Ausu, kakla un deguna ārste: pierast pie trokšņa 1
Līdzīgi, kā šņāc precīzi nenoregulēts radio, arī ausī, kura pilnībā neuztver skaņas viļņus, rodas troksnis. “Parasti, ja tas ir sīcošs un džinkstošs, ir traucēta augsto skaņu uztvere,” teic ausu, kakla un deguna ārste Gunta Sumeraga.
Visbiežākais iemesls – dzirdes nerva bojājums. Iekšējās auss un dzirdes nerva šūnas bojā skaļas skaņas – ne tikai virpas vai motorzāģa griezīgais troksnis, bet arī mūzikas dārdi. Pasaules hokeja čempionāta laikā daudzi sūdzējušies par dzirdes zudumu un troksni ausīs, jo skaļās fanu taurīšu skaņas bojājušas dzirdes nervu.
Parasti sākumā dīvainās skaņas šķiet ļoti spēcīgas, taču vēlāk daudzi pierod. Tiem jauniešiem, kuri skaļi klausās mūziku un sūdzas par troksni ausīs, veicot audiogrammu, atklāj vājdzirdību, lai gan pašiem sūdzību par pasliktinātu dzirdi vēl nav.
Mānīgas skaņas ausīs var provocēt atmosfēras spiediena paaugstināšanās, tādēļ daži tās saklausa, mainoties laika ap stākļiem vai lidojot lidmašīnā.
Pacienti, kas sūdzas par džinkstēšanu ausī, nereti maldās domājot, ka ausī ir sēra korķi. Parasti tādā gadījumā šķiet, ka ausis aizkritušas, taču daži saklausa troksni.
Vidusauss iekaisuma gadījumā, kad tajā sakrājies šķidrums, pakratot galvu vai pagriežoties no viena sāna uz otru, pašam izklausās, ka ausīs šļakstās.
Pulsējošs troksnis mēdz būt, ja blakus ausij atrodas kāds neatbilstoši izliecies asinsvads. Ja tas skan vienā ritmā ar sirdspukstiem, rodas aizdomas par vidusauss audzēju. Savukārt izjūta, ka auss ir kā piebāzta ar vati, liecina par dzirdes pasliktināšanos. Gadās pat tā, ka pacienti uzstājīgi lūdz ārstu vati izņemt, kaut nekādu svešķermeņu nav.
Vienmēr troksnis ausīs rodas, ja pasliktinās dzirde, taču tas automātiski nenozīmē, ka viens izriet no otra. To, vai dzirdami trokšņi dzirdes pavājināšanās dēļ, nosaka nevis iekšējā auss, bet smadzenes, ja pietrūkst noteiktas dzirdes informācijas vai arī ausī ir kairinājums.
Vai izdodas veiksmīgi sadzīvot ar troksni, atkarīgs no cilvēka nervu sistēmas tipa. Daudzi to pieņem ātri, citi nekādi nespēj samierināties. Parasti pa dienu maldinošās skaņas traucē mazāk, taču vakarā, kad apkārt valda klusums un jādodas gulēt, tās var kļūt nepanesamas.
Ieteikumi
Izvairīties no uzturēšanās vietās, kur troksnis pārsniedz 80 decibelus, jo tas apdraud dzirdi. Rokkoncertā vai hokeja spēlē ar aktīviem līdzjutējiem, kur skaļums ir 120–130 decibeli, lietot ausu aizsarglīdzekļus.
Atturēties no mūzikas klausīšanās austiņās vai vismaz neizmantot tās, kuras ievieto auss kanālā. Jo tās tuvāk bungplēvītei, jo dzirdes nervs saņem spēcīgāku skaņas vilni.
Sekot, lai asinīs nebūtu augsts holesterīna līmenis, jo tas apgrūtina asinsriti, aizķepinot ne tikai lielos, bet arī mazos asinsvadus – tostarp tos, kas apgādā ar asinīm iekšējo ausi un dzirdes nervu.
Ja ir arī pasliktināta dzirde, troksni var klusināt dzirdes aparāts vai speciāls tam līdzīgs trokšņa slāpētājs.
Ja, no rīta pamostoties, vienā ausī valda pilnīgs klusums un diennakts laikā nekas nemainās, jāsteidzas pie ārsta. Tas var liecināt par akūtu iekšējās auss un dzirdes nerva bojājumu. Ja to nesāk ārstēt tuvākajās piecās dienās, auss tā arī var palikt nedzirdīga.
Vairot pozitīvas emocijas jebkādā veidā! Trauksmainiem, negatīvi noskaņotiem cilvēkiem troksnis traucē vairāk.
Jauniešiem, kuri skaļi klausās mūziku un sūdzas par troksni ausīs, veicot audiogrammu, atklāj vājdzirdību.
