Neiroloģe: troksnis ausīs ir kā stresa barometrs 1
Daudzi vēršas pie neirologa ar sūdzībām par kaitinošām skaņām ausī, līdzi ņemot ausu ārsta atzinumu, ka dzirdes orgāns ir vesels. “Tad parasti vaicāju, kas pašiem šķiet problēmas iemesls. Ilgi ir pastāvējis uzskats, ka džinkstēšanu izraisa ateroskleroze, ar kuru galvenokārt sirgst veci cilvēki, taču ne mazāk bieži par traucējošām skaņām raizējas jaunieši. Līdzīgi kā nostiprinās sāpju atmiņa, tā notiek arī ar hronisku troksni, tādēļ kaiti nevajadzētu ielaist,” atzīst neiroloģe Sandra Vestermane.
Skaņas ausīs var izraisīt paaugstināts asinsspiediens un holesterīna līmenis asinīs, mazasinība, kad asinis ir šķidrākas nekā parasti un tādēļ, lai apgādātu audus ar skābekli, nepieciešama to straujāka plūsma. Ja skaņas ir pulsējošas, trokšņa iemesls var būt sirds un asinsvadu kaites, kas izraisa nevienmērīgu asins plūsmu.
Troksnis ne vien ausīs, bet arī pakausī mēdz būt muguras, plecu un kakla muskuļu sasprindzinājuma dēļ, tāpēc var piemeklēt gan tos, kas ilgstoši sēž pie datora ar sakumpušu muguru un uz priekšu izvirzītu kaklu, gan tos, kam ir liela fiziska slodze, gan pārlieku emocionālos, kuriem garīgā spriedze krājas muskuļos, tostarp tajos, kas atrodas vidusausī un žoklī.
Troksnis ir kā stresa indikators vai barometrs. Uztraukumā tas var piemeklēt arī veselus cilvēkus, jo saspringst muskuļi, paaugstinās asinsspiediens un paātrinās pulss. Nereti uzmācīgās skaņas pavada sasprindzinājuma galvassāpes, nelabums un reibonis.
Daži vēlas, lai pašsajūtas uzlabošanas nolūkā fonā vienmēr skanētu mūzika. Savukārt citi grib dzīvot klusumā, taču dzird tajā troksni. Vairums slimnieku, iekams nav bijuši pie ārsta, dzīvo bailēs, ka sajuks prātā vai zaudēs dzirdi. Daudzi sāk justies labāk, kad ārsts pēc izmeklējumu veikšanas izskaidro, ka problēmas cēlonis ir muskuļu sasprindzinājums, nevis bīstama slimība.
Reizēm ledusskapja dūkoņa vai pulksteņa tikšķi klusumā šķiet traucējoši, taču, tā kā zinām, ka šie priekšmeti neapdraud dzīvību, no šīm skaņām nebīstamies. Arī, ārstējot tinnitus, mērķis ir panākt, lai tas no uzmanības centra novirzītos tālākā plānā.
Tinnitus ārstēšanā ir izmēģināti visdažādākie paņēmieni, piemēram, dzirdes nerva ķirurģiska pārgriešana, cerot, ka, pārtraucot impulsu pārraidi starp smadzenēm un ausi, tas pazudīs, tomēr tā nenotiek, jo problēmas iemesls ir centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
Vācijā, aptaujājot 350 tinnitus pacientus, izrādījās, ka katrs ir izmēģinājis vismaz desmit ārstniecības metodes, par visefektīvākajām atzīstot taidzi, cigun, meditāciju, jogu, fizikālās medicīnas procedūras un dažāda veida fiziskās un stresa menedžmenta aktivitātes. Viņi atzina, ka palīdzējusi arī atteikšanās no kafijas un citām stimulējošām vielām.
Ieteikumi
Ja troksnim ausīs ir objektīvi cēloņi, tie jānovērš, bet ja nav, tad jācenšas mainīt attieksmi.
Jāgādā par normālu cukura līmeni asinīs, lai nebojātos sīkie asinsvadi un perifērie nervi, kā arī par stabilu asinsspiedienu.
Izvairīties no klusuma – turēt ieslēgtu radio, atskaņot mūziku, lietus, jūras, meža vai citas dabas skaņas, lai koncentrētu uzmanību uz reālu troksni.
Ja troksnis traucē iemigt, internetā var pasūtīt spilvenā iestrādātas austiņas, kurās klausīties nomierinošas skaņas visu nakti, netraucējot mājiniekiem.
Mazināt muskuļu saspringumu ar masāžu, osteopātiju, vingrošanu, tā saukto progresīvo muskuļu relaksāciju vai meditāciju.
Lai novērstu uzmanību no iekšējām skaņām, 2 līdz 8 stundas dienā klausīties tā saukto balto troksni – speciāli sintezētu noteiktas frekvences troksni, kas līdzinās televizora šņākšanai vai lietus čabēšanai. Tas var būt ieprogrammēts trokšņa slāpētājos vai citos skaņu terapijas aparātos, turklāt ierakstu var iegūt internetā. Traucēkli šādi iespējams novērst pusgada līdz gada laikā.
Saprast ķermeni un pazīt stresa izraisīto muskuļu sasprindzinājumu, lai tas neradītu džinkstēšanu ausīs, palīdz bioloģiskās atgriezeniskās saites metode. Pieslēdzot pacienta ķermenim elektrodus, uz datora ir iespējams novērtēt viņa fizioloģiskos parametrus, palīdzēt apgūt vingrinājumus muskuļu atslābināšanai un stresa reakciju kontrolēšanai. Pēc nedēļas vai divām analizē paveikto un to, kas mainījies, rezultātus vizuāli vērojot datorā. Kādam pietiek ar pāris šādām nodarbībām, bet citam vajag līdz pat desmit reizēm.
Atteikties no kafijas un alkohola, kā arī smēķēšanas, jo šie ieradumi sašaurina asinsvadus un rada izmaiņas to sieniņās.
Dažkārt trokšņa dēļ ir vērts doties pie psihoterapeita, kurš darbā izmanto psihodinamisko metodi vai kognitīvi biheiviorālo terapiju.
