Pērn mizgraužu bojātās egļu audzes konstatētas vismaz 2300 hektāros meža, par ko izsniegti ciršanas atzinumi.
Pērn mizgraužu bojātās egļu audzes konstatētas vismaz 2300 hektāros meža, par ko izsniegti ciršanas atzinumi.
Foto: Protasov AN/SHUTTERSTOCK

Mizgrauzis ir patiešām bīstams kukainis – tā posta darbi notiek tieši vērtīgajās audzēs. Cietusi visa Eiropa 28

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kura no sejām jums šķiet vispievilcīgākā? Atbildē slēpjas jūsu partnera ideāls 3
Veselam
Nosaukti 8 pārtikas produkti, kuru patēriņš jāierobežo, kļūstot vecākam
Vēstures atkārtošanās ir neizbēgama! Peskovs atklāj, uz kuru Eiropas galvaspilsētu Krievija mērķēs savas raķetes 164
Lasīt citas ziņas

Lai ierobežotu egļu astoņzobu mizgrauža (Ips typographus) bojājumus mež­audzēs, valdība vakar izsludinājusi ārkārtas stāvokli no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam 230 pagastos 32 Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales pašvaldībās. Tiem īpašniekiem, kuriem pieder mežs šajās teritorijās, jārēķinās ar mežizstrādes ierobežojumiem.

Lēmums pieņemts pēc tam, kad pirms nedēļas, 21. martā, Krīzes vadības padomes sēdē tika atbalstīts attiecīgs Zemkopības ministrijas (ZM) priekšlikums, kur akcentēts – lai gan mizgraužu savairošanos īsti novērst nevar, ārkārtas situācija ļaus vismaz samazināt audžu bojājumus.

CITI ŠOBRĪD LASA

ZM norāda – pēc Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” un Valsts meža dienesta (VMD) informācijas, 2022. gadā bija vērojama ļoti augsta mizgrauža lidošanas aktivitāte. Kaitēkļu bojāto audžu platība salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem palielinājusies vairākas reizes, proti, 2022. gadā sanitārie atzinumi par audzes nociršanu mizgraužu bojātās egļu audzēs izsniegti aptuveni 2300 hektāros meža, kamēr iepriekšējos gados šis skaitlis svārstījies vien 550–850 hektāru robežās.

Visplašākie un intensīvākie kaitēkļa bojājumi bijuši Madonas, Cēsu, Valmieras, Smiltenes un Gulbenes novadā, kā arī Sēlijā.

Tāpat 2022. gadā straujš bojāto platību pieaugums bijis arī Rīgas reģi­onā, mierīgāka situācija bijusi Kurzemes mežos.

“Silavas” un VMD aplēses liecina, ka arī šogad, pagājušās sezonas labvēlīgo klimatisko apstākļu iespaidā, mizgrauži turpinās vairoties milzu apmēros, līdz ar to iespējama masveida egļu mež­audžu bojāeja Vidzemes reģionā, kā arī ievērojami pieaugs apdraudējums Kurzemes, Zemgales un Latgales reģionā.

Turklāt kukaiņu posta darbi lielākoties notiek vērtīgajās egļu audzēs, proti, tādās, kur vismaz 70% ir egles (vismaz 20 centimetri resnas un ar pietiekami lielu krāju).

Kā izpaudīsies ārkārtas pasākumi

Mizgrauža postījumi Cēsu pusē.
Publicitātes foto

Iedzīvotāji nekādus apgrūtinājumus neizjutīs. Savukārt tiem, kuriem pieder mežs ārkārtas teritorijā, gan ir jārēķinās ar dažiem nosacījumiem. “Sākot ar 1. aprīli, visu vasaru būs jāievēro mežizstrādes ierobežojumi. Ir plānota svaigi egļu astoņ­zobu mizgrauža invadēto mežaudžu ciršana un slazdu izvietošana pēc bojāto audžu nociršanas, tādējādi samazinot vai pat apturot mizgraužu izplatību,” tā “Latvijas Avīzei” norāda VMD Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Andis Purs.

Kā lasāms ZM anotācijā par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu, lielākās izmaksas būs saistītas ar īpašo feromonu slazdu iegādi, transportēšanu un izlikšanu apmēram 800 objektos. Šos darbus veiks VMD darbinieki laikā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. Feromonu slazdu ekspluatācijas izmaksas varētu būt 644 320 eiro apmērā, bet kopā ar transportēšanu, slazdu apsekošanu un tīrīšanu prognozējamā summa varētu būt 758 432 eiro. Plānots, ka nepieciešamie līdzekļi tiks piešķirti no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

A. Purs vēl piebilst –

gadījumā, ja tiek konstatēti svaigi mizgraužu bojājumi, par to jāinformē VMD. Meža īpašniekiem īpaši maija otrajā pusē un jūnija sākumā jāpārbauda egļu stumbri, it īpaši, ja koki gāzti, izšūpoti vai citādi bojāti.

Ja gadījumā tajos redzami mazi, aptuveni vienu milimetru gari caurumiņi jeb kukaiņu ieskrejas, kā arī svaigas mizu skaidu nobiras koka stumbra pakājē, vēlams VMD pieteikt sanitāro kailcirti jeb galveno cirti pēc VMD sanitārā atzinuma.

Reklāma
Reklāma

Tāpat VMD atgādina, ka sausie, mizgraužu bojātie koki risku mežaudzei vairs nerada, tomēr darbības, kas saistītas ar to izvākšanu vasaras periodā, var veicināt mizgraužu piesaisti audzēm, kurās šos kokus izvāc. Mežsaimnieciskā darbība būtu pieļaujama, ja tā notiek lapu koku audzēs, kur sastopamas vien atsevišķas egles.

