Māris Antonevičs: Linča tiesa ir aizliegta. Nebūtu slikti aizliegt arī politizēt traģēdiju, pirms noskaidrots, kas īsti noticis 26
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Traģiski notikumi, kas satrauc sabiedrību, vienmēr bijis izejmateriāls politiskajiem aktīvistiem, lai visu pasniegtu no sava skatu leņķa un realizētu savus mērķus. Diemžēl ne vienmēr visiem patiešām interesē patiesības noskaidrošana, dažreiz tā šādās situācijās pat ir traucējoša un nevēlama.
Klasisks piemērs, kas daudz aprakstīts vēstures mācību grāmatās, ir Staļina līdzgaitnieka Sergeja Kirova slepkavība 1934. gadā. Tā kā Kirovs bija augsta ranga kompartijas amatpersona, viņa nogalināšana tika pasniegta kā ienaidnieku sazvērestība, kurā iesaistīts plašs personu loks.
Staļins personīgi iesaistījās izmeklēšanā, norādot uz virzienu, kurā būtu jāiet. Sekoja daudzas tiesas prāvas un arvien nežēlīgākas represijas, kulmināciju sasniedzot 1937. gadā un iegūstot apzīmējumu kā “Lielā terora” laiks.
Lai gan par Kirova slepkavību joprojām ir dažādas versijas, tostarp tāda, ka to licis organizēt pats Staļins, lai realizētu savus plānus, ticamāks tomēr šķiet variants, ka diktators notikušo vienkārši izmantoja savām vajadzībām.
Kirovu nošāva cits partijas aktīvists Leonīds Nikolajevs, un ļoti ticams, ka iemesls bija sadzīvisks – greizsirdība. Nikolajevam bija aizdomas, ka viņa sievai bijusi dēka ar Kirovu, tāpat viņu kaitināja Kirova panākumi – pašam Nikolajevam karjeru partijas amatos izveidot neizdevās un visu acīs viņš bija kļuvis par neveiksminieku. Dziļi personīga traģēdija, taču politiski pavisam neinteresanta…
Nevelkot nekādas paralēles, tomēr diezgan pārsteidzoši bija vērot, cik ātri tiek noteiktas diagnozes Latvijas sabiedrībai un politiski meklēti “vainīgie” (partijas, baznīca, konservatīvi noskaņotie utt.) pēc briesmīgā notikuma Tukumā, kurā cilvēks guva smagus apdegumus un pašlaik diemžēl miris.
Viena no versijām, ka tas varētu būt homofobisku motīvu vadīts uzbrukums, ātri vien kļuva par dominējošo un izraisīja lavīnveida reakciju ar dažādiem skaļiem paziņojumiem, lai gan izmeklēšana tobrīd vēl tikko bija sākusies.
Par notikušo joprojām ir daudz jautājumu, tomēr nu ir nākuši klāt jauni fakti (cietušais pats iepriekš ne reizi vien pieķerts ļaunprātīgā dedzināšanā, viņam ir konstatētas psihiska rakstura problēmas), kas veido pavisam citu notikumu ainu, nekā iepriekš pasniegts medijos. Jebkurā gadījumā tas liek atturēties no pāragriem secinājumiem pirms izmeklēšanas beigām.
Pārdomu vērts ir psihologa Reiņa Lazdas ieraksts tviterī: “Šodienas notikumi atgādina, kāpēc linča tiesa ir aizliegta.” Var tikai piebilst, ka nebūtu slikti aizliegt arī politizēt traģēdiju, pirms vispār ir noskaidrots, kas īsti noticis.
