Mērķējot šaus arī garām, Zīle pie prezidija galda un negaidīti pavērsieni, atklājot pieminekli. Nedēļas notikumu apskats 23

“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“300 000 Latvijas iedzīvotāju prezidents ir Putins,” atklāj bijušais ministrs
FOTO. “Tērps pa tiešo no Maskavas pasūtīts?”: Jolantas Gulbes-Paškevicas apģērbs soctīklos izraisa “vētru”
Gaidāms ļoti liels finansiālais šoks, miljoniem cilvēku kļūs nabadzīgāki – brīdina Anglijas Bankas vadītājs
Lasīt citas ziņas

 

Cilvēks. Izcīnīja vietu pie prezidija galda

CITI ŠOBRĪD LASA

Eiroparlamentārietis no Nacionālās apvienības Roberts Zīle pagājušonedēļ iebalsots par vienu no 14 Eiropas Parlamenta (EP) jaunievēlētās priekšsēdētājas Robertas Metsolas vietniekiem.

Tas nozīmē, ka viņš sēdēs Briseles vai Strasbūras pusapaļajā zālē uz paaugstinājuma zem zilā Eiropas karoga pārējo teju 700 deputātu priekšā. Viņu šim amatam nominēja Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa.

Zīle ir viens no pieredzes bagātākajiem Baltijas deputātiem parlamentā, kurš tajā strādā kopš 2004. gada. Viņš ir pirmais Baltijas pārstāvis šajā amatā. “Vienmēr esmu uzsvēris, ka, nākot no mazas valsts, vienīgais veids, kā vari ietekmēt lēmumus EP, ir caur pieredzi un spēju veidot ietekmi, meklējot sabiedrotos,” vēstījis politiķis.

Četrpadsmit priekšsēdētāja vietnieki un pieci kvestori kopā ar priekšsēdētāju veido EP prezidiju. Prezidijs izstrādā parlamenta provizorisko budžeta projektu un lemj par administratīviem, ar personālu saistītiem un organizatoriskiem jautājumiem. Priekšsēdētāja vietnieki bieži aizstāj EP priekšsēdētāju plenārsēžu zālē, vadot debates, un vajadzības gadījumā var pārstāvēt parlamentu ceremonijās vai oficiālos pasākumos.

Priekšsēdētāja vietnieki saņem tādu pašu algu kā visi deputāti, bet par izdevumu atlīdzināšanu, kas radušies, pildot savus pienākumus šajā amatā, var saņemt papildus līdz 900 eiro mēnesī. Vēl var saņemt papildu palīgu savu pilnvaru laikā.

Tagad Zīlem ir krietni vieglāk un labāk nekā Krišjānim Kariņam, kurš, kļūdams par premjeru, spēja atteikties no daudz aug­stāka atalgojuma (EP deputāti saņem 7011 eiro pēc nodokļu nomaksas). Kad Zīlem bija izdevība kandidēt Latvijas valdības sastādīšanai, viņš no šīs iespējas atteicās, un pilnīgi loģiski, ka Nacionālā apvienība nākamajās Saeimas vēlēšanās ar viņu kā premjera kandidātu vairs nestartēs.

 

Darījums. Mērķējot šaus arī garām

Koalīcijas partiju piedāvātais energoresursu izmaksu pieauguma kompensācijas mehānisms daļā Latvijas iedzīvotāju ir radījis dusmas un bezcerību. Īpaši tajos, kuri vēl nav sasnieguši pensijas vecumu, vai tajos, kuru bērni jau pārauguši gaidītā atbalsta griestus. Neapmierināti ir arī tie, kuri dzīvo vieni un kuriem ir risks pašu spēkiem netikt galā ar lielajiem apkures, gāzes un elektrības rēķiniem. Ne visiem ir labi apmaksāts darbs un stabili ienākumi, daudzi darbu ir zaudējuši.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka jau 2020. gadā nabadzības riskam bija pakļauta piektā daļa Latvijas iedzīvotāju – ne tikai seniori, daudzbērnu ģimenes, bet arī vienas personas mājsaimniecības, kādu mūsu valstī ir ļoti daudz – 41%. Otrs kovida zīmē pavadītais gads noteikti šo situāciju ir padarījis vēl dramatiskāku.

