZZS) uzskata, ka šajos gadījumos nodoklis tomēr nebūtu jāmaksā. Jau gatavojot pirmajam lasījumam, arī deputātu vairākums esot paudis atbalstu šādam grozījumam. Likuma grozījumus otrajam lasījumam komisija varētu skatīt septembrī.
