Kāpēc pārtikas cenas Latvijā aug straujāk nekā kaimiņvalstīs? “Mūsu memorands ir pokazuha,” secina politiķis 0
Pēdējo 20 gadu laikā ir bijuši daudz un dažādi pētījumi par to, kā veidojas pārtikas cenas. Juris Pūce, ekonomists, partijas “Latvijas attīstībai” valdes līdzpriekšsēdētājs, ir personīgi pārliecināts, ka Latvijā pārtikas cenas aug daudz straujāk nekā virknē kaimiņvalstu.
Viņš TV24 raidījumā “Ziņu TOP” pauda, ka tas ir tāpēc, ka mums ir nepietiekama konkurence:
“Jā, mums ir nesalīdzināmi mazāk lielo pārtikas veikalu ķēžu nekā tas ir kaimiņvalstīs. Gan Lietuvā, gan Igaunijā to ir vairāk, piemēram.”
Latvijā arī esot nesalīdzināmi augstākas administratīvās barjeras, kas uzliktas, lai varētu atvērt jaunus veikalus un uzsāktu to darbību, nekā jau pieminētajās valstīs.
Pūce atgādina, ka jau ir izteicis ideju, ka Ekonomikas ministram vajadzētu uzaicināt pie sevis “Lidl Latvia” vadītāju, jo viņi pēdējo 7–8 gadu laikā ir izveidojuši te trešo lielāko veikalu ķēdi, un pavaicāt, ar kādām problēmām viņi ir saskārušies.
“Esmu runājis ar pārstāvjiem, es zinu, ka mums ir pat pašvaldības, kas veido mākslīgas barjeras, kas nesaskaņo jaunu veikalu atvēršanos, sargājot vai nu vietējo kapitālu, vai arī ārvalstniekiem piederošo ķēžu tīklu,” atzīst Pūce, norādot, ka šie indikatori uzrāda problēmas: organizatoriskas un institucionālas.
Valsts tiešām to varētu atrisināt, ir pārliecināts Pūce, norādot, ka: “mūsu memorands ir pokazuha, ko Viktors Valainis uztaisīja. Nu pienācis rudens, kad jāskaita cāļi, un izrādās, ka cāļi nemaz nav izšķīlušies!”
“Zemnieku saeima”: Pārtikas cenu samazināšanas memorands pagaidām nav devis solīto rezultātu
Pārtikas cenu samazināšanas memorands, ko šogad maijā parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), tirgotāji un pārtikas ražotāji, pagaidām nav devis solīto rezultātu, aģentūrai LETA norādīja biedrības “Zemnieku saeima” pārstāvji.
Biedrībā uzsver, ka pēc memoranda ieviešanas lauksaimnieku sadarbība ar mazumtirgotājiem ir kļuvusi vēl izaicinošāka.
Biedrībā norāda, ka, parakstot memorandu, politiķi, tirgotāji un ražotāji apņēmās veicināt pamata pārtikas preču pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, palielināt vietējās izcelsmes pārtikas preču sortimentu un tirdzniecības apmēru, kā arī uzlabot sadarbību starp mazumtirgotājiem un ražotājiem.
Tomēr atbilstoši EM datiem šī gada jūnijā, kuros atspoguļots Latvijā ražotu produktu apgrozījums deviņās mazumtirdzniecības ķēdēs, dažās pārtikas produktu kategorijās – atsevišķos dārzeņos un gaļas veidos – esot redzams apgrozījuma pieaugums salīdzinājumā ar 2024. gada vasaru. Galvenokārt vietējo produktu apgrozījums saglabājies esošajā līmenī vai pat samazinājies, uzsver biedrībā.
Biedrībā pauž, ka lielveikali produktu iepirkuma cenas no lauksaimniekiem šoruden samazinājuši no 10% līdz 50% atkarībā no produkta, savukārt veikalu plauktos cenas palikušas iepriekšējā gada līmenī vai pieaugušas. Piemēram, kartupeļu iepirkuma cena esot kritusies par aptuveni 50%, burkānu cena – no 15% līdz 20%, sīpolu cena – par 30%. Vienlaikus veikalu uzcenojumi sasniedz no 60% līdz 120%, atsevišķos gadījumos līdz 200%, piebilst biedrībā.
Jau ziņots, ka šogad 27. maijā tika parakstīts memorands par pārtikas cenu samazināšanu. Memorands paredz zemo cenu pārtikas groza ieviešanu, cenu salīdzināšanas rīka ieviešanu, kā arī vietējās izcelsmes produktu īpatsvara palielināšanu veikalos. Zemo cenu pārtikas groza izveide paredz, ka desmit preču kategorijās katrā tiek nodrošināts vismaz viens produkts ar zemāko cenu kategorijā un ar zināmu regularitāti produkti tiks mainīti pret citiem produktiem no tās pašas kategorijas.