Cīnījās trīs gadus

Ārkārtas situācija mizgraužu dēļ nav izsludināta pirmoreiz – iepriekšējā reize bija pēc 2005. gada lielās vētras, un tolaik pielietoti pasākumi ļāva trīs gadu laikā tikt galā ar šo kukaiņu masveida savairošanos.

Atgādināsim, ka egļu astoņzobu mizgrauzis uzskatāms par visagresīvāko un bīstamāko egļu audžu kaitēkli visā Eirāzijā, tas var nobeigt ne tikai novājinātas egles, bet arī pilnīgi veselus kokus.

Latvijā egļu astoņzobu mizgraužu pirmie izlidojumi jau vairākus gadus ir novēroti aprīļa beigās, masveida izlidošana parasti notiek maija vidū. Sauss, silts un bezvēja laiks ir labvēlīgs nosacījums egļu astoņzobu mizgrauža izlidošanai.

Viedoklis

Pasākumi jāīsteno godīgi: gan valsts, gan privātajos mežos

Foto: Zane Bitere/LETA

Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks: “Situācija pagājušā gada vasaras otrajā pusē un rudenī liecināja par būtisku egļu astoņzobu mizgraužu nodarīto postījumu palielinājumu egļu audzēs gan valsts, gan privātajos mežos. Līdz ar to ir risks, ka, pastāvot labvēlīgiem meteoroloģiskajiem apstākļiem, egļu astoņ­zobu mizgraužu ekspansija 2023. gadā varētu turpināties un ciestu ne tikai pieaugušas, bet arī vidēja vecuma audzes. Ņemot vērā, kādu postu mizgrauzis ir nodarījis Eiropā

pēdējo piecu gadu laikā – Francijā nopostīti vairāk nekā 7 miljoni kubikmetru jeb 20 tūkstoši ha audžu, Čehijā ap 70 miljoniem kubikmetru, Vācijā vairāk nekā 160 miljoni kubikmetru jeb 245 tūkstoši hektāru audžu –,

tas ir ietekmējis gan koksnes tirgu un mainījis ainavu, gan, protams, mazinājis CO2 piesaisti nopostītajās platībās.

No piesardzības viedokļa un klausoties meža entomologu rekomendācijas, izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir saprotams. Svarīgi gan, lai prevencijas pasākumi vienādā mērā tiktu īstenoti kā saimnieciskajos mežos, tā mežos ar aprobežojumiem, jo mizgrauži jau teritoriju robežas nepazīst un platības bez atbilstošas preventīvas darbības var kalpot kā masveida mizgraužu inkubators!

Protams, valdības pieņemtais lēmums ietekmēs arī koksnes tirgu. Lai gan pavasara periods nav aktīvākais koksnes ražas ievākšanas laiks, tomēr tuvākajos divos mēnešos varētu būt vērojams koksnes pieejamības kritums. Realizējoties sliktākajam scenārijam un turpinoties mizgraužu posta darbiem, jūnijā savukārt varētu palielināties svaigi bojāto koku ciršana.”

Uzziņa

Ārkārtas situācija: kā rīkoties?

Paaugstināts risks mizgraužu izplatībai ir 32 Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales reģiona pašvaldībās.
Foto: Sabine/SHUTTERSTOCK

Kas jādara meža īpašniekam?

Vējgāzēs un vējlauzēs bojāto koku novākšanas un malkas izstrādes darbus vajadzētu veikt ziemā.

Darbība, arī svaigo kokmateriālu aizvešana no krautuvēm, jābeidz ne vēlāk par 1. aprīli.

No 1. septembra līdz 1. maijam cirsto skuj­koku (izņemot sausos kokus) kokmateriāli ir jāizved no meža vai jāaizsargā pret stumbra kaitēkļiem ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūnijam.

Ja minētie pasākumi netiks veikti, tiks piemērota atbildība, kas paredzēta par šo noteikumu neievērošanu.

Ko meža īpašniekam nevajadzētu darīt?

Laikā no 1. aprīļa līdz 1. septembrim nevajadzētu veikt kopšanas cirtes un sanitārās izlases cirtes egļu audzēs, kas vecākas par 50 gadiem vai kuru koku vidējais caurmērs ir lielāks par 16 cm, jo ciršanas atliekas (zari, skujas un skaidas) izdala terpēnus, kas pievilina mizgraužus.

Izņēmumi pieļaujami tajos gadījumos, kad egļu audzes ir kompaktas un izolētas un atrodas ne tuvāk par 100 m no citām pieaugušām egļu audzēm. Šādas audzes atļauts nocirst kailcirtē, nocērtot vienā paņēmienā visu mežaudzi.

Svarīgi atcerēties, ka sausie, mizgraužu bojātie koki risku mežaudzei vairs nerada, taču darbības, kas saistītas ar to izvākšanu vasaras periodā, var veicināt mizgraužu piesaisti audzēm, kurās šos kokus izvāc.

Mežsaimnieciskā darbība būtu pieļaujama, ja tā notiek lapu koku audzēs, kur sastopamas vien atsevišķas egles.

Novadi, kuros izsludināta ārkārtas situācija

Aizkraukles, Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dienvidkurzemes, Dobeles, Gulbenes, Jelgavas, Jēkabpils, Krāslavas, Kuldīgas, Ķekavas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Mārupes, Ogres, Olaines, Preiļu, Rēzeknes, Ropažu, Salaspils, Saldus, Siguldas, Smiltenes, Tukuma, Valkas, Valmieras, Varakļānu novads.

Avots: VMD

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.