Freidam pašam patika emocionālas sievietes ar vīrišķīgu raksturu, kāda bija Martas māsa Minna. Viņai daži Freida biogrāfi pat piedēvē intīmus sakarus ar slaveno zinātnieku. Bet arī Martu nevar uzskatīt par piekāpīgu un padevīgu sievieti – kad nervozais vīrs kārtējo reizi “uzsprāga”, Freida kundze gudri izvēlējās vienkārši nogaidīt, lai pēc tam mierīgā gaisotnē visu izrunātu. Ļoti iespējams, ka pāra laulība bija tik ilga un saskanīga, pateicoties tam, ka Marta bija ne tikai ļoti pacietīga un mierīga, bet arī gudra sieva. 1
Viņa pilnībā sevi ziedoja ģimenes interesēm. Saprazdama, ka vīram vienmēr pirmajā vietā būs zinātne, viņa uzņēmās visas rūpes par lielās ģimenes ikdienu. Tā kā Freidu ģimenē auga seši bērni, lai nu par ko, bet par garlaicību sūdzēties Martai nudien nenācās.
Agrākās finansiālās grūtības šai dzīves posmā Freidu ģimenei jau bija palikušas aiz muguras. Dzīves nogalē Zigmunds Freids bija kļuvis par slavenu un turīgu vīru. 1930. gadā viņam tika piešķirta arī Gētes balva. Pats slavenais zinātnieks, par spīti dažādām baumām, palika uzticams un gādīgs ģimenes cilvēks. Pēc sestā bērna piedzimšanas Freids atteicās no intīmās dzīves ar Martu, un biogrāfi liecina, ka tieši tas esot atstājis iespaidu uz viņa tālākajiem zinātniskajiem pētījumiem – Freids sāka pastiprināti izzināt kontracepcijas problēmas.
Trīsdesmitajos gados ģimenes dzīvi nomāca Zigmunda Freida slimība – viņam tika atklāts vēzis. Pasliktinājās arī Freida psiholoģiskais stāvoklis. Par tēva galveno atbalstu un iedvesmotāju šai smagajā periodā kļuva viņa jaunākā meita Anna, kura vēlāk arī turpināja Freida iesākto darbu, ziedojot sevi zinātnei un tā arī neizveidojot ģimeni.
Nākamais pārbaudījums Freidu ģimenei bija jāiztur laikā, kad Vācija okupēja Austriju un pie varas nāca nacisti. Tikai pateicoties ietekmīgu cilvēku palīdzībai, ģimenei izdevās aizbēgt uz Apvienotās Karalistes galvaspilsētu Londonu. Neskaitāmu medicīniskās operāciju nogurdinātais Freids lūdza savam ārstējošajam ārstam atvieglot viņa ciešanas ar nāvējošu morfija injekciju un 1939. gada 23. septembrī savu tuvinieku klātbūtnē dižais zinātnieks atvadījās no dzīves. Viņa Marta nodzīvoja līdz 90 gadu vecumam, pēc vīra nāves atkal pievēršoties reliģijai.
Raksta tapšanā izmantota informācija no vietnēm “Theguardian”, “Wikipedia” un “Kulturologia”.
