Divas no četrām Latvijā iznākušajām grāmatām, kas iekļuvušas Eiropas Savienības Literatūras balvas nominantu īsajā sarakstā, izdotas grāmatu izdevniecībā “Latvijas Mediji”, kuras galvenā redaktore ir Inga Ābelīte.
Divas no četrām Latvijā iznākušajām grāmatām, kas iekļuvušas Eiropas Savienības Literatūras balvas nominantu īsajā sarakstā, izdotas grāmatu izdevniecībā “Latvijas Mediji”, kuras galvenā redaktore ir Inga Ābelīte.
Foto: Timurs Subhankulovs

“Mēs strādājam ar Eiropas līmeņa autoriem!” Saruna ar “Latvijas Mediji” galveno redaktori Ingu Ābelīti 1

Īsā laika posmā izdevniecībai “Latvijas Mediji” bijuši ļoti labi panākumi dažādos lauciņos – Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā pirmās vietas ieguvuši visi trīs šā apgāda iesniegtie darbi, bet sevišķi augsts sasniegums ir divu grāmatu iekļūšana prestižās Eiropas Savienības Literatūras balvas īsajā sarakstā, kurā pavisam iekļauti četri latviešu literatūras darbi.

LA
LA
Ziņas
“Kādreiz dzērāji bļaustījās uz policiju, bet ne jau Saeimas deputāts,” Vārpiņš uzskata, ka Gobzems “velk” tautu uz anarhiju 171
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lielais sals atkāpsies, taču laikapstākļi nelutinās. Sinoptiķu prognoze tuvākajām dienām 6
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas, kas ir izdarīts ar Rīgas ielām ir noziegums!”: kur braukt avārijas dienestiem un medicīniskajai palīdzībai? 110
7 stundas
Lasīt citas ziņas

Par to, ko tas nozīmē izdevniecībai un vai pandēmijas radītās problēmas par daudz neaizēno prieku par sasniegumiem, sarunājos ar izdevniecības galveno redaktori Ingu Ābelīti.

 

Vai par Eiropas literatūras balvu var teikt līdzīgi kā par “oskariem” kinomākslā, ka jau pati nominācija ir kā godalga?

CITI ŠOBRĪD LASA

I. Ābelīte: Tieši tā arī grasījos sacīt, ka jau pati nominācija ir kā balva, jo tas nozīmē pastiprinātu interesi gan no mūsu pašu plašsaziņas līdzekļiem, gan no ārzemēm. Visi uzzina par īsajā sarak­stā iekļuvušajiem autoriem! Un jau patlaban izdevniecība saņem pirmos jautājumus no ārvalstu izdevējiem, tātad tas jau ir apbalvojums, publicitāte un arī kvalitātes apliecinājums.

 

Tas nozīmē, ka Janas Egles “Dzimšanas diena” vai Rasas Bugavičutes-Pēces “Puika, kurš redzēja tumsā” varētu tikt tulkoti citās Eiropas valodās?

Pirmām kārtām nominācija nozīmē, ka mūsu izdevniecības grāmatām ir piecdesmit procentu izredzes iegūt pašu balvu. Par tulkošanu… Iesniedzot pieteikumu tulkojuma finansiālai atbalstīšanai programmā “Radošā Eiropa”, šādam augstu novērtējumu saņēmušam darbam ir lielākas iespējas līdzekļus saņemt, tāpēc ārvalstu izdevēju interese noteikti pastiprinās. Taču jau tagad rodas interese konkrētos darbus iepazīt. Iepazīt nozīmē iemīlēt. Iemīlēt nozīmē izdot. Pat tad, ja darbi neiegūs galveno balvu, tie tomēr būs piesaistījuši uzmanību.

 

Vai “Latvijas Mediju” izdevumiem jau bijuši līdzīgi augsta līmeņa panākumi?

Starptautiskā līmenī tik augstu vēl nebijām tikuši, tomēr Rasas Bugavičutes-Pēces darbs jau bija saņēmis Jāņa Baltvilka balvu, kā arī bija nominēts Latvijas Literatūras gada balvai (LALIGABA) pērn.

