“Mēs braucam kā pāķi!” Šogad jau seši mirušie: vai, kad un kur varam gaidīt jaunus divbrauktuvju autoceļus?
0
Tikko sācies jauns gads, bet avārijās jau gājuši bojā vairāki cilvēki. Nesenā traģiskā piecu transportlīdzekļu avārija uz Ventspils šosejas šo statistiku papildināja vēl par 3 cilvēkiem.
Teju katru reizi, kad valstī notiek traģiskas avārijas, sabiedrībā izskan skaļi viedokļi, ka situāciju ar lielo avāriju skaitu uzlabotu vai atrisinātu divbrauktuvju ceļi. Galvenā sabiedrības doma ir tajā, ka ja vienā virzienā būtu divas joslas, tad apdzīšanas manevrs būtu daudz drošāks. Par šo sabiedrībā viedokļi izskan jau gadiem, un jāatzīst, ka braukšana pa divbrauktuvju autoceļiem patiešām ir ievērojami ērtāka.
Daļa sabiedrības divbrauktuvju ceļus ļoti gaida, bet kas ar šo notiek valstiskā līmenī? Vai vispār ir vērts tuvākajā laikā gaidīt jaunus divbrauktuvju autoceļus? Jautāju Latvijas Valsts ceļiem (LVC).
Plāni ir dažādi
LVC Komunikācijas daļas pārstāve Anna Kononova dalās ar Satiksmes ministrijas sagatavoto Informatīvo ziņojumu par valsts autoceļu tīkla attīstību. Tas paredz TEN-T (TEN-T tīkls ir Eiropas Savienības dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu, auto, jūras, gaisa un multimodālā transporta infrastruktūras vienots tīkls) tīkla autoceļu pārbūvi par vairāku joslu autoceļiem.
No Informatīvā ziņojuma izriet, ka:
LVC no 2030. gadam līdz 2035. gadam pārbūvēt Autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) 13,7 kilometru posmu no
Bauskas apvedceļa līdz Lietuvas robežai par divbrauktuvju autoceļu. Pārbūves izmaksas pēc 2024. gada aplēsēm – 122,5 miljoni eiro.
Savukārt no 20235. gadam līdz 2040. gadam paredzēts pārbūvēt jau esošo divbrauktuvju autoceļa A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) posma autoceļu A4 – Lorupes grava 32,0 kilometru garumā.
Vēl paredzēta autoceļa A1 Rīga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži) pārbūve 40,4 kilometru garumā un autoceļa A10 Rīga – Ventspils posma Jūrmala – Tukums pārbūve 48,4 kilometru garumā par divbrauktuvju autoceļiem.
Plānots arī pārbūvēt valsts galveno autoceļu A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils–Babīte) 32,0 km garumā, posmā no autoceļa A10 līdz perspektīvajam Ķekavas apvedceļam. Šī projekta indikatīvās būvniecības izmaksas 2024. gada cenās tiek lēstas 259,0 miljonu eiro apmērā.
Autoceļa A5 pārbūvei jau ir izstrādāts būvprojekts minimālā sastāvā, kas paredz posma no 11,6. km (Ķekavas apvedceļš) līdz 38,2. km (A10), tostarp atzara uz Rīgas lidostu, pārbūvi par ātrgaitas autoceļu. Projekta tehniskie risinājumi šobrīd atrodas būvprojekta minimālās sastāvdaļas stadijā.
Zemju atsavināšana varētu tikt veikta 2–3 gadu laikā pēc lēmuma par projekta uzsākšanu, savukārt pilna būvprojekta izstrāde prasīs vismaz divus gadus. Līdz ar to agrākais iespējamais būvdarbu uzsākšanas laiks ir 2028. gads, bet būvdarbu izpilde varētu ilgt 2–3 gadus.
Pārbūvējot esošos vienas brauktuves vai izbūvējot jaunus divu brauktuvju autoceļus, viena kilometra vidējās būvniecības izmaksas 2025.gada cenās ir aptuveni 9,4 miljoni eiro.
“Mēs braucam kā pāķi!”
Par braukšanas kultūru un ceļiem Latvijā TV24 izteicies arī multimākslinieks Horens Stalbe. Viņaprāt, Latvijā ir labi autovadītāji, bet pie vainas ir ceļi. Salīdzinot ceļus ar citām vietām pasaulē, viņš saka, ka mums ceļi Latvijā vispār neesot. Stalbem nav skaidrs, kāpēc uz Latvijas lielajām ostām – Ventspili un Liepāju – nav šosejas ar vismaz divām joslām katrā virzienā. “Parcik ātrgaitas ceļi mums ir tikai daži, tad mēs arī braucam kā pāķi,” raidījumā “Preses klubs” pauž Stalbe.
