Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Meža nozares konference – viela pārdomām 0

Līdz 2050.gadam par 25% palielināta Latvijas mežu ražība, līdz 2030.gadam dubultota pievienotā vērtība uz darbavietu nozarē, kā arī dziļāk attīstīta koksnes pārstrāde. Šādi būs trīs galvenie nākotnes virzieni mežsaimniecībā, par kuriem mežiniekus 28.novembrī informēja nozares ikgadējā konferencē, ko rīko Zemkopības ministrija (ZM) un Meža konsultāciju pakalpojumu centrs (MKPC).

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Ja tavas mājas numurā ir kāds no šiem 3 skaitļiem, tev ir potenciāls sasniegt visu, ko sirds kāro
Cilvēkstāsts
“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58
TESTS prātvēderiem: ja zini atbildes uz vismaz 8 jautājumiem, tev ir pārsteidzoši attīstīts intelekts
Lasīt citas ziņas

ZM Meža departamenta direktora vietnieks Normunds Strūve: “Jāspēj gudri izmantot ES ieceres klimata un enerģētikas politikā, domājot par vēja izmantošanu, piemēram, mežā izbūvējot vēja parkus. Nopietna problēma mežos ir mizgrauzis, kuru Čehijā, Slovākijā, Francijā un citās Eiropas valstīs grābj ar spaiņiem. Latvijā to izplatība vēl nav tik liela – šogad visplašāk tie saradušies Lubānā un Gaujas Nacionālā parka teritorijā Cēsu un Amatas novadā.”

Valsts mežu dienesta pārstāve Solvita Mūrniece meža īpašniekus aicina sakārtot meža inventarizāciju, jo pēdējo desmit gadu laikā iedzīvotāju skaita samazinājuma dēļ, zūd informācija par dabas infrastruktūras objektiem – stigām, ūdens ņemšanas vietām, brauktuvēm.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pašlaik 8% privāto meža īpašnieku, 16% pašvaldību un 23% Dabas aizsardzības pārvaldei piederošo meža platību derīgu inventarizācijas aktu nav.

Savukārt ziņojums Eiropas Komisijai par biotopu un sugu aizsardzības stāvokli Latvijā 2013.- 2018.gadā liecina – nelieli uzlabojumi ir vērojami, taču tie joprojām nav pietiekami.

“Visvairāk apdraudēti ir dabiskie zālāji, negatīvas tendences vērojamas arī atsevišķos mežu biotopos, bet uzlabojumi sasniegti virsāju dzīvotņu grupā. Šobrīd no vērtētajām sugām 41% aizsardzības stāvoklis novērtēts kā labvēlīgs (pieaugums par 13%, salīdzinot ar iepriekšējo ziņojumu 2013.gadā), 36% sugu – kā nepietiekošs, savukārt tikai 14% sugu – kā slikts,” norāda Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Gunta Gabrāne.

Meža konsultāciju pakalpojumu centra direktors (MKPC) Raimonds Bērmanis: “Šogad esam īstenojuši virkni meža apmeklējumu Latvijā, kuros piedalījušies vairāk nekā 400 meža nozares pārstāvju. Bijuši arī trīs pieredzes apmaiņas braucieni uz ārzemēm – Vācijā iepazinām sabiedrībai sociāli nozīmīgu mežu apsaimniekošanu un labiekārtošanu, Slovākijā – meža apsaimniekošanas metodes aizsargājamās dabas teritorijās, Itālijā – meža reproduktīvā materiāla ieguvi un ražošanu. Arī nākamgad šāda iespēja tiks piedāvāta.”

Konferencē bija iespēja iepazīties arī ar Somijas pieredzi efektīvā mežu apsaimniekošanā un uzklausīt Latvijas Ornitoloģijas biedrības ieteikumus saudzīgākai saimniekošanai mežā, kas ļautu saglabāt virkni apdraudēto putnu sugu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.