“Mēs cīnīsimies ar Eiropu pavisam citādi…” Krievijas TV izskan baiss mājiens par iespējamu aliansi 0
Putina marionetes jau atkal uzdarbojas – šoreiz Krievijas valsts televīzijas raidījumā “Vakars ar Vladimiru Solovjovu” tika izteikti skaļi paziņojumi par NATO nākotni un iespējamām militārām darbībām Eiropā.
Propagandists un Kremļa rupors Vladimirs Solovjovs, atsaucoties uz Krievijas karu Ukrainā, paziņoja: “Būtībā mēs Kijivu esam padarījuši par mirušu pilsētu. Mēs to pabeigsim.”
Pēc tam saruna pagriezās uz Donalda Trampa izteikumiem Davosas forumā par Grenlandi. Solovjovs skatītājiem teica:
“Es nevaru izslēgt Krievijas un ASV aliansi. Mēs cīnīsimies ar Eiropu pavisam citādi… Viņiem vairs nav amerikāņu lietussarga.”
Viņš norādīja, ka Trampa centieni iegūt kontroli pār Grenlandi liecina, ka ASV vairs nav ieinteresēta aizsargāt Eiropu, un tas, pēc Solovjova domām, esot signāls Ukrainai un visai pasaulei par iespējamu NATO sabrukumu.
“Mēs varam uzbrukt jebkurai Eiropas daļai – un amerikāņi to neaizsargās,” viņš turpināja savu vēstījumu un vēlāk citēja Trampu.
“Tramps saka: kāpēc mums viņus jāaizstāv, ja viņi nav daļa no mums? Ukraina nekad nebūs Amerikas daļa. Neviena Eiropas valsts nebūs Amerika… Tātad atbilde ir vienkārša: mēs varam izvēlēties “sist” jebkur, un amerikāņi neatbildēs,” viņš prātoja.
Tāpat Solovjovs izteica pārliecību, ka ASV drīzumā pametīs Ukrainas sabiedroto koalīciju, kurā ietilpst 34 valstis: “Pēc Trampa nostājas par Grenlandi – kāda vēl koalīcija? Tās pastāvēšanas pamatā bija pieņēmums, ka spēki būs uz zemes, bet amerikāņi aizsargās debesis. Viņi tikko parādīja, ka neaizsargās neko.”
Tomēr svarīgi atcerēties, ka rakstā minētie izteikumi un apgalvojumi ir pārpublicēti no Krievijas valsts kontrolētiem medijiem. Tie atspoguļo Kremļa propagandas vēstījumu un nav objektīvs realitātes atspoguļojums.
Krievijas radītie drošības riski palielinās
Kā iepriekš vēstīja aģentūra LETA, Krievijas radītie drošības riski Eiropā būtiski palielinās, pirmdien publiskotajā 2025. gada darbības pārskatā vērtē Satversmes aizsardzības birojs (SAB), uzsverot, ka Krievija Latvijai pašlaik nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr virkne pazīmju norāda uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā.
SAB uzsver, ka Krievijas mērķis ir vājināt Rietumus gan valstiskā, gan starptautiskā līmenī. “Pēdējo gadu laikā Rietumu kā eksistenciāla drauda valdošajam režīmam uztvere ir tikai pastiprinājusies. Krievija uzskata, ka tā jau šobrīd atrodas tiešā karadarbībā ar Rietumiem un ka cīņa notiek gan Ukrainā, gan globāli, gan ideoloģiski. Krievijas draudu uztverei saasinoties, drošības riski Eiropā būtiski palielinās,” pausts pārskatā.
Specdienests uzsver, ka savas ietekmes un plānu īstenošanai Krievija turpina izmantot un pastāvīgi pielāgo jau esošos, kā arī veido jaunus hibrīdinstrumentus. Viens no arvien aktīvāk piemērotajiem instrumentiem esot juridisko mehānismu izmantošana starptautiskajā arēnā ar mērķi starptautiski diskreditēt Latviju, un ilgākā laika posmā panākt, ka uz Latviju tiek izdarīts starptautisks spiediens, lai Latvija mainītu savu rīcībpolitiku pret Krieviju.
Īpašu uzmanību Krievija veltot Apvienoto Nāciju Organizācijai, piemēram, jau pēdējo pusotru gadu Krievijas Ārlietu ministrija periodiski ziņo, ka tā gatavojas iesūdzēt Baltijas valstis, to starpā Latviju, kā arī vairākas citas valstis ANO Starptautiskajā tiesā par krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību pārkāpumiem, bet iesūdzēšanas mērķis būšot starptautiski diskreditēt Latviju un ilgākā laika posmā panākt, ka uz mūsu valsti tiek izdarīts starptautisks spiediens, lai Latvija maina savu rīcībpolitiku pret Krieviju un krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, spriež SAB.
SAB vērtējumā, Krievija turpinās uzturēt arī militāru apdraudējumu savām kaimiņvalstīm un NATO kopumā. Tās ekonomikas militarizācija un militāro spēju attīstīšana turpināsies arī pēc kara Ukrainā noslēguma vai iesaldēšanas.
Kā uzsver SAB, tā apkopotā informācija liecina, ka Krievijas uztvere par Latviju kļūst arvien līdzīgāka tai, kāda Krievijai bija par Ukrainu pirms kara sākšanas. Šobrīd Krievija Latvijai nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr virkne pazīmju norāda uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā, konstatē birojs.
