Foto: Lita Millere/LETA
Foto: Lita Millere/LETA
Māris Sprindžuks.

Māris Sprindžuks: “Šis dzelzs priekškars ir nolaides, un uz ilgu laiku” 24

Latvijas austrumu pierobežas galvenie izaicinājumi ir “neprognozējamais kaimiņš” – Krievija – un ekonomiskās aktivitātes saglabāšana, šādi viedokļi šodien izskanēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizētajā konferencē “Austrumu pierobeža: attīstības iespējas un izaicinājumi attālajiem reģioniem”.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj
Krimināls
Krituši visi antirekordi – savākts 600 000 narkomānu izlietoto šļirču. Atrasta arī traģiskā “narkozombiju” viela 8
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis 228
Lasīt citas ziņas

Konferenci atklāja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS), kurš norādīja, ka 2021.gada 24.februāris iezīmēja brīdi, kad pierobežas teritorijas sāka uzlūkot “ar citām acīm”.

Konferencē tika diskutēts par situāciju pierobežas teritorijās, tika meklēts līdzīgais un atšķirīgais, kā arī spriests par kolektīvu rīcību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā norādīja Sprindžuks, drošības situācija nemainīsies, pat ja karš Ukrainā beigsies ātri ar uzvaru. “Šis dzelzs priekškars ir nolaides, un uz ilgu laiku,” norādīja ministrs.

Viņš pateicās Norvēģijas vēstniecei Latvijā Īnei Morengai, kura kādā tikšanās reizē esot devusi ierosmi šādas konferences rīkošanai, jo arī Norvēģijai esot liela pierobežas zona ar Krieviju un arī Norvēģija saskaras ar īpašiem izaicinājumiem.

Kā norādīja Norvēģijas Nūrlannes apgabala gubernators Toms Kato Karlsens, visu valstu kopējais izaicinājums esot līdzīgs, tā esot Krievijas neprognozējamība, ko pašlaik īpaši spilgti apliecinot Krievijas sāktais karš Ukrainā.

Par to esot jārunā gan Eiropas Savienības (ES) līmenī, gan ar citām Krievijas kaimiņvalstīm. Tās esot kopīgas drošības problēmas, kurām jāgatavojas.

Kā vēl viens no būtiskiem izaicinājumiem pierobežas reģionos esot ekonomiskās aktivitātes saglabāšana un privāto investīciju veicināšana.

Pierobežas reģioni esot jānotur pie dzīvības un ekonomiskā aktivitāte esot viens no garantiem, lai to sasniegtu.

Sprindžuks norādīja, ka, ņemot vērā lielo attālumu līdz Rīgai, esot jādomā par labākiem savienojumiem ar centriem, kuros esot lielāka labklājība.

Kā aģentūru LETA informēja VARAM, Sprindžuks prezentēja priekšlikumus tālākai rīcībai gan Latvijas, gan ES mērogā.

Nacionāli risināmi jautājumi iezīmēti četros virzienos, no kuriem pirmais ir teritoriālās pieejas piemērošana ES fondu plānošanā, prioritizējot uzņēmējdarbību un sabiedriski nozīmīgu pakalpojumu tīkla plānošanu. Otrais virziens ir Austrumu reģionu cilvēkresursu attīstība, pilnveidojot augstākās izglītības kvalitāti un veicinot remigrāciju. Trešais virziens ir attīstu pilsētu sasniedzamība un starppilsētu mobilitāte, bet ceturtais – Austrumu speciāli ekonomiskās zonas ietvaros piemērotā atbalsta komersantiem paplašināšana.

Reklāma
Reklāma

Kā ziņots, šodien notika VARAM organizētā konference “Austrumu pierobeža: attīstības iespējas un izaicinājumi attālajiem reģioniem”, aģentūru LETA informēja VARAM.

Pasākumā apsprieda Latvijas un Eiropas Savienības austrumu pierobežas attīstības izaicinājumus un iespējas, tai skaitā iespējamos atbalsta pasākumus ekonomikas attīstības veicināšanai, izzinot citu valstu pieredzi attālo reģionu attīstībā un uzņēmējdarbības veicināšanā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.