Laukos
Dārzeņi un augļi

Medus raža Latvijā šogad būs zemāka nekā iepriekšējos gados. Vai būtiski celsies medus cena?0

Foto: Zuma Press/Scanpix/LETA

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Medus raža šogad teju uz pusi mazāka, kas biškopjiem sniedz iespēju noteikt augstāku vairumcenu. Tomēr iedzīvotājiem ir iespēja iegādāties medu mazumtirdzniecībā par līdzīgu cenu kā pērn.

 

Kopumā šī gada medus raža valstī būs zemāka nekā iepriekšējos gados, prognozē Latvijas Biškopības biedrības (LBB) pētnieks Valters Brusbārdis.

Viņš norāda, ka medus ražas ievākumā būs vērojamas atšķirības starp reģioniem, piemēram, Kurzemē medus raža būs laba, savukārt valsts centrālajā daļā un Latvijas austrumos medus raža gaidāma samērā zema.

Turklāt signāli no Eiropas Savienības bloka valstīm liecinot, ka šis nebūs medus gads. Arī citviet pasaulē medus ražas šogad būšot zemākas, līdz ar to var secināt, ka tas var atstāt ietekmi uz medus cenām.

V. Brusbārdis zina teikt, ka mazumtirdzniecībā medus cena šobrīd ir iepriekšējo gadu līmenī – ap 4,50–5 eiro/kg. Ņemot vērā, ka šis nav medus gads, tad cenu samazināšanās mazumtirdzniecībā neesot gaidāma. Vienlaikus arī pieaugums, visticamāk, neesot gaidāms, jo kopējā iedzīvotāju pirktspēja valstī ir samazinājusies.

“Vairumtirdzniecībā iepriekšējie divi gadi biškopjiem bija sarežģīti. Medu eksportēt bija grūti, un arī cenas bija zemas. Pagājušajā gadā medus vairumtirdzniecības cena pie atsevišķiem uzpircējiem sasniedza vēsturiski ļoti zemu vērtību – tikai 1,60 eiro/kg.

Šovasar vērojamas pozitīvas pārmaiņas vairumtirdzniecības segmentā.

Pirmkārt, atsākusies aktīvāka medus eksportēšana, otrkārt, medus cena vairumtirdzniecībā ir augusi, sasniedzot 2,20–2,60 eiro/kg. Iespējams, vairumtirdzniecībā medus cena turpinās pieaugt. Pirms medus krīzes Eiropā medus vairumtirdzniecības cena turējās 2,80–3,20 eiro/kg robežās, un uz to būtu jātiecas,” vērtē Valters Brusbārdis.

 

Pandēmija var ietekmēt

Kā pandēmija ietekmējusi biškopjus, vaicāju vairākiem nozares pārstāvjiem. “Personīgi mūsu biznesu Covid-19 nav ietekmējis. Cilvēki medu pērk tāpat, kā pirka pērn un citos gados. Taču, ja atskatās uz attiecīgo laika periodu pagājušajā un 2018. gadā, medus raža ir aptuveni uz pusi mazāka,” stāsta bitenieks Intars Ozols, kurš saimnieko Vidzemes laukos.

Savukārt V. Brusbārdis norāda, ka biškopji Covid-19 sekas vairāk izjutīšot valsts iekšējā mazumtirdzniecībā. “Atsevišķu sabiedrības daļu Covid-19 ir būtiski ietekmējis finansiāli, kas atsauksies arī uz biškopības produkcijas pirktspēju. Šogad nevar izslēgt zemāku biškopības produkcijas patēriņu iekšējā tirgū,” secina LLB pētnieks. Viņam gan oponē citi bitenieki.

Biškopis Antons Mikoss spriež, ka medus raža nav mazāka, jo sezona vēl nav beigusies, turklāt griķi vēl zied un var cerēt arī uz viršu ziedu medu. Medus ražu kā viduvēju šogad vērtē biškopis Juris Šteiselis. Lai gan gads sākās daudzsološi, normāls ienesums beidzās jau jūlijā, un tagad vien varot cerēt uz griķu un viršu medu.

Biškopis prognozē, ka Covid-19 pandēmijas dēļ Ķīnas medus Eiropā varētu tik drīz neparādīties, kas medus cenas ietekmētu par labu Eiropas ražotājiem, ko varētu just gada beigās.

SIA “Vinnis” vadītājs Uldis Rudmiezis pagaidām atturas vērtēt medus sezonu. “Laiks rādīs, kāda tā būs. Strādājam,” viņš teica īsā sarunā ar “Latvijas Avīzi”, izvairoties arī komentēt pandēmijas ietekmi.

SIA “Vinnis” vadība savā gada pārskatā norādījusi, ka nav paredzams, kā situācija varētu attīstīties nākotnē, līdz ar to pastāv ekonomikas attīstības nenoteiktība. Tomēr uzņēmuma vadība nepārtraukti izvērtē situāciju un uzskata, ka spēs pārvarēt ārkārtas situāciju.

Medus ir veselības produkts, un tā patēriņš pirmajā mēnesī saistībā ar pirmo nepieciešamības preču izpirkšanu veikalos nedaudz esot samazinājies, taču turpmāk realizācija atjaunojusies iepriekšējā gada līmenī.

 

Redz iespējas

Lielāko daļu saražotā medus bitenieki realizē vietējā tirgū, bet ar katru gadu nozīmīga daļa medus produktu tiek eksportēti. Pērn medus imports pārsniedza eksportu – pavisam ievestas 264,3 tonnas medus, bet eksportētas 227,4 tonnas medus, liecina Zemkopības ministrijas dati.

Detalizētāki dati par eksporta valstīm pagaidām nav pieejami, bet gadu iepriekš visvairāk medus tika eksportēts uz Igauniju (53% no eksporta kopvērtības), Kanādu (17%), Lietuvu (17%) un ASV (2%). Lielākās medus importētājvalstis bija Lietuva, Polija un Ķīna.

Saistītie raksti

ZM iepriekš norādīja, ka Latvijas biškopji prot saražot kvalitatīvu produkciju, taču medus ražošanā saskatāmas papildu iespējas gan ražības celšanā, gan produkcijas veidu dažādošanā, piemēram, monoflorā medus ražošanā. Mainoties tirgus situācijai, biškopības sektorā novērojama jauna tendence – apiterapijas attīstība, kas nozīmē bišu produktu izmantošanu cilvēka veselības veicināšanā.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.