Nevar nepieminēt arī agrāk pavasarī notikušo brīnumu! Proti, pagājušā gadā lasīšanai Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā tika izraudzītas trīs no mūsu izdevniecībā iznākušajām grāmatām – mazajiem bērniem kategorijā “5+” domātais Annas Ļenasas “Krāsu mošķis”, Rasas Bugavičutes-Pēces “Puika, kurš redzēja tumsā” kategorijā “15+” un Eves Hietamies “Tētis uz pilnu slodzi” – vecāku žūrijā.

Visi trīs saņēma pirmās vietas! Tā gan nekad agrāk nebija noticis, ka visas grāmatas, kas piedalās konkursā, uzvar. Ir bijis, ka iegūstam pirmo, otro un trešo vietu vai otro un trešo, vai tikai trešo vietu, bet trīs pirmās – tas ir kaut kas fantastisks! Gan bērni, gan pusaudži, gan vecāki ir atraduši pie mums kaut ko vērtīgu.

 

Kā notiek grāmatu pieteikšana Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā?

Izdevniecība piedāvā grāmatas, bet žūrija savukārt izvēlas, kas būtu atbilstošākais un būtu tālāk dodams lasītājiem bibliotēkās.

Eiropas Savienības Literatūras balva atbalsta jaunos autorus – tādus, kuriem iznākušas vismaz divas līdz četras grāmatas. Pirmo atlasi veic nacionālā komisija un tad iesniedz vērtēšanai starptautiskajā žūrijā. Vēl viena īpatnība ir tā, ka ne visas valstis var pretendēt uz balvu ik gadu, notiek tāda kā rotācija.

 

Nominācijas un balvas laikam gan ir lieli svētki gan izdevniecībai, gan rakstniecēm.

Protams, ka tas ir milzīgs prieks! Izdevniecībai tas ir arī lepnums un darba kvalitātes apliecinājums. Tātad mēs strādājam ar Eiropas līmeņa autoriem!

Tā kā ir pandēmijas ierobežojumi, satikties nevarējām, bet sazvanījāmies ar rakstniecēm, lai apsveiktu, un centāmies vismaz būt pirmie, kas pavēsta priecīgo ziņu. Kad atkal drīkstēs satikties, sarīkosim ballīti – neatkarīgi no tā, vai balva tiks piešķirta vai ne. Iznākumu uzzināsim 18. maijā.

 

“Latvijas Mediji” ik gadu rīko “Vakara romāna” konkursu. Vai tas palīdz atrast tādas pērles kā Jana Egle vai Rasa Bugavičute-Pēce?

Ne Jana, ne Rasa gan pie mums neatnāca caur “Vakara romāna” konkursu. Šā konkursa mērķis ir izveidot sērijas romānu kolekciju nākamajam gadam, un tajā ar saviem oriģināldarbiem var piedalīties gan iesācēji, gan sevi jau pierādījuši autori, kuri grib pamēroties spēkiem ar debitantiem. Taču tā ir tiesa, ka konkursā esam atraduši ne vienu vien pērli – daudzi autori vēlāk kļuvuši lasītāju iemīļoti.

Atgādinu, ka arī šogad gaidām darbus – “Vakara romāna” konkurss rit līdz aprīļa beigām.

 

Ne jau visi iesniegtie darbi nonāk līdz vākiem. Kādi ir lielākie trūkumi romāniem, kurus izdevniecība nolemj nepublicēt?

Reizēm trūkst loģikas, ir sižeta nepilnības, vāja, trūcīga valoda. Kādai ļoti populārai rakstniecei ir iemīļots teiciens – trūkst literārā darba pazīmju. Arī tad, ja autors nav sapratis, kam īsti raksta, vai ja darbs nav ierindojams nevienā kategorijā, tas var netikt līdz publicēšanai. Jā, arī plaģiāts reizēm ir problēma.

Tomēr konkursu nolūks ir iedrošināt rakstīt. Ja sižets ir brīnišķīgs un redzam, ka vienīgais, kā trūkst, ir redaktora darbs, tad grāmata iznāk!