Diemžēl jāsecina, ka runas par atbalsta mērķēšanu ir vien tukša muldēšana, jo 20 eiro četrus mēnešus saņems arī tie pensionāri, kuru pensijas mērāmas tūkstošos eiro. Viņiem šis atbalsts bijis nebijis. Lielākas ieguvējas no piedāvātajiem atbalsta instrumentiem būs daudzbērnu ģimenes, kuras par vienu atvasi saņems 50 eiro mēnesī.

Var pieļaut, ka noraidītais Ekonomikas ministrijas priekšlikums samazināt PVN likmi elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai, kurināmajai koksnei līdz 5% laikā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. aprīlim būtu daudz efektīvāks, jo skartu visus Latvijas iedzīvotājus.

 

Šaubas. Cenšas labot lielāko nesmukumu

Ļoti dāsns valsts budžeta finansējums partijām – tā 2019. gadā bija viena no pirmajām Valsts prezidenta Egila Levita iniciatīvām, ko viņš pamatoja ar vēlmi samazināt “sponsoru” ietekmi uz politiskajiem lēmumiem. Partijām divreiz nebija jāsaka – jau tajā pašā gadā ierosinājums tika pārvērsts par likuma normu un ieviests dzīvē.

Politiķus nemulsināja, ka šī rīcība viņus nostāda nelāgā situācijā, ko var salīdzināt ar interešu konfliktu – proti, viņi lemj par naudas piešķiršanu pašiem sev, kamēr no morāli ētiskā viedokļa pieņemamāk būtu attiecināt to uz nākamo Saeimas sasaukumu. Nav pagājuši pat trīs gadi, un prezidents jau vēršas parlamentā, lai politisko organizāciju finansēšanas likumu mainītu. Nē, finansējumu partijām nav plānots samazināt, taču vismaz jālabo lielākais nesmukums, kas no tā visa sanācis.

Lai gan arī kopumā ir diezgan grūti saskatīt kādas pozitīvas izmaiņas Latvijas politiskajā vidē pēc tam, kad partijas sākušas tērēt budžeta naudu, ir viens kliedzošs piemērs – “KPV LV”. Partija 13. Saeimas vēlēšanās saņēma 120 264 balsis, kas tai deva ne vien 16 deputātu vietas, bet arī prāvu summu kontā – vairāk nekā 640 tūkstošus eiro ik gadu.

Lai gan šajā laikā politiskais spēks degradējās visos iespējamajos veidos un no tā nekas daudz nav palicis pāri, naudas plūsma visu šo laiku nebija apsīkusi. Tikai aizvadītajā nedēļā KNAB paziņoja, ka partija (pēc nosaukuma maiņas tā saucas “Par cilvēcīgu Latviju”) pērn pretlikumīgi izlietojusi valsts budžeta finansējumu un šogad to vairs nesaņems. Tāda “gulbja dziesma”, pirms pavisam nozust no Latvijas politiskās skatuves.

Valsts prezidents uzskata, ka šādas problēmas risināmas, likumā nosakot, ka finansējumu partijai samazina, ja tās Saeimas frakcija izbeigusi darbību vai par vairāk nekā divām trešdaļām samazinājusi deputātu skaitu. Tomēr noprotams, ka priekšlikums ir tapis, tikai skatoties uz to, kas noticis ar “KPV LV”, nevis plašāk analizējot situāciju un mēģinot uzlabot partiju sistēmas kvalitāti.

