Maskavas galvenais uzsvars joprojām ir Ukraina. NATO eksperts uzskata, ka viss pārējais ir tikai politisks vēstījums 0

Pievieno LA.LV

Jānis Sārts, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors un Ilmārs Atis Lejiņš, brigādes ģenerālis, NATO daudznacionālās divīzijas štāba “Ziemeļi” komandiera vietnieks, TV24 raidījumā “Globuss” analizē Krievijas militārās sistēmas attīstību un tās padomju pieejas mantojumu. Sārts skaidro, kā Maskava fokusē savus spēkus uz Ukrainu, vienlaikus radot politisku iespaidu uz rietumu robežām.

Kokteilis
Padomju cilvēka ieradumi, kas noved pie nabadzības: no tiem jau sen bija jāatsakās
Kokteilis
Ārzemnieku gastronomisks šoks: 4 ēdieni, kas mums šķiet normāli, bet citiem liek šausmās nobālēt
Tramps ar trīs vārdiem brīdinājis karali Čārlzu par Putinu: lasītājai no lūpām izdevies tos atšifrēt
Lasīt citas ziņas

Ir jāatceras, ka no Krievijas perspektīvas visi lielie spēki ir savilkti par un ap Ukrainu, un savā ziņā viņi ir ļoti pliku atstājuši visu savu NATO robežu. No kuriem viņi šķietami “ļoti” baidās, viņiem ir jārāda, ka nē – mums tur ir spēki, skaidro Sārts.

“Neaizmirsīsim, ka Krievijas militārā sistēma, protams, ļoti ir izaugusi Ukrainas kara laikā, bet tā padomju pieeja jau nav pazudusi. Līdz ar to, paziņojums par 40 tūkstošiem ir tikai vārdi, paziņojums par lielu sistēmu izbūvi pie Somijas robežas ir tikai vārdi, kamēr mēs neieraugām un nepārliecināmies,” turpina eksperts.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mums jau būtu jābūt pēdējiem, kas tic Krievu paziņojumiem uz vārda. “Es teiktu, ka Maskavai joprojām pamatuzsvars joprojām ir uz Ukrainu, un viss, kas ir kaut cik spējīgs darboties, ir tur. Pārējais ir “logu izkrāsošana”, lai mums būtu ar ko nodarboties, par ko runāt un par ko uztraukties,” piebilst Sārts.

“Es esmu pārliecināts, ka galvenais vēstījums, ko Krievija grib panākt militāri – parādīt, ka viņi spēj gan būt Ukrainā, gan arī kaut ko rādīt uz rietumu robežas. Un kā viņi to izdarīs, cik tas būs tukši – tā čaula un politiskais vēstījums. Viņi jau arī zina, ka mēs skatāmies, tāpēc ziņojumi par šīm mācībām kopš pavasara bijuši dažādi. Viņi mainījuši uzsvaru, un es domāju, ka paši sapratuši, ka īpaši neko nevar parādīt,” uzskata Lejiņš.

Projektu “Globuss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Globuss” saturu atbild AS “TV Latvija”.

Pievieno LA.LV
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.