Foto-LETA/AFP

  11

Sola divu līmeņu eksāmenus

No konferencē spriestā var secināt, ka, visticamāk, līdz ar jaunā izglītības satura ieviešanu gaidāmas pārmaiņas arī eksāmenu kārtošanā: varētu tikt ieviesti vairāku līmeņu centralizētie eksāmeni, lai profesionālo vidusskolu absolventiem ļautu kārtot vienkāršāka satura pārbaudījumus. Kā atzina VISC Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītāja Ingrīda Kamarūte: “Nav godīgi, nav pareizi, ka visu vidusskolu absolventiem jākārto viens un tas pats eksāmens, kaut gan profesionālajās izglītības ie­stādēs vispārējās izglītības priekšmetos stundu skaits ir par trešdaļu mazāks.”

Reklāma
Reklāma
Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis” 67
Kokteilis
Saskaņa pēc vārdiem: 5 vārdu pāri, kuriem, pēc mākslīgā intelekta domām, ir vislabākā saderība
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 8
Lasīt citas ziņas

Tikmēr Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra teica: ir svarīgi, lai arī profesionālo vidusskolu absolventiem saglabātos tiesības iestāties augstskolās. Citādi profesionālās izglītības iestādes “izmirs dažu gadu laikā”.

LPS padomniece Ināra Dundure uzskata, ka jāļauj profesionālo skolu absolventiem pašiem izvēlēties: vai kārtot eksāmenu, kas dod tiesības iestāties augstskolā, vai ne.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jāpiebilst, ka Igaunijā jau tagad vidusskolu absolventi var izvēlēties, kāda līmeņa centralizēto eksāmenu matemātikā kārtot. Arī mācību kursi ir divu līmeņu: tā sauktais plašais un šaurais. Taču skolēns, kurš mācījies šauro kursu, var kārtot arī plašu eksāmenu un otrādi.

Līdz ar šo konferenci LPS aizsākusi konferenču ciklu par izglītības sistēmu Latvijā.

Viedoklis: Vai Latvijā arī vajadzētu mērīt skolu pievienoto vērtību?

Andris Kangro, Latvijas Universitātes profesors: – Vispirms jāsaka, ka mērīt tikai pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem skolu pievienoto vērtību nav īsti korekti. Dati starp rezultātiem 9. un 12. klasē nav precīzi salīdzināmi kaut vai tāpēc, ka gan Igaunijā, gan Latvijā pamatskolas eksāmenu darbi tiek laboti skolās, nevis centralizēti.

Precīzāka ir Daremas universitātes Anglijā izstrādātā sistēma, kurā skolēniem vairākas reizes gadā jāpilda dažādi uzdevumi un pēc to izpildes tad arī nosaka viņu izaugsmi. Šo skolēnu izaugsmes mērījumu universitātes pārstāvji piedāvā skolām kā maksas pakalpojumu. Taču, cik zinu, nu secināts, ka šī sistēma ir pārāk dārga, lai atmaksātos mērīt skolu efektivitāti tādā veidā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.