 

Mācība. Negaidīti pavērsieni, atklājot pieminekli

Valsts prezidents Egils Levits valsts himnas laikā aizmirsa noņemt cepuri. Attēlā: E. Levits saka uzrunu, kuras laikā sākās provokatoru trokšņošana.
Foto: Dainis Bušmanis

Latvijas brīvības cīnītājam Gunāram Astram veltītā pieminekļa “Nebaidies!” atklāšana izvērtās ne gluži tā, kā organizatori to bija iecerējuši. Jau pašā sākumā ķibele gadījās Valsts prezidentam Egilam Levitam, kurš nenoņēma cepuri valsts himnas skanējuma laikā. To tik vien vajadzēja vērīgajiem sociālo tīklu lietotājiem, lai uzsāktu valsts galvas kaunināšanu par valsts himnas likuma 5. panta pārkāpumu. Tajā noteikts, ka vīrieši valsts himnas atskaņošanas laikā noņem cepuri. Likumā arī noteikts, ka par klajas necieņas izrādīšanu valsts himnai piemēro naudas sodu līdz 700 eiro.

Nākamajā dienā Valsts prezidenta kanceleja izplatīja paziņojumu, ka “prezidents ir ļoti sarūgtināts par radušos situāciju un atvainojas sabiedrībai”. No paziņojuma un prezidenta padomnieces Aivas Rozenbergas sacītā televīzijai izriet, ka Levits bijis satraukts to cilvēku dēļ, kuri mēģināja traucēt pasākumu.

“Šajā papildu spriedzes situācijā ir skaidrs, ka šāda bija neplānota rīcība, ka cepure nebija noņemta. [..] Tā bija šī kopīgā atmosfēra, kas vienkārši radīja papildu satraukumu un nelīdzsvarotību pasākuma norisē,” teic Rozenberga. Taču šis skaidrojums neizklausās pārliecinošs, jo himna tikta atskaņota pašā sākumā pirms amatpersonu uzrunām, un provokatori sāka kliegt, svilpt un apsaukāties tikai tad, kad sākās prezidenta un tieslietu ministra uzrunas.

Valsts policija saistībā ar prezidenta rīcību esot saņēmusi vairākus iedzīvotāju iesniegumus un tie tikšot izskatīti. Cerams, ka sodu saņems arī tie provokatori, kas pasākuma laikā uzvedās huligāniski un apsaukāja amatpersonas par fašistiem, nacistiem u. tml.

Bet vēl kāds nepatīkams pārsteigums sabiedrībai bija pasākuma organizatoru attieksme pret Gunāra Astras brāli Leonu, kurš nevis atradās priekšā kopā ar aicinātajiem viesiem, bet stāvēja ārpus norobežotās teritorijas. Viņš tautu uzrunāja nevis no tribīnes, bet gan ierakstītā video uzrunā, kuru pats aiz norobežojuma klausījās. Leons Astra vēlāk atzinis, ka viņam neesot kovida vakcinācijas sertifikāta.

Kaut pasākums notika ārā svaigā gaisā, Tieslietu ministrija turas pie noteikumu burta, ka arī “āra publiskos pasākumus saskaņā ar spēkā esošajām epidemioloģiskās drošības prasībām drīkst rīkot tikai zaļajā režīmā”. Leons Astra gan teicis, ka saprotot – noteikumi visiem ir vienādi. Tomēr šis notikums arī parāda amatpersonu un ierēdniecības neprasmi paskatīties ārpus burta kalpības rāmjiem un atrisināt situāciju cieņpilni un cilvēcīgi.

