Zviedrijas mediju ilgstošā klusēšana Zviedrijas parlamentā izraisījusi kaislīgas politiskās debates, stāsta S. Veinberga. Politiķi sprieduši par notikušā iemesliem, novērtējot plašsaziņas līdzekļu rīcību kā nepareizu – “kas bruģē ceļu uz elli”. Mediju pētniece uzsver, ka novēlotā reakcija uz bēgļu problēmu bijis ideoloģiska rakstura jautājums un pašu mediju iniciatīva. Gadiem ilgi tie cīnījušies ar ksenofobiju jeb naidīgumu pret ārzemniekiem, tāpēc viņiem jau asinīs esot uzmanīties brīdī, kad svešais kaut ko sastrādā – neviens viņu neaizstāvēs, bet sitēji uzreiz būs klāt, skaidro S. Veinberga. Arī zviedru policisti pret imigrantiem izturoties saudzīgi. Kad jau pēc pirmā mūzikas festivāla 2014. gadā ienākušas daudzas sūdzības par seksuālo vardarbību, policija nerīkojusies kā iedzīvotāju drošības sargi – nav sekojusi ne izmeklēšana, ne informācija sabiedrībai. Pagājušajā gadā šādu notikumu jau bijis krietni vairāk, klāt nāca arī izvarošana, un atkal policija izvēlējās spēlēt paslēpes. 8

– Šinī gadījumā visvairāk vainīga ir policija, jo bija jāreaģē uz meiteņu sūdzībām, bet atbilde bija – nepārspīlējiet, – spriež S. Veinberga. Viens no žurnālistikas pamatprinciem – pārbaudīt saņemto ziņu – seksuālas vardarbības gadījumos ir grūtāk īstenojams, ja nav iegūta apstiprinoša informācija no policijas, viņa piebilst. Savus amata brāļus neattaisnojot, taču zinot – visiem žurnālistiem ir iekšējā cenzūra, reaģējot uz kaut kādiem notikumiem. Piemēram, Zviedrijā attīstās galēji labēja politiskā partija “Zviedrijas demokrāti”, kuri visus ārzemniekus gribot no Zviedrijas “izmest ārā”. Ja viņi tiks pie varas, nebūs prognozējami, un mediji kļūst uzmanīgi pret informāciju, kas varētu provocēt šādus “ekstrēmistus”.

Reklāma
Reklāma
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.