Un vēl gadās, ka darbs neatbilst tā sauktajam izdevniecības portfelim – tad autoru novirzīsim uz izdevniecību, kura attiecīgā žanra literatūru izdod. Mūsu vēlme tomēr ir radīt labvēlīgus apstākļus darbu iznākšanai un būt godīgiem pret autoriem.

 

Tu runā par izdevniecības portfeli un nišu, bet vai literatūrā var runāt arī par modi? Gan no rakstītāja, gan lasītāja skatpunkta.

Protams, mode mainās arī literatūrā. Piemēram, vēl nesen stāsti nebija diez ko populāri, bet patlaban stāstus raksta arī daudzi rakstnieki, kas vispirms kļuvuši pazīstami kā romānu autori. Piemēram, Janas Egles grāmatas ir stāsti.

Iespējams, stāstu popularitāti veicinājis seriālu uzvaras gājiens: stāsti, tāpat kā sērijas, ir samērā īsi, lasītājs jau drīz saņem gan iesākumu, gan nobeigumu.

Vēl nesen arī šķita, ka visus izdevējus nodarbina doma, kā piesaistīt labus erotiskās literatūras autorus, pirms tam bija līdzīga interese par fantāzijas žanru. Bija arī atšķirības vietējo un ārzemju autoru popularitātē: agrāk grāmatnīcu topos pirmajās vietās bija citvalstu rakstnieki, tagad – mūsu pašu.

Pēdējais gads arī liecina, ka lasītāji pastiprināti izvēlas populāro literatūru, jo laikam gan šajos ne tik vieglajos apstākļos rodas vēlme pēc atslodzes un aizmiršanās grāmatā. Nokratīt savas pro­blēmas. Varbūt izdzīvot kādu citu stāstu, kurā problēma atrisinās un tai pienāk beigas – atšķirībā no pandēmijas, kas nebeidzas un nebeidzas.

 

Vai pandēmijas dēļ lasīšana nav kļuvusi par daudz populārāku laika pavadīšanas veidu?

Pagājušajā gadā skaidri izjutām, ka lasītāju kļuvis vairāk, bet vēlāk tas izlīdzinājās.

Grāmatas ir pieprasītas, tomēr ir jābūt ceļam, kā tās nonāk līdz lasītājam. Bibliotēkās bija ierobežojumi, grāmatu tirdzniecībai bija ierobežojumi – to mēs ziemā asi izjutām. Tagad šādu ierobežojumu nav, tomēr izdevējiem joprojām ir liels izaicinājums, kā palīdzēt grāmatai nonākt līdz lasītājiem. Proti, vairs nenotiek grāmatu izstādes, grāmatu atvēršanas svētki. Vīrusa dēļ cilvēki arī izvairās lieku reizi ienākt grāmatnīcā, lai vienkārši tur pastaigātu un apskatītu jaunās grāmatas. Ir jāpadarbojas daudz intensīvāk, kā lasītājus informēt par jaunumiem.

Ļoti labi, ka aktivizējušās virtuālās domubiedru grupas sociālajos tīklos – grāmatnieku ieteikumi, lasītāju viedokļi palīdz arī citiem uzzināt vairāk. Lasītāji kļuvuši aktīvāki, tieši komunicējot par izlasīto.

 

Domubiedru grupās, piemēram, feisbukā, iesaistās arvien jauni un jauni lasītāji. Man rodas iespaids, ka lasīt un tad publiski atzīmēt izlasīto kļuvis stilīgi. Un nevis lasīt, kas gadās pa rokai, bet tieši jauniznākušās grāmatas.

Jā, to arī es redzu. Kaut vai pēc tā, kāds pieprasījums ir pēc jauniešiem domātajiem Lauras Knaidlas romāniem “Nepieskaries man” un “Nepazaudē mani”. Pēc pirmās grāmatas soctīklos parādījās milzīga interese arī par otro, un tas ir svarīgi, jo jaunieši ne vienmēr ir viegli sasniedzama auditorija.

 

Vai pandēmijas apstākļos lielāku piekrišanu iemantojušas e-grāmatas? Lai tās iegādātos, uz grāmatnīcu taču nav jāiet.

Elektroniskā formāta grāmatām pircēju ir kļuvis vairāk, un arī audiogrāmatas ir arvien pieprasītākas, tomēr tās joprojām nav pārspējušas drukātās grāmatas. Un man nešķiet, ka jaunieši vairāk izvēlētos tieši e-grāmatas.

Ir ļaudis, kas lasa tikai e-grāmatas, jo viņiem gluži vienkārši nav vietas drukāto grāmatu glabāšanai. Vēl esmu ievērojusi, ka e-grāmata ir daudzu lielo lasītāju iecienīts formāts. Viena priekšrocība ir tā, ka e-grāmatai parasti ir drusku zemāka cena nekā drukātajai. Otra – ja lasi vairākas grāmatas paralēli, ir ļoti ērti tās lejuplādēt lasītājā. Nav jānēsā līdzi liela un smaga drukāto grāmatu kaudze.

 

Esi izdevniecības galvenā redaktore, tomēr joprojām darbojies arī kā grāmatu projektu vadītāja. Tas nozīmē, ka jālasa ļoti daudz. Cik grāmatu mēnesī tu izlasi?

Tādu kārtīgu uzskaiti neesmu veikusi, izņemot pirmo mēnesi, kad pirms piecarpus gadiem sāku strādāt izdevniecībā, – tad es izlasīju divdesmit grāmatas. Pēc tam ne vienmēr bija tik daudz. Tas atkarīgs arī no projektu skaita un no perioda.

Grāmatu projektu vadītāja darbs nenoliedzami nozīmē to, ka jālasa ļoti daudz, taču manuskripta izlasīšana ir tikai sākums – tad, kad tas apstiprināts izdošanai, jānoorganizē komanda, kas to paveiks: jāatrod redaktors, korektors, tulkotās literatūras gadījumā – arī tulkotājs, jāslēdz līgumi, jāsastāda izdevumu tāmes, pēc tam jāiesniedz atskaites par padarīto.

Nemitīga komunikācija! Turklāt neviena grāmata jau neiznāk nākamajā dienā, ir jāplāno ļoti tālu uz priekšu. Tātad paralēli jāstrādā gan pie jaunu grāmatu projektu gatavošanas, gan pie jau apstiprināto izdošanas.

 

SAISTĪTIE RAKSTI

Izdevniecības “Latvijas Mediji” vadītāja Evija Veide reiz izteicās, ka grāmatu projektu vadītājs ir kā vecmāte, jo palīdz grāmatai piedzimt.

Tā ir. Kad mazulis, proti, nule iznākusī grāmata, beidzot ir manās rokās, ir tāds pats prieks kā tās autoram.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA
Ziņas
“Kādreiz dzērāji bļaustījās uz policiju, bet ne jau Saeimas deputāts,” Vārpiņš uzskata, ka Gobzems “velk” tautu uz anarhiju 171
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lielais sals atkāpsies, taču laikapstākļi nelutinās. Sinoptiķu prognoze tuvākajām dienām 6
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas, kas ir izdarīts ar Rīgas ielām ir noziegums!”: kur braukt avārijas dienestiem un medicīniskajai palīdzībai? 110
7 stundas
RR
Rolands Repša
Ziņas
Rolands Repša: Ja karaspēka koncentrācijas zonā ir izveidoti pārvietojamie morgi, tad lieta ir nopietna 80
21 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
Cepumu “Selga” reklāma izraisīja pircēju viļņošanos. Kāpēc tā un kas cepumiem “vēderā”? 27
11 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Atklāj, kur Terehovas muitas kontroles punkta amatpersonas slēpušas saņemtos kukuļus 7
59 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Ruks: Policija ir politiski neitrāla 16
41 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Brīdina par bīstamu laika parādību: piektdien un sestdien varētu veidoties atkala
21 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Cik administratīvo pārkāpumu procesi sākti pret Gobzemu? 5
32 minūtes
LK
Linda Kusiņa-Šulce
Ziņas
Pasaulē audiogrāmatu tirgus šaujas debesīs, bet Latvijā visi mēģinājumi bijuši neveiksmīgi. Kāpēc?
18:15
LA
LA.LV
Kokteilis
Šī diena var izrādīties bīstama, lai arī sākotnēji tāda nemaz neliksies! Horoskopi 9.decembrim
18:14
LE
LETA
Ziņas
SPKC līdz šim saņēmis informāciju par pieciem paraugiem ar omikrona paveidam atbilstošām mutācijām
18:08
LA
LA.LV
Ziņas
“Pie cietumniekiem neviens netiek klāt! Kāda jēga vispār sēdēt?” Advokāts atklāj, cik kritiskā situācijā ieslodzītie 16
1 stunda
GR
Guna Roze
Ziņas
Guna Roze: Nav iemesla iedomāties, ka mūsu pēcteči nesaķers galvu par 21. gadsimta ļaužu tumsonību 29
2 stundas
LA
LA
Ziņas
Igaunijā uz ielām vairs nekaisa sāli. Kāpēc Latvija, taupot auto un dabu, nav spērusi šādu soli? 44
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Patēriņa cenas Latvijā gada laikā pieaugušas par 7,5%. Kuras preces kļuvušas dārgākas? 21
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Negaidīts ciemiņš! Briedis pieklājīgi ar ragu piezvana pie durvīm 3
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vietām gaisa temperatūra noslīdēs zem -20 grādiem. Laika prognoze ceturtdienai 1
3 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Vai cilvēks, kurš vakcinējies ar “Sputnik”, var iegūt Covid-19 sertifikātu, kas derīgs Eiropā?
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Atbalsta kriminālvajāšanas sākšanu pret Ādamsonu par spiegošanu un krāpšanu 13
3 stundas
LA
LA
Ziņas
“Kādreiz dzērāji bļaustījās uz policiju, bet ne jau Saeimas deputāts,” Vārpiņš uzskata, ka Gobzems “velk” tautu uz anarhiju 171
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
5 veselīgi augļi un ogas, kas patiesībā bojā zobus 6
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. “Eirovīzijas” konkursa atlasei Latvijā pieteikts rekordliels skaits dziesmu 20
5 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Atgūtais “Gilgamešs”: Irāka parāda atgūtos nacionālos dārgumus, kas bija nolaupīti un nelikumīgi izvesti no valsts
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas, kas ir izdarīts ar Rīgas ielām ir noziegums!”: kur braukt avārijas dienestiem un medicīniskajai palīdzībai? 110
7 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
Cepumu “Selga” reklāma izraisīja pircēju viļņošanos. Kāpēc tā un kas cepumiem “vēderā”? 27
11 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Viss, kas vajadzīgs izciliem svētkiem: Ziemassvētku siera kūka 1
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Neapšaubāmi šāda problēma pastāv.” Ārste par to, cik cilvēku Covid-19 iegūst slimnīcā 15
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pret Covid-19 nevakcinētām personām varētu būt grūti uzturēt bezdarbnieka statusu. NVA direktore skaidro, kāpēc 75
10 stundas
IS
Ivars Soikāns
Ziņas
“Iecienītais “PBK” vairāk netiek translēts, par ko daudzi sašutuši!” Ko skatās Baltkrievijas pierobežā dzīvojošie? 30
11 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
PSRS likvidēšana: Mūsdienās pastāv dažādas versijas, kurš tad bijis īstais PSRS likvidēšanas iniciators 21
10 stundas
RR
Rolands Repša
Ziņas
Rolands Repša: Ja karaspēka koncentrācijas zonā ir izveidoti pārvietojamie morgi, tad lieta ir nopietna 80
21 stundas
LE
LETA
Ziņas
Atklāj, cik daudz pedagogu pametuši darbu Covid-19 sertifikāta neesamības dēļ 70
9 stundas
LS
LSM.lv
Ziņas
“Veļu mazgājam naktī, pīķa stundā ejam pastaigāties,” Daudzbērnu ģimenes tētis par elektrības taupīšanu, kad tā dubultdārga 37
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Kā šogad uz Ziemassvētkiem izrotāta “lampiņu karaliene” Ogre 7
19 stundas
KA
Kristīne Akmentiņa
Kokteilis
Astroloģiskā prognoze: veiksmīgās un bīstamās dienas decembrī
1 diena