SAISTĪTIE RAKSTI

 

Sagatavojuši: Ivars Bušmanis, Māra Libeka, Kristīne Stepiņa, Māris Antonevičs

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“300 000 Latvijas iedzīvotāju prezidents ir Putins,” atklāj bijušais ministrs
FOTO. “Tērps pa tiešo no Maskavas pasūtīts?”: Jolantas Gulbes-Paškevicas apģērbs soctīklos izraisa “vētru”
Gaidāms ļoti liels finansiālais šoks, miljoniem cilvēku kļūs nabadzīgāki – brīdina Anglijas Bankas vadītājs
“Izskatās tā, ka pirmā lielā kauja šajā karā laikam tiks izcīnīta tieši šeit,” par notikumiem nedēļas nogalē stāsta Rajevs
VIDEO. Vai vasara vispār būs? Bricis par laikapstākļiem maijā un jūnijā
Lasīt citas ziņas
Zviedrija parakstījusi pieteikumu par uzņemšanu NATO; Somijas parlaments atbalsta pieteikuma iesniegšanu
Krievija izstājas no Baltijas jūras valstu padomes
Ukrainas ministrs un “Azovstaļ” īpašnieki aicina Latvijas valdību atbalstīt DLRR
“300 000 Latvijas iedzīvotāju prezidents ir Putins,” atklāj bijušais ministrs
Pirmā tiesu instance attaisno autovadītāju krimināllietā par Rīgas mēra ģimenes locekļu sabraukšanu
17:35
Krievi mēģina izlauzties caur Ukrainas robežu Sumu apgabalā
17:21
Zviedrija parakstījusi pieteikumu par uzņemšanu NATO; Somijas parlaments atbalsta pieteikuma iesniegšanu
17:13
“Mums jāsaņem garantijas.” Turcija izvirza prasības sakarā ar NATO paplašināšanu
Trešdiena gaidāma saulaina
Nosauc ceļu posmus, pa kuriem no 20.maija varēs braukt ar 110 km/h ātrumu
“Tas nekas, ka Latvija NATO, te ir daudzi, kuri Putina tankus sagaidītu ar sajūsmu,” uzskata krievu miljonārs Čičvarkins
Vīrietim par spiegošanu Krievijas labā piespriež piecus gadus cietumā
Aigars Rostovskis: Ja pretenziju pret Vitenbergu nav, tad lai viņš strādā
Policija vairākās krimināllietās atsavinājusi prāvus narkotiku krājumus, tostarp 16 kilogramus marihuānas
VIDEO. Vai vasara vispār būs? Bricis par laikapstākļiem maijā un jūnijā
FOTO. Rīgā atklāj vidusskolēna Ralfa veidotu soliņu. Ar ko tas tik īpašs?
Maiznieki paredz, ka rudenī maizes cenas var nākties mainīt gandrīz katru nedēļu. Cik maksās maize?
Rietumu avoti: Putins karā iesaistīts pulkveža vai brigādes ģenerāļa līmenī
FOTO. “Tērps pa tiešo no Maskavas pasūtīts?”: Jolantas Gulbes-Paškevicas apģērbs soctīklos izraisa “vētru”
Šlesers un Gobzems apgalvo, ka viņu partijas 14.Saeimas vēlēšanās startēs atsevišķi
Gaidāms ļoti liels finansiālais šoks, miljoniem cilvēku kļūs nabadzīgāki – brīdina Anglijas Bankas vadītājs
Noziegums, ko palīdzēja atklāt bērni, noziedzniekam rezultējas 15 gadu cietumsodā
Iznākusi jauna “Kurbads. Latviju varoņstāsts” grāmata: ilustrācijas tapušas, iedvesmojoties no komiksiem un videospēlēm
Pēc rietumvalstu sankciju noteikšanas Krievija samazina automobiļu ražošanas drošības standartus
Sēj salātus, stāda zemenes un vasaras puķes. Kas darāms dārzā no 17. līdz 23.maijam?
Cepeškrāsnī ceptas sēnes ar sieru
Austrija neplāno pievienoties NATO
Herberts, Dailis, Umberts – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Nedēļas sākums var būt ļoti emocionāls un sāpīgs. Horoskopi no 16. līdz 22. maijam
Latvijas mednieki apvienojas, lai atbalstītu Latviju un Ukrainu